Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Zinātnes kafejnīca «Medicīna bez skalpeļa: metodes, kas mainīs medicīnu nākotnē».  
© Foto: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Komunikācijas un inovāciju departaments
Zinātnes kafejnīca «Medicīna bez skalpeļa: metodes, kas mainīs medicīnu nākotnē». © Foto: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Komunikācijas un inovāciju departaments

AKTUĀLI! LU pētnieki: Latvijā trūkst inovatīvu metožu iedzīvotāju piesaistei vēža skrīningam
Aija Pakalna, LU Komunikācijas un inovāciju departaments
10.11.2017

Latvijas Universitātes (LU) “Zinātnes kafejnīcā”, kurai šoreiz bija dots gana intriģējošs nosaukums – “Medicīna bez skalpeļa” – zinātnieki diskutēja par dažādām neinvazīvām diagnostikas metodēm medicīnā, īpašu uzmanību pievēršot audzēju savlaicīgas diagnostikas iespējām.

Vēža skrīnings ir uz iedzīvotāju reģistra datiem balstīta veselības aprūpes programma, lai laikus atklātu pirmsvēža slimības un vēzi agrīnajās stadijās. Zinātnieki diskusijā bija vienisprātis – lai iedrošinātu iedzīvotājus piedalīties vēža skrīningā, valstij jāķeras pie daudz netradicionālākām un arī interesantākām metodēm. Kā uzsvēra pētnieki, skrīnings ir ļoti efektīvs slimību novēršanai populācijā, taču Latvijā pagaidām tam nav lielas atsaucības.

 

Latvija vēl skrīninga agrīnajā stadijā

Kā LU “Zinātnes kafejnīcā” skaidroja zinātnieki, lai samazinātu krūts vēža esamību populācijā, sieviešu atsaucībai uz skrīninga izmeklējumiem vajadzētu būt vismaz 70%. Tikai šogad pirmo gadu Latvijā izdevies sasniegt 43% sieviešu atsaucību, savukārt līdz šim tā bijusi nieka 30 līdz 36%. Vēl vājāki rādītāji ir dalībai resnās zarnas vēža skrīningā - tam atsaukušies vien 10% Latvijas iedzīvotāju.

Kā labo piemēru, uz ko Latvijai raudzīties skrīninga popularizēšanā, pētnieki izcēla Skandināvijas valstis un arī Slovēniju. “Slovēnijas labā pieredze ar ļoti lielu iedzīvotāju atsaucību skrīningā slēpjas inovatīvā pieejā iedzīvotāju uzaicināšanā. Ja mums Latvijā aizsūta baltu vēstuli, tad slovēņi savā uzaicinājuma sistēmā iesaista tādus speciālistus kā ugunsdzēsējus un frizierus,” stāstīja Daiga Šantare, LU Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta (KPMI) vadošā pētniece. “Netradicionālas idejas un pieejas aicinu izmantot visās jomās, arī iedzīvotāju uzaicināšanā un informēšanā, ne tikai zinātnē. Rezultāts būs, ja domās ārpus rāmjiem,” viņa uzsvēra.

Savukārt LU KPMI direktors Mārcis Leja akcentēja, ka skrīningā un izmeklējumos lielā mērā atslēgas vārds ir kvalitāte: “Mēs rājam iedzīvotājus par to, ka viņi neiet uz nekvalitatīviem izmeklējumiem, kaut arī valsts tos apmaksā. Jautājums drīzāk ir, kā nodrošināt kvalitātes sistēmu. Valstiskā līmenī ir jāizstrādā kritēriji, kuru nav, jāveido datu bāzes, kuru arī nav, datu bāzē jāapvieno dažādu speciālistu darba rezultāti, kas šobrīd nav iespējams, un tikai tad var izvērtēt efektivitāti un normāli samaksāt izmeklējuma veicējam. To ir izdarījusi Slovēnija, bet neesam izdarījuši mēs.”

Pētnieki apliecināja, ka skrīningam ir ļoti liela nozīme cilvēku veselības saglabāšanā, piemēram, krūts vēža skrīnīgs slimības esamību populācijā samazina pat par 40%. “Tas ir ļoti augsts procents, sevišķi valstīs, kur skrīnings ir jau ilgus gadus. Latvijā tas ir savā agrīnajā stadijā – tikai no 2009. gada, tāpēc diemžēl arvien ar mamogrāfiju krūts vēžus izķeram tikai vidējās un vēlīnās, nevis primārajās stadijās,” savā prezentācijā akcentēja Māra Epermane, Diagnostiskās radioloģijas centra vadītāja.

 

Ar vienu paraugu zināms viss par grūtniecību

Neinvazīvas diagnostikas metodes gan neatteicas tikai uz audzēju savlaicīgas diagnostikas iespējām – tās var izmantot arī citu slimību atklāšanā. Dažu metožu izmantošana sagaidāma tuvākā vai tālākā nākotnē, bet citas - izmantojam jau šodien.

Laboratorijas "GenEra" molekulārbioloģe Liene Ņikitina-Zaķe, piemēram, stāstīja par neinvazīviem testiem grūtniecēm, ar kuriem nosaka augļa dzimumu un rēzus faktoru, kā arī visbiežāk sastopamo trisomiju risku – Dauna sindromu, Edvarda sindormu un Patau sindromu. Neinvazīvā prenetālā skrīninga jeb NIPT laikā tiek testēti dažādi hromosomu fragmenti, izdalot tos no mātes asinīm. “Paņemam no mammas asins paraugu un uzzinām visu par viņas grūtniecību,” norādīja L. Ņikitina-Zaķe.

Viņa uzsvēra, ka ar laiku NIPT aizstās bioķīmisko skrīningu, jo pat testēt visas grūtnieces ar šo metodi būs lētāk, nekā veikt dažādas nevajadzīgas, padziļinātas izmeklēšanas, kā tas notiek šobrīd: “NIPT galvenie plusi noteikti ir fakts, ka to var veikt jau no devītās grūtniecības nedēļas, tam ir augsta jutība un specifiskums, kā arī labākajos un arīdzan dārgākajos variantos tam ir viennozīmīga atbilde. Savukārt mīnusi ir pagaidām vēl salīdzinoši augstā cena, vēl neizstrādātas vadlīnijas, kurai grūtnieču grupai piedāvāt un kādā grūtniecības laikā, kā arī – tā kā tiek testēts placentas DNS, tas ļoti reti, bet var atšķirties no augļa DNS.”

 

Slimības var arī saost

Savukārt LU KPMI direktors Mārcis Leja savā prezentācijā uzsvēra, ka dažādas slimības noteikt varēs arī ar gaistošiem izelpas marķieriem. “Pasaulē ir nopietni zinātniski raksti, kuros analizēts, ka suņi spēj saost vēzi. Tā ir realitāte, kas pierādīta, piemēram, zarnu, plaušu un krūts vēža gadījumos. Japānā pat pastāv skolas, kur suņus apmāca vēzi saost, bet Izraēlā – privātprakses, kur klīnikā suņi tiek izmantoti,” klausītājus pārsteidza M. Leja.

Tomēr viņš uzreiz piebilda, ka ar šādu diagnostiku būtu daudz problēmu – suņi nogurst, suņu ožas atšķiras, tāpēc pētnieki drīzāk gribētu izveidot ko tādu, kas standartizētā veidā spētu saost slimību un suni aizstāt. “Šī metode tiešām varētu strādāt – dažādu slimību laikā organismā rodas metabolas izmaiņas, kuras varētu noķert dažādos organisma substrātos, piemēram, asinīs, fēcēs, urīnā un, protams, arī izelpā,” uzsvēra M. Leja, piebilstot, ka izelpas gaiss satur aptuveni desmit tūkstošus dažādu gaistošu organisku vielu, pēc kurām varētu meklēt, vai tās raksturīgas konkrētai slimībai.

Jau šobrīd ir zināmas principiālas pieejas, kā izelpas gaisu analizēt, piemēram, ar gāzes hromatogrāfiju un mass-spektroskopiju vai arī ar sensoru tehnoloģijām, ko varētu līdzīgi kā suni apmācīt atšķirt slimu no vesela cilvēka. Arī LU piedalījusies šādos pētījumos: “Mums bija iespēja strādāt ar vairākiem pasaules vadošajiem centriem, kur kuņģa vēža analīzes gadījumā tika atrasta virkne ar vielām, kas bija vairāk kuņģa vēža pacientiem nekā nebija. Taču ne vienmēr varam apgalvot, ka šīs vielas raksturīgas konkrētam audzējam, jo, salīdzinot ar līdzīgiem datiem Ķīnā, vielas bija atšķirīgas,” pētījuma rezultātus skaidroja M. Leja.

Pēc pētnieku aplēsēm, jau šobrīd ne tikai vienu, bet pat 17 dažādas slimības iespējams noteikt pēc izelpas analīzes. “Viens pūtiens aparātā, un varam uzzināt visu cilvēka veselības stāvokli par dažādām slimībām, kas viņam ir jau šobrīd un kas – vēl tikai draud,” slimību diagnostiku nākotnē iezīmēja M. Leja.

 

Ieskicē ideālu diagnostiku

Zinātnieki bija vienisprātis – ir jāatrod ideāls skrīninga organizācijas veids, lai tas būtu mērķa grupai, medicīnas personālam un valstij visefektīvākais. Turklāt tāds, kas apmierinātu gan pašu ārstu un pētnieku, gan, pats galvenais, pacienta vēlmes.

Kādus testus tad pacienti vēlētos? “Pirmkārt, lai tie būtu vienkārši lietojami, ērti un droši. Otrkārt, tiem būtu jābūt pēc iespējas ātrāk un bez liela diskomforta veicamiem, kā arī - pēc iespējas nekaitīgākiem. Svarīgi arī, lai tie neprasītu ilgstošu sagatavošanos un, protams, lai tie nebūtu invazīvi,” uzskaitīja Daiga Šantare, uzsverot, ka šobrīd pētnieki pie tādu izstrādes aktīvi turpina darbu.

"Zinātnes kafejnīcas" mērķis ir raisīt brīvu diskusiju neformālā vidē par sabiedrību interesējošiem zinātnes jautājumiem. Tā ir iespēja tikties ar attiecīgās jomas ekspertiem un uzdot viņiem jebkuru interesējošu jautājumu un noskaidrot līdz šim neizprasto par kādu konkrētu zinātnes jomu.

 

Visi foto no "Zinātnes kafejnīcas" pieejami šeit.

Foto autors - Toms Grīnbergs, LU Komunikācijas un inovāciju departaments.