Šovasar Stenforda Universitātē, ASV, notika starpdisciplināra paneļdiskusija, kurā latviešu un lietuviešu pētnieki sprieda par kritiskās domāšanas nozīmi mūsdienu pasaulē, kā arī par iespējām to veicināt Latvijā un plašāk Baltijā. Diskusija notika Baltijas Studiju veicināšanas asociācijas (AABS) konferences ietvaros, kas šogad notika ar īpaši plašu vērienu, atzīmējot Baltijas valstu simtgadi.

Laikā, ko dēvē par viltus ziņu un pēcpatiesības laikmetu, prasme patstāvīgi domāt un analizēt informāciju ir svarīga ne tikai katram cilvēkam pašam sev, bet sabiedrībai kopumā. Demokrātijai ir nepieciešami spriestspējīgi cilvēki. Turklāt šobrīd kritiskā domāšana ir kļuvusi par valsts drošības jautājumu, jo tā ļauj pretoties mēģinājumiem manipulēt ar sabiedrisko domu, tai skaitā, kad to dara ārēji spēki. Šo iemeslu dēļ kritiskās domāšanas jēdziens daudzkārt izskanēja AABS konferencē un saistībā ar ļoti dažādām tēmām. Latvijas izglītības telpā kritiskā domāšana ienāca deviņdesmitajos gados, taču tā ne vienmēr devusi gaidītos rezultātus. Latviešu pētnieku rosinātā diskusija pievērsās jautājumam, kas ir jāmaina mūsu izpratnē par kritisko domāšanu un kritiskās domāšanas apmācības metodēs, lai tā būtu iedarbīgāka gan skolās, gan publiskajās diskusijās, gan situācijās, kad katram no mums ir jāpieņem lēmums, piemēram, ticēt kādai internetā izlasītai ziņai vai nē. Šāda veida diskusija norisinājās pirmo reizi. Tās iniciatori bija divi latviešu pētnieki, kas šobrīd strādā ASV: Artūrs Logins no Dienvidkalifornijas Universitātes un Aleks Knoks no Merilendas Universitātes. Tāpat diskusijā piedalījās arī divi eksperti no Latvijas Universitātes: Vēstures un filozofijas fakultātes docents un publicists Artis Svece, kas ilgstoši lasījis lekcijas kritiskajā domāšanā, kā arī Pedagoģijas, psiholoģijas, un mākslas fakultātes profesore un Pedagoģijas nodaļas vadītāja Zanda Rubene, kas savā pētniecībā (tostarp arī doktora darbā) ir fokusējusies uz kritiskās domāšanas pasniegšanu dažādos izglītības līmeņos. Savukārt viedokļu apmaiņu moderēja Kauņas tehnoloģiskās universitātes profesore un Stratēģiskās vadības nodaļas vadītāja Monika Petraitė. Diskusija bija dzīva un interesanta, un būtu svarīgi to turpināt, tai skaitā sagatavojot plašai publikai pieejamu un noderīgu grāmatu par kritisko domāšanu. Diemžēl līdz šim tāda grāmata latviešu valodā nav iznākusi, lai gan angļu valodā ir uzrakstīts desmitiem ievadu un rokasgrāmatu kritiskajā domāšanā. Šādas grāmatas sagatavošana ir nākamais paneļdiskusijas dalībnieku mērķis. Svarīgi piebilst, ka diskusija nebūtu varējusi notikt, ja to nebūtu atbalstījuši vairāki labvēļi. Diskusijas organizētāji vēlas pateikties AABS, Baltijas-Amerikas Brīvības fondam, un Latvijas Universitātes fondam par atbalstu, kas ļāvis segt dalībnieku ceļa un uzturēšanās izdevumus. Zīmīgi, ka šī nav pirmā reize, kad viens no organizētājiem, Aleks Knoks, ir saņēmis LU fonda atbalstu. LU fonds Aleku ir atbalstījis arī viņa izglītības ceļā: studējot LU VFF Filozofijas maģistra programmā, viņš ir saņēmis Kristapa Morberga stipendiju. Par to – īpašs paldies!   Vairāk par konferenci var uzzināt tās oficiālajā mājaslapā.

Dalīties

Saistītais saturs

Uzmirdz 2019./2020. akad. gada stipendiāti
11.11.2019.

Uzmirdz 2019./2020. akad. gada stipendiāti