Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Foto: Toms Grīnbergs
Foto: Toms Grīnbergs
Foto: Toms Grīnbergs
AKTUĀLI! Dažādu nozaru augsta līmeņa eksperti LU konferencē diskutē, kā uzlabot Latvijas attīstību tuvākajos 30 gados
Sindija Iesalniece, LU Komunikācijas un inovāciju departaments
22.10.2017

Piektdien, 20. oktobrī, Latvijas Universitātē (LU) norisinājās foruma cikla “Latvijas formula 2050” pirmais forums “Latvijas attīstības iekšējie faktori”, kura mērķis bija pievērst uzmanību valsts izaugsmes iekšējiem faktoriem – pilsoniskās sabiedrības veidošanai, izglītībai, tautsaimniecības attīstībai un demogrāfijas uzlabošanai.

Viens no foruma iniciatoriem un organizatoriem LU profesors Mārcis Auziņš, ieskatoties nākotnē, Latvijas politiskā stāvokļa uzlabojumus salīdzināja ar bāku un kuģi: “Svarīgi, lai mēs ieraudzītu bākas, kas vedīs mūs  pareizā virzienā. Ja šis tālākais mērķis, kopējais pareizais virziens ir redzams, tad kuģa kapteiņi varēs labāk orientēties situācijās. Šīs dienas mērķis ir rast idejas, kuras iemest sabiedrībā, politikas veidošanā.”

Bankas Luminor vadītāja Latvijā Kerli Gabrilovica uzskata, ka Latvijas simtgade ir īstais mirklis, lai apstātos un novērtētu, kur mēs dodamies. “LU forums ir izcila platforma, lai veicinātu radošas un praktiskas diskusijas, lai redzētu, kādu mēs vēlamies Latviju nākotnē. Jāmeklē jauni veidi un radikālas idejas. Svarīgi ir visiem līdzdarboties, jo tikai tad mēs kopīgi varēsim valsti vest pareizā virzienā,” tā Gabrilovica.

Pilsoniskās sabiedrības jēdziens mūsdienās ir novecojis

Forumā tika apspriests pilsoniskās sabiedrības jēdziens mūsdienās. Eksprezidents Valdis Zatlers savā prezentācijā skaidroja, ka visa pamatā ir nacionālā kopapziņa, kam būs arī liela nozīme 2050. gadā. “Stipra kopapziņa veido stipru valsti. Latvijā attieksme veidojas caur faktu un sajūtu, abi šie veido kopapziņu. Kopapziņa ir spēcīga tikai tad, ja ir definēts viedoklis par ārējo un iekšējo procesu mijiedarbību valstī,” uzsvēra V. Zatlers.

Diskusijā LU profesore Žaneta Ozoliņa minēja, ka, viņasprāt, pilsoniskās sabiedrības jēdziens ir novecojis: “Sabiedrība zaudē savu jēgu, cilvēkam ir iespēja sevi izpaust neskaitāmos veidos. Piemēram, sociālajos tīklos cilvēki var sevi izpaust gan pozitīvi, gan negatīvi.”

Diskusijā secināja, ka mūsdienās cilvēks vairs nav piederīgs tikai savai kopienai, ciematam, pilsētai vai valstij. Cilvēks ir ļoti vārīgs pret to, kas notiek pasaulē. Mūsdienās lielu lomu spēlē emocijas.

Cilvēku darbu nākotnē aizstās ar tehnoloģijām

LU rektors, arī viens no forumu cikla iniciatoriem, profesors Indriķis Muižnieks ieskatījās nākotnē un savā prezentācijā uzsvēra, ka 40% no profesijām, kas ir šobrīd, tiks aizstātas ar automātiem, robotiem. Viņš uzskata, ka jāpārdomā, kāda būs tehniskā izglītība. “Būs nepieciešama nepārtraukta pilnveide un darba kļūs arvien mazāk, jo cilvēku darbu varēs aizstāt ar tehnoloģijām. Šodien mēs esam virtuālās realitātes vidū. Tas mainīs mūsu izglītības attīstību, “ stāstīja rektors.

Viņš akcentēja, ka Latvijas izglītības sistēmai pamats ir pirmskolas, pamatizglītība, vidējā un tad seko augstākā izglītība. Tā ir jākopj jau no paša pamata. Viņš arī uzsvēra: “Šobrīd attīstību kavējošs posms ir pašvaldību pārraudzība pār vietējām skolām, tam obligāti tā nav jābūt. Pirmais, kas būtu jādara, lai uzlabotu Latvijas izglītības sistēmu, – jāizstrādā jauns augstākās izglītības un zinātnes likums, kura tēmas būtu diskutējamas un atbalstāmas.”

Agrita Kiopa, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece, lai pilnveidotu izglītības modeli Latvijā, minēja trīs lietas, kas jāuzlabo: “Pirmkārt, ir jāsāk finansēt zinātne, kurā uzvar vislabākās idejas, kuras izvērtē vislabākā komanda. Otrkārt, Latvijas augstskolās ir jābūt nulles tolerancei pret plaģiātismu. Ja mēs nepieļaujam, ka tiek zagti darbi, tas nozīmē, ka mēs godīgi novērtējam mūsu intelektuālo darbu un godīgi varam būt arī konkurētspējīgi pasaulē. Trešais, ir jārestartē skolotāju izglītība, pamatā un centrā liekot vērtības - atvērta, iejūtīga attieksme citiem. Skolotāji ir jāgatavo, sākot no bakalaura, un šim bakalauram jau ir jābūt kādā no zināšanu jomām.”

Latvijai jābūt gatavai jauniem uzņēmējdarbības veidiem

“Lai uzlabotu tautsaimniecības situāciju Latvijā. ir jāveido spēcīga kokrūpniecības nozare. Mums ir ātrs un visaptverošs internets, svarīgi ir neatslābt, bet to izmantot.  Mums ir arī strauji augoša IKT nozare, kas pēdējos gados palielina savu īpatsvaru eksportā, ir reģionāli spēcīga lidosta un sava aviokompānija, ko varam izmantot, lai sasniegtu savus lielos mērķus, un arī fantastiska daba, ko novērtējam tikai tad, kad esam bijuši prom no Latvijas. Tās ir lietas, uz kurām mēs varētu kapitalizēties nākotnē,” savā prezentācijā par tautsaimniecības uzlabošanu Latvijā uzsvēra SIA “Latvijas Mobilais Telefons” prezidents, Vidzemes augstskolas profesors Juris Binde.

Diskusijā eksperti secināja, ka ir jāsakārto Latvijas uzņēmējdarbības vide, jāpadara tiesiskā vide uzticamāka un daudz ātrāk jāiztiesā tiesu procesi, kas ir sākušies. Jāpadara prognozējamāka nodokļu politika, kas arī ir ierakstīts Nacionālajā attīstības plānā. Latvijai jābūt atvērtai jauniem uzņēmējdarbības veidiem, jābūt elastīgai pieejai tiem. Nepārtraukti jāinvestē gan valdības līmenī, gan privātajā sektorā, jo tikai tad mēs varam ilgtspējīgi attīstīties.

Demogrāfija ir jautājums ne tikai par to, cik mēs būsim, bet arī par to, kādi mēs būsim

 “Pilsoniskā sabiedrība, izglītība un tautsaimniecība bez cilvēku resursiem nebūs iespējama. Vienīgā iespēja, kā palielināt dabisko pieaugumu, ir imigrācija, tai jābūt konkrētai, ar apzinātu mērķi,” uzskata Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas eksperts Varis Putniņš. “Demogrāfija ir jautājums ne tikai par to, cik mēs būsim, bet arī par to, kādi mēs būsim. Iesaku trešajā forumā, kad būs sinerģija starp iekšējiem faktoriem un ārējiem, mēģināt nodefinēt, kāds būs Latvijas iedzīvotājs 2050. gadā, kur viņš strādās, kādi būs viņa uzskati, kādā valodā viņš runās. Ja būs definēts prototips, kāds cilvēks varētu būt, tad arī pašreizējo politiku varēs veidot, lai sasniegtu mērķi, kāds ir izvirzīts. “

Iesākot forumu ciklu, iecere bija trīs forumu laikā nonākt pie secinājuma, kā kopīgi virzīties, attīstīt Latviju kā atvērtu, dinamisku sistēmu nākamajos 30 gados vai ilgākā laikposmā. Pirmais forums ir aizvadīts, un ir iekrātas daudz noderīgas idejas, kas veicinātu Latvijas attīstību. Svarīgi ir, lai Latvijā kā sistēmā veidotos izcilības centri. Forumā tika secināts, ka ne tikai digitalizācija, bet arī gerantaloģiskās tehnoloģijas varētu būt zīmols, kas raksturo Latvijas tuvākos 30 gadus.

Otrajā forumā, kas notiks februārī, ir plānots diskutēt par ārējiem faktoriem, tādiem kā politiskā situācija pasaulē, pasaules ekonomikas attīstība, resursu pieejamība, ekoloģija un citiem, un to ietekmi uz Latvijas attīstību nākamajos gadu desmitos.

Savukārt trešajā forumā ir paredzēts sniegt divos pirmajos forumos ekspertu izteikto atziņu un ieteikumu sintēzi, sniedzot ieskatu iespējamajos un vēlamajos Latvijas attīstības scenārijos nākamajās desmitgadēs.

Foruma video ieraksts pieejams šeit