Akadēmiskais centrs
28. martā LU Sociālo zinātņu fakultātes komunikācijas zinātnes maģistranti viesojās LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā (LFMI) un iepazinās ar tā zinātnisko darbību, īstenotajiem projektiem, digitālajiem resursiem un to veidošanu.
Maģistrantus ar LFMI, tā zinātniskajiem projektiem, publikācijām, starptautisko sadarbību un pētnieku veikumu iepazīstināja institūta zinātniskā sekretāre un pētniece, Dr. philol. Ieva Garda-Rozenberga. Savukārt Digitālo humanitāro zinātņu grupas vadītāja, vadošā pētniece, Dr. philol. Sanita Reinsone stāstīja par institūta darbu, veidojot digitālos resursus, tos uzturot, kārtojot un pilnveidojot, kā arī radot jaunus rīkus. Īpaša vērība tika veltīta Latviešu folkloras krātuves digitālajam arhīvam garamantas.lv un Latvijas literatūras vortālam literatura.lv.
Pēc viesošanās LU LFMI maģistrante Elīna Ģērmane atzina, ka “lekcija, kas notika Literatūras, folkloras un mākslas institūtā, bija ļoti saistoša. Bija interesanti uzzināt vairāk par institūta darbību, realizētajiem un aktuālajiem projektiem. Visvairāk atmiņā palika pasniedzējas Sanitas Reinsones stāstītais par to, ka dienasgrāmatas var būt kultūras mantojums un noderīgs izpētes materiāls. Tas lika aizdomāties, ka ikvienam var būt svarīga loma vēstures un kultūras dokumentēšanā. Protams, arī citas apspriestās tēmas bija interesantas un noderīgas.”
Savukārt maģistrants Romāns Gruznovs stāstīja: “Viesošanās Literatūras, folkloras un mākslas institūtā bija ārkārtīgi vērtīga: palīdzēja labāk izprast studiju kursa “Digitālās humanitārās un sociālās zinātnes” būtību un tā lietojumu praksē, gan palīdzēja ielūkoties institūta darbībā un pētniecības virzieniem, gan ļāva pavērot tās saiknes, kuras pastāv starp Latvijas Universitāti un Latvijas Nacionālo bibliotēku. Svarīgs aspekts ir tajā, ka šī vieslekcija palīdzēja saprast datu vizualizācijas tehnikas, piemēram, dienasgrāmatu kategoriju atspoguļošana pēc izvirzītajiem kritērijiem, virtuālās līdzdalības projektos – kā viena no opcijām ir manuskriptu transkribēšana un pārdrukāšana visiem saprotamā valodā. Dr. philol., lektore Sanita Reinsone neapšaubāmi ir šīs jomas lietpratējs un zinošs speciālists, jo datu vizualizēšana 21. gs. ir svarīga iemaņa gan zinātniskajā vidē, gan populārzinātniskajā, gan publicistikā, gan arī žurnālistikā, protams, ja to paredz nosacījumi, specifika un metodes. Pētniece Ieva Garda-Rozenberga ļoti veiksmīgi ieskicēja LU LFMI darbības virzienus, esošos zinātniskos projektus, it īpaši aizrautīgs bija par Kundziņsalas ekovides mijiedarbību ar šīs apkaimes iedzīvotājiem. Jāatzīst, ka arī Dr. philol., pētniece Ieva Garda-Rozenberga arī ir savas jomas pārzine un iegūtās akadēmiskās iemaņas un zināšanas pielieto sev saprotamā un tuvā pētniecības laukā.”
Maģistrante Gerda Grobiņa norādīja, ka, “viesojoties Literatūras, folkloras un mākslas institūtā, uzzināju vairāk par šī institūta darbinieku tiešajiem pienākumiem, darba plāniem. Interesanti bija klausīties par jaunajiem projektiem. Visvairāk aizrāva autobiogrāfiju krājumi, kur var iesniegt savas, ģimenes vai citas dienasgrāmatas. Šis projekts lika paskatīties uz dienasgrāmatas rakstīšanu no cita skatpunkta un aizdomāties, ka pēc vairākiem gadiem arī mūsu rakstītās dienasgrāmatas varētu palīdzēs iezīmēt šo laikmetu.”
“Kā atzina pašas LFMI pārstāves – sabiedrībai nereti mēdz būt dažādi (nereti – arī maldīgi) pieņēmumi vai aizspriedumi par šāda veida zinātniskajiem institūtiem, piemēram, par to, ka institūta pētnieki nodarbojas ar sev vien zināmām lietām un darbībām, par ko sabiedrībai maza nojausma. Nevar nepiekrist – arī man šāda institūta esamība bija paskrējusi garām. Tomēr, uzklausot stāstīto par atsevišķiem institūtā veiktajiem pētījumiem (piemēram, par cilvēku personīgajām dienasgrāmatām vai par Rīgas ostu apkaimju iedzīvotāju stāstiem), rodas ne vien izpratne par institūta jēgu, bet pat personīga interese iedziļināties paveiktajā darbā, apmeklējot institūta mājaslapu pēc lekcijas. Viesošanās institūtā bija vērtīga un iedvesmojoša – kaut vai tādēļ vien, ka šobrīd noris aktīvs maģistra darba ieceres pārdomu process,” savos iespaidos dalījās maģistrante Madara Ērgle.
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts ir Latvijas vadošā humanitāro zinātņu pētnieciskā institūcija, kuras pētnieciskās darbības lauku veido literatūrzinātne, folklora un mākslas zinātne. Institūts veic pētniecisku un studiju darbu, gatavo un izdod publikācijas, kā arī veido publiski pieejamus informācijas un materiālu krājumus. LFMI mājaslapa: lulfmi.lv
