Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

Ģirts Brasliņš. Foto no privātā arhīva.
JAUNAIS DOKTORS Ģirts Brasliņš: Doktorantūrā pats esi sev saimnieks
Lingita Lina Bopulu
05.09.2018.

Swedbank Pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītājs, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes jaunais ekonomikas zinātņu doktors Ģirts Brasliņš, neskatoties uz līdzšinējiem akadēmiskajiem sasniegumiem un profesionālās karjeras panākumiem, nedomā apstāties pie sasniegtā, bet gan nākotnē Ģ. Brasliņš cer piepildīt bērnības sapni un iegūt maģistra grādu mākslas vēsturē, kā arī aktīvāk iesaistīties akadēmiskajā dzīvē. Lasi un iedvesmojies!

2015. gadā esat veiksmīgi aizstāvējis promocijas darbu “Kredītriska pārvaldības pilnveidošana Latvijas tautsaimniecībā”, sakiet, lūdzu, kā nonācāt līdz šādai tēmas izvēlei?

Tas ir garš stāsts. Esmu divas reizes studējis doktorantūrā, pirmoreiz iestājos uzreiz pēc maģistrantūras, gribēju padziļināti pētīt banku mārketingu Latvijā. Tad es sapratu, ka tā tēma ir virspusēja, jo mārketings no zinātniskā viedokļa ir salīdzinoši jauna joma, attiecīgi tādā nozarē ir ļoti grūti savākt teorētisko bāzi, kas būtu maz izmantota līdz šim, tāpat ir salīdzinoši maz pētījumu virzienu. Otrajā reizē, kad iestājos doktorantūrā,  sapratu, ka vajag skatīties uz dziļākām lietām, kur zinātniskā bāze ir daudzgadīga. Tā es nonācu līdz ekonomikai, tā jau vien pastāv akadēmiskajā vidē aptuveni 300 gadus. Tāpat ekonomikai ir liela sasaiste ar matemātiku, kurai ir tūkstoš gadu ilgs pamats. Rakstot par ekonomiku, ir pilnībā skaidrs, ka nāksies saskarties ar matemātiku, un tad domājot par tēmu – es sapratu, ka vēlos, lai 1) tā ir saistīta ar ekonomiku; 2) tai ir sasaiste ar matemātiskiem pētījumiem; 3) tā būtu aktuāla. Svarīgi uzsvērt, ka tajā laikā mēs tikko sākām virzīties ārpus ekonomiskās krīzes, tika runāts, ka bankas nekreditē tautsaimniecību, attiecīgi tā neattīstās. Tajā pašā laikā bankas nevarēja kreditēt tautsaimniecību, kamēr tā ir depresijā un neattīstās, tāpēc man tas likās interesants pētījuma objekts – kā tautsaimniecības attīstība ir saistīta ar tās kreditēšanu. Tur vienojošais aspekts ir kredītrisks, respektīvi, vai kreditējot tu neuzņemies pārāk lielu kredītrisku, un, vai tu esi gatavs riska līmenī tolerēt un kreditēt. Tā es līdz šai tēmai nonācu, bet, godīgi runājot, strādājot pie sava promocijas darba, es tēmas formulējumu pieslīpēju.

 Kādas bija lielākās grūtības un izaicinājumi darba procesā?

Man lielākas grūtības bija pašā sākumā, kamēr sapratu, ka doktorantūrā viss ir atkarīgs no tevis paša. Doktorantūras studiju laikā nav pasniedzējs, kurš tevi nepārtraukti biksta, pasaka priekšā, kas ir jādara. Tu esi pats sev saimnieks – cik daudz tu ieplāno, cik daudz tu izdari, tik arī ir. Pašam ir jāplāno kādus rakstus rakstīsi, uz kurām konferencēm brauksi, pašam jāiet vienoties par pasniegšanu, lai iegūtu nepieciešamos kredītpunktus. Obligātās nodarbības un eksāmeni dod salīdzinoši maz kredītpunktus. Šobrīd, paskatoties atpakaļ, saprotu, ka pirmais studiju gads varēja būt efektīvāks, jo es tikai vēlāk sapratu, ka pašam ir viss jāplāno, pašam jātur sevi grožos, lai gala rezultāts izdotos. Varētu teikt, ka pirmais studiju gads bija pirmais kultūršoks.

Aplūkojot jūsu LinkedIn profilu, ievēroju, ka mērķtiecīgi esat veidojis savu karjeru banku sektorā. Esat strādājis gan Latvijas Krājbankā, gan GE Money Bank, turklāt šobrīd esat Pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītājs vadošajā bankā Latvijā – Swedbank. Kāpēc tāda izvēle? Vai jau bērnībā sapņojāt, ka darbosieties banku sektorā?

Aptuveni līdz 9. klasei es biju pārliecināts, ka savu dzīvi saistīšu ar vēsturi, respektīvi, būšu vēstures skolotājs vai pētnieks. 80. gadu beigās, 90. gadu sākumā, kad nomainījās valsts statuss, saimnieciskās lietas kļuva citādākas nekā padomju laikā, piemēram, parādījās termins bizness, es sapratu, ka tas mani interesē. Pirmos divus gadus bakalaura studiju programmā studēju ekonomistos, trešajā studiju gadā specializējos finansēs, banku apakšnozarē. Mērķtiecīgi esmu strādājis un profesionālo izaugsmi veidojis banku nozarē, kura joprojām man ir ļoti interesanta un saistoša.

Vai un kā iegūtā akadēmiskā pieredze palīdz jūsu profesionālajā darbībā?

Akadēmiskā pieredze noteikti palīdz analītiskāk izvērtēt notiekošos procesus. Darbā izmantojot gan praktisko pieredzi, gan akadēmiskās zināšanas, ir iespējams efektīvāk nonākt pie risinājumiem. Akadēmiskā vide ļoti veicina spēju patstāvīgi strādāt, analizēt, izvirzīt argumentus un ieraudzīt nestandarta risinājumus. Ne mazāk būtisks ir kvalitātes aspekts, ko sniedz iegūtais zinātņu grāds. Īpaši tas jūtams strādājot ar ārvalstu kolēģiem, kas novērtē iegūto zinātņu kvalifikāciju, tomēr doktors ir gan Latvijā doktors, gan Igaunijā, gan citur Eiropā. 

Vai jūs ieteiktu maģistriem turpināt studijas doktorantūrā, kāpēc?

Doktorantūra ir maratona skrējiens.  Mans padoms – uztaisīt pauzi pēc maģistrantūras aptuveni 5-7 gadu garumā, saprast, vai izvēlētais zinātņu virziens vēl joprojām ir saistošs, un tad izlemt. Darīt to vajadzētu, jo, studējot doktorantūrā, ir vairāki plusi, piemēram,  1) iepazīsties ar līdzīgiem, inteliģentiem cilvēkiem; 2) iemācies pats sevi kontrolēt, ielikt rāmjos, plānot un plānoto izdarīt; 3) daudz ko jaunu uzzini par pētāmo nozari, ko ikdienā nekad nedarītu. Būtu grūti atrast laiku, lai lasītu zinātniskus rakstus, pētītu dziļāk kādu tēmu, kas nav saistīta ar ikdienas darba pienākumiem.

Kas jūs motivēja atgriezties un atsākāt studijas doktorantūrā?

Bija nepabeigta darba sajūta. Man vienmēr patīk iesākto novadīt līdz galam, tāpēc tas kaut kā krājās, līdz bija parocīga situācija – karjera bija iegājusi sliedēs, bērni bija paaugušies, vairāk nebija nepārtraukti jāpieskata, attiecīgi bija nedaudz brīvāks laiks, un tajā brīdī es atsāku studijas.

Vai doktora grāda iegūšana jūsu dzīvē ir pavērusi īpašas iespējas?

Nekad jau nevar zināt, kā būtu bijis, ja nebūtu tā grāda. Nav tā, ka brīdī, kad promocijas komisija ir nobalsojusi par grāda iegūšanu, visa dzīve mainās. Tas ir vairāk sev, ka tu esi sev kaut ko pierādījis.

Vai aktīvi iesaistāties arī akadēmiskajā dzīvē, piemēram, piedalāties konferencēs, pētniecības projektos arī pēc promocijas darba aizstāvēšanas, vai pamatā esat nodevies profesionālajai karjerai?

Divus gadus biju pilnībā visu nolicis malā, vajadzēja nedaudz atpūsties un atrast iedvesmu, bet šogad es pamazām sāku piedalīties zinātnisko rakstu veidošanā, tāpat (šogad) pirmoreiz biju Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes maģistra darbu komisijā. Attiecīgi pēc divu gadu ilga pārtraukuma, šobrīd es pamazām atsāku iesaistīties akadēmiskajā dzīvē.

Kā jūs pavadāt savu brīvo laiku? Vai jums ir kādi hobiji?

Man lielākais dzīves hobijs ir opera, vidēji gadā apmeklēju 20 operas izrādes gan Latvijā, gan citur pasaulē.

Kādi ir jūsu lielākie nākotnes plāni?

Viens no mērķiem – vēlos turpināt mācīties, gribu iestāties Latvijas Mākslas akadēmijā maģistrantūrā, lai studētu mākslas vēsturi.  Otrs – akadēmiskajā vidē gribētos vairāk darīt turpmāko gadu laikā, piemēram, palīdzēt vadīt un vērtēt maģistra darbus, strādāt pie publikācijām, šobrīd es jūtu iekšēju spēku, ka varētu to darīt.

Novēlējums studentiem, potenciālajiem doktorantiem?

Maksimāli izmanto studiju laiku! Saprotu, ka tas ir grūti, īpaši, ja tu strādā. Nemēģini studēt tikai ķeksīša pēc, piemēram, atsēdēt lekcijas, lai savāktu obligāto apmeklējumu, kā arī pārkopēt informāciju no citu studentu darbiem! To lietu, kas tevi interesē – dari tiešām sev, kārtīgi iedziļinoties, nevis tikai atsēžot nodarbības, jo pasniedzēji ir forši, īpaši tagad, kad ieguvuši starptautisku pieredzi. Nav tā, ka lekcijas ir tikai jāatsēž un ķeksīša pēc kaut kas jāizdara. Ja pats esi gatavs no savas puses maksimāli iesaistīties, tad tu noteikti izveido sevi par interesantāku, dziļāku cilvēku.