Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

AKTUĀLI! Prorektors Segliņš: Izvēloties nestudēt, jaunietis apcērp iespējas nākotnei
LU Komunikācijas un inovāciju departaments
31.08.2017

Iegūt mazkvalificētu darba vietu bez augstākās izglītības ir iespējams, taču nozarē attīstīties, iegūt paaugstinājumu vai labāku atalgojumu gan nē, tā Rīga TV24 raidījuma "Pilsētas pulss" diskusijā par augstāko izglītību Latvijā sacīja Latvijas Universitātes (LU) prorektors profesors Valdis Segliņš.

“Stāsts ir par to, kas ar jaunieti notiks pēc gadiem pieciem sešiem – mazkvalificētā darba alga nepaaugstināsies, bet, ja viņš gribēs sasniegt kaut ko vairāk, viņa vietā vienkārši ienāks citi, kuriem augstākā izglītība būs,” uzsverot augstākās izglītības nozīmību, diskusijā norādīja V. Segliņš, piebilstot, ka ar augstākās izglītības ieguvi pēc vidusskolas kavēties nebūtu vēlams. “Mēģināt studēt vairākus gadus pēc vidusskolas beigšanas jaunietim vienkārši var nepietikt spēka, lai neteiktu, ka viņš to vairs nevarēs tīri kā persona.”

Uz jautājumu, kāda ir Latvijā iegūtas augstākās izglītības konkurētspēja, prorektors norādīja, ka iespējas ar to konkurēt Eiropā ir patiesi augstas. “Visas LU programmas ir starptautiski akreditētas. Tas nozīmē, ka jaunietis, beidzot augstskolu, atbilst Eiropas kvalifikācijas prasībām ar vienlīdzīgām iespējām Eiropas Savienības vienotajā darba tirgū,” sacīja V. Segliņš, gan norādot, ka finansējums tam ir ļoti mazs. “Mums jāveido tikpat kvalitatīvs piedāvājums par diviem tūkstošiem eiro kā citur, piemēram, par 40 tūkstošiem eiro gadā.”

Tāpat diskusijā Segliņš uzsvēra, ka studiju procesā liela nozīme ir ne vien augtskolai, bet arī pašiem studentiem – vai viņi izmantojuši visas studiju sniegtās iespējas, bijuši pašmotivēti sasniegt iespējami augstākus rezultātus, cīnījušies par savu nākotnes darba vietu, vai arī studijas uzsākuši tikai ar mērķi iegūt diplomu.

Ierosinājumam paaugstināt studiju prasības, Segliņš iebilda, sakot, ka tādā gadījumā studētgribētāji migrēs uz augstskolām, kur prasības ir zemākas. Pie tā lielā mērā, viņaprāt, atbildīgas ir vidējās izglītības iestādes - prasīgums attiecībā pret tām būtu būtiski jāapaugstina.

“Skola ir obligāta, sociāli orientēta, ar mērķi, lai visi to pabeidz. Zināšanu standarts gadu gaitā ir būtiski samazinājies, vienlaicīgi palielinās priekšmetu daudzums. Jaunieši nav gatavi pieaugušo dzīvei, un diemžēl augstskolai šī nerealizētā priekšmetu un satura daļa un patstāvības trūkums jāmēģina pārveidot. Šajā ziņā varam atļauties pazaudēt pirmo semestri, ne vairāk” turpināja Segliņš, paužot, ka šādiem jauniešiem budžeta vietas ir labs sociālais spilvens. 

Cita starpā profesors arī pauda viedokli par augstākās izglītības kvalitāti reģionos: “Ja ir mērķis to attīstīt un tam ir nepieciešams atbalsts, ir amorāli iedomāties, ka reģionos izvietotās augstskolās drīkst būt mazākas prasības un zemākas kvalifikācijas. Tieši pretēji – prasībām pret šīm augstskolām un to produkcijām būtu jābūt vēl augstākām. Diemžēl viss notiek diametrāli pretēji,” norādīja Segliņš.

Rīga TV24 raidījuma "Pilsētas pulss" diskusiju varat skatīties šeit.