Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

Skats no Rūdolfa istabiņas balkona Mehelenā.
Rūdolfs Gedra par pieredzi apmaiņas studijās: Vienmēr jāsaglabā vēss prāts
Antra Sprēde, LU Komunikācijas un inovāciju departaments
10.08.2018.

Izkāpt no ikdienas rāmjiem, iepazīties ar cilvēkiem no visas pasaules un pašam spēt atrisināt problēmas – šo iemeslu dēļ LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes Finanšu menedžmenta 3. kursa students Rūdolfs Gedra 2017./2018. akadēmiskā studiju gada pavasara semestrī devās Erasmus+ programmas apmaiņas studijās uz Mehelenu (Beļģija) Tomasa Mora universitātes koledžu (Thomas More University College). Par piedzīvoto un pieredzi, kas gūta studijās un ikdienā – students stāsta intervijā.

Kas tevi iedrošināja pieteikties Erasmus+ apmaiņas programmā?

Personīgie mērķi, gribējās pamainīt vidi, kur mācos, kaut ko jaunu izmēģināt, nostiprināt valodas zināšanas. Kad braucu apmaiņas programmā, zināju, ka nevarēšu atrast tieši tos pašus studiju kursus, ko LU, bet tas nebija galvenais mērķis, kas varētu mani atturēt. Galvenokārt gribēju nomainīt vidi.

Kāpēc izvēlējies studēt Tomasa Mora Universitātes koledžā Beļģijā?

Teikšu godīgi – izvēlējos uz dullo. Es skatījos cauri visām universitātēm, kas piedāvātas, dažas bija augstos rangos, bet uz tādu es negribēju iet, jo nevēlējos tikai mācībām koncentrēties, bet arī veltīt laiku pats sev. Teikšu godīgi, ka uz augstskolu rangiem neskatījos, zināju, ka vēlos braukt uz Beļģiju vai Nīderlandi, vai Franciju. Tad es aizsūtīju uz trim universitātēm pieteikumu – pirmajā prioritātē esošā Tomasa Mora Universitātes koledža mani paņēma un tas arī bija viss. Izvēlējos šīs valstis, jo tās ir multikulturālas.

Kā salīdzini studijas LU un Beļģijā?

Atšķirības noteikti ir līmeņa ziņā, LU ir daudz augstāks līmenis. Īpaši neiespringstot uz mācībām, man gāja ļoti labi. Lielākā daļa no studiju kursiem, ko tur mācījos, vai nu likās loģiski, vai kaut kad jau apgūti. Atšķirības bija starp pasniedzējiem un studiju metodiku, Tomasa Mora Universitātes koledžā bija vairāk darbu grupās. Piemēram, viena studiju kursa laikā viss lielais darbs bija grupas darbs. Pasniedzēji tur gan man patika labāk nekā LU. Pasniedzēji Beļģijā varbūt nepasniedz kursa saturu tik augstā līmenī, bet ar viņiem varēja papildus runāt par tādām lietām, kas likās man interesantas kā jaunam studentam, un LU tas bija grūtāk atrodams. LU pasniedzēji pieturas pie vecajiem standartiem, bet Tomasa Mora Universitātes koledžā pasniedzēji laikam bija specifiski izvēlēti, jo viņi nāk no kvalitatīviem un labiem uzņēmumiem, piemēram, “Microsoft” utt.

Kur tu dzīvoji?

Dzīvoju studentu mājā (student house), kurā bija divi stāvi – katrā stāvā pa virtuvei, dušai un tualetei. Studentu māja nebija nodrošināta no universitātes puses, bet es pats atradu īrniekus un sarunāju ar meiteni, kura tobrīd atbrīvoja istabiņu, jo viņa brauca studēt citur apmaiņas programmā, ka dzīvošu viņas istabā. Es dzīvoju 2. stāvā kopā ar vēl vienu studentu. Man bija pašam sava istaba ar balkonu. Neko sliktu par dzīvošanu tur nevaru teikt, maksa bija 295 eiro mēnesī par visu.

Kāda ir Erasmus+ studenta ārpusstudiju dzīve?

Kā jau es teicu – man galvenais bija aizbraukt prom no vietas, kur es dzīvoju, tāpēc nepievērsu uzmanību augstskolu rangam, es vairāk pavadīju laiku ar sevi – atlabu no krustenisko saišu operācijas, apmeklēju sporta zāli, par kuru bija jāmaksā tikai 15 eiro semestrī, pēc diviem mēnešiem atradu darbu. Es pārvadāju ēdienu ar velosipēdu. Tā izrādījās ļoti laba pieredze, tāpēc, ka es ļoti labi iepazinu pilsētu un, strādājot paralēli studijām, mierīgi varēju nopelnīt divās nedēļās 300-400 eiro. Protams, neizpalika ceļošana. Apceļoju visu Beļģiju ar vilcienu, izmantojot studenta biļetes, kas saucas Under 26. Nopērc tādu vienu un braukā visur, kur gribi. Tad es vēl aizlidoju uz Marseļu Francijā, sanāca daudz lētāk nekā ceļotu no Latvijas. Francijā paliku vienu nedēļu. Tad vēl ar vilcienu aizbraucu uz Nīderlandi.

Vai izvēlējies strādāt, tāpēc ka stipendija bija pārāk maza?

Stipendija noteikti nav pārāk maza – tie ir 650 eiro mēnesī. Piemēram, man nepatīk iet ēst uz kafejnīcām, man patīk pašam gatavot ēst un, normāli dzīvojot, nedēļā uz ēdienu var iztērēt 30 eiro, tā, ka esmu ļoti paēdis. Pats pērc pārtiku, taisi un viss ļoti labi sanāk. Piemēram, man bija atstrādāts process, kā es no rīta taisu putras – bezmaksas augļus dabūju no universitātes.

Vai piedzīvoji cerēto multikulturālismu?

Jā, satiku cilvēkus no visām pasaules zemēm.

Tagad tev ir draugi no visas pasaules?

Draugi gluži nē. Vienīgie draugi, kas arī paliks – tās ir divas meitenes no Igaunijas, kuras es paspēju jau šovasar apciemot. Protams, ir draudzīgas attiecības arī ar pārējiem, bet realitātē šaubos, ka mēs ceļosim viens pie otra. To es arī apzinājos pirms braucu apmaiņas programmā – cerību nebija, ka tur atradīšu draugus uz mūžu.

Vai tev ir kādi Erasmus+ piedzīvojumu stāsti?

Pats trakākais bija, kā es braucu uz Beļģiju un, kā braucu atpakaļ uz mājām. Uz turieni es braucu 36 stundas ar autobusu. Iebraucot Polijā, šoferis lūdza uzmanīt savas mantas. 36 stundu brauciens ar piecu minūšu pauzēm pieturā bija ne pārāk labi. Tad es izkāpu Briselē un nesapratu, ko darīt ar visām lielajām somām, nesapratu, kur jābrauc. Kaut kā atradu pareizo vilcienu, kaut kā aizbraucu, izkāpu Mehelenā, kurā jāmācās, protams, nevienu atkal nepazinu, tad kaut kā nokļuvu līdz mājai, kur man jādzīvo. Tas bija diezgan mokoši.

Savukārt mājupļceļā vilcieni aizkavējās par trīs stundām, un es gandrīz nokavēju lidmašīnu.

Tomēr man ir ļoti labs padoms – vienmēr ir jāsaglabā mierīgs prāts. Esi ļoti mierīgs, apsver visas iespējas, kas ir un kaut kā izvēlēsies labāko risinājumu. Pat ja kaut kur netiksi, kas ir tas sliktākais, kas var notikt? Tāpat kaut kā izdzīvosi (smejas)!

Vai tagad neizjūti tā dēvēto pēcerasmus krīzi?

Man personīgi nav tā, ka es pieķeros kādai vietai, es drīzāk pieķeros jūtām, ka es tur biju viens un varēju pats pieņemt lēmumus. Man pat īsti nav laika tagad bēdāties, ka esmu pametis to vietu, jo mēnesi pirms es atbraucu atpakaļ, dabūju darbu Latvijā. Atbraucu piektdienā un pirmdienā sāku strādāt. Strādāju, viss notiek, un nav nekādas krīzes, viss ir uzlabojies. Darbā noteikti nestrādātu tik labi, ja nebūtu aizbraucis Erasmus+, jo mana darba valoda ir angļu un krievu valoda. Ko var iegūt Erasmus+ programmā – ja esi kautrīgs vai noslēgts, vai nav tik viegli runāt ar cilvēkiem, kurus nepazīsti, tad mans mērķis bija aizbraukt vienam, kur es nevienu nepazīstu, jo tas bija tieši, ko negribēju. Gribēju aizbraukt viens, neko nesaprast, bet tagad ir daudz vieglāk.

Kā tu mudinātu cilvēkus, kuri vēl baidās, vai domā – braukt, nebraukt?

Es tiešām mudinātu citus studentus braukt vieniem pašiem uz vietām, kur nevienu nepazīstat, neko nezināt un vienkārši skatīties, kas sanāks. Ir tik daudz iespēju mūsdienās, kāda jēga visu laiku sēdēt mājās un darīt vienu un to pašu, pamaniet kaut ko! Būs pašiem interesantāk!