Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

LU rektora vietniece digitālās sabiedrības jautājumos profesore LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē Signe Bāliņa. Foto: Toms Grīnbergs.
AKTUĀLI! Signe Bāliņa: Panākumus nosaka personības
Aija Pakalna, LU Komunikācijas un inovāciju departaments
12.07.2018.

Digitālās tehnoloģijas ir viens no augstskolas konkurētspējas priekšnoteikumiem – par to pārliecināta ir Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente, Latvijas Universitātes (LU) rektora vietniece digitālās sabiedrības jautājumos profesore LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē Signe Bāliņa. Viņas vērtējumā LU ir ļoti konkurētspējīga – digitālajā vidē tā kļūst arvien modernāka un turpina veidot savu atpazīstamību kā progresīvi domājoša un inovācijas radītspējīga universitāte. Taču visu panākumu pamatā jābūt spēcīgām personībām. Par nesen izstrādāto Informācijas tehnoloģiju stratēģiju, Latvijas Universitātes mājaslapas veidošanu, jauno speciālistu augstajām prasmēm un to, ka nereti latvieši sev velti kaisa pelnus uz galvas, – intervijā.

Ar mērķi attīstīt nozaru sadarbību

 

Pirmoreiz Latvijas Universitātes (LU) vēsturē rektoram ir vietnieks digitālās sabiedrības jautājumos. Vai jūs varat paskaidrot, ko īsti nozīmē “digitālā sabiedrība”?

Ja paskatāmies, kā attīstās sabiedrība un tehnoloģijas, tad tagad faktiski nav iedomājama ne ikdiena, ne mācību process, ne uzņēmējdarbība bez dažādu tehnoloģisku rīku un to piedāvāto iespēju izmantošanas. Arī LU, īpaši tāpēc, ka tā ir liela un nozīmīga organizācija, kas strādā ar jauno paaudzi un jaunajiem speciālistiem, ir ļoti svarīgi izmantot tehnoloģijas – turklāt ne vien tās, kas pieejamas jau tagad, bet domāt arī par tādām, ko lietos pēc gadiem pieciem vai desmit, jo paaudze, kas pašreiz pie mums mācās, būs tā, kas lietos nākotnes tehnoloģijas un ar tām savukārt mainīs mūsu nākotni. LU ir 13 fakultātes, kas katra pārstāv savu jomu. Ņemot vērā pēdējās tendences pasaulē, jauni un labi risinājumi rodas tieši tur, kur satiekas vairākas nozares, tāpēc svarīgi, lai būtu kāds, kas redz vīziju un palīdz veidot veiksmīgu sadarbību starp dažādu nozaru speciālistiem. Tieši tur ir milzīgais potenciāls, kur radīt jaunus risinājumus jeb inovācijas.

Vai šāda amata ieviešana norāda, ka LU šajā jomā vēl daudz darāms vai – drīzāk – ir jau daudz izdarīts, bet nepieciešams kāds virzītājspēks?

Šajā jomā LU nenoliedzami jau ir liels progress, turklāt šis amats noteikti liecina, ka mēs skatāmies nākotnē un redzam digitālo tehnoloģiju nozīmi un ietekmi uz sabiedrību. Piemēram, ja raugāmies uz Akadēmisko centru Torņakalnā, tur būs pilnīgi jauna un ļoti moderna vide, un tur, jau tagad zināms, būs jāizmanto arī jaunākās tehnoloģijas. Arvien vairāk tiek runāts par to, kā izmantot lietu internetu, dažādus tehnoloģiskos risinājumus, lai uzlabotu ne vien studiju un administratīvos procesus, bet arī pētniecību. Man viens no lielākajiem izaicinājumiem ir palīdzēt veidot sadarbību starp dažādu nozaru pētniekiem – attīstīt dažādus pētniecības projektus un idejas, kopā saaicinot dažādu jomu speciālistus.

Kādas vēl ieceres jūs plānojat īstenot?

Pavisam nesen LU un Microsoft inovāciju centrā sākām datu izaicinājuma seminārus. To galvenā ideja ir savest kopā valsts vai biznesa institūcijas, kam ir biznesa problēma jeb izaicinājumi un kam ir dati, ar pētniekiem, kuri prot datus analizēt, tādējādi risinot problēmas. Ļoti veiksmīgs bija datu izaicinājums, kurā ar savu problēmu klajā nāca Tiesu administrācija, lūdzot izstrādāt rīku, kas palīdzētu prognozēt tiesvedības ilgumu, izmantojot iepriekš apkopotus datus. Tiesu administrācija jau iepriekš bija nolēmusi, ka šis rīks varētu tikt izmantots ikdienā, lai cilvēks varētu novērtēt, cik ilgu laiku tiesas process prasīs, ņemot vērā dažādus parametrus. Šādus seminārus mums ir plāns turpināt, piemēram, sadarbībā ar Valsts kanceleju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Latvijas Valsts mežiem un citiem

Vai rezultāti, ar kuriem komandas nāca klajā, jūs pārsteidza?

Kopumā semināram tika pieteikti 11 prognozēšanas modeļi, taču plašākas auditorijas priekšā savus risinājumus prezentēja četras komandas. Tika izmantoti dažādi rīki, dažādas metodes, taču svarīgākais jautājums bija, cik precīzs būsrīks , tiesvedības ilgumu prognozējot. Tika iegūti dažādi risinājumi – vieni kļūdījās vairāk, citi mazāk –, taču interesantākais bija, ka Tiesu administrācija uzdeva šādu uzdevumu arī pieredzējušiem tiesu ekspertiem. Eksperti, prognozējot tiesvedības ilgumu, kļūdījās par pieciem mēnešiem, bet datu analītiķi – tikai par diviem, kas, protams, liecina, ka datu analītika strādā un tajā ir liels potenciāls. Turklāt datu analītiķiem, protams, ir daudz interesantāk strādāt ar reālām problēmām – mums ir prasmes datus analizēt, taču trūkst datu problēmām, kuras risināt. Savukārt institūcijas, kam ir problēmas, nezina, kā tās risināt. Man ir prieks, ka starp abām pusēm sāk veidoties uzticība un – galvenais – ka Inovāciju centrs var palīdzēt abām pusēm satikties.

 

Digitālās tehnoloģijas ir augstskolas konkurētspējas priekšnoteikums

 

Nesen Stratēģijas padomē aizstāvējāt LU Informācijas tehnoloģiju (IT) stratēģiju. Kas ir šīs stratēģijas svarīgākie aspekti?

Ja raugāmies uz to, kā LU izmanto tehnoloģijas, ir svarīgi saprast, ko gribam tuvākā un tālākā nākotnē sasniegt. Tikai tad var plānot, kādā laikā to iespējams paveikt un kur gūt šim procesam finansējumu. LU darbības galvenās jomas pirmkārt, ir studijas, otrkārt, pētniecība, treškārt, administrācija.

Visbūtiskākais akcents stratēģijā likts uz to, ka ir jādefinē, kādu LU vēlamies redzēt tuvāko 3–5 gadu laikā no tehnoloģiju un risinājumu viedokļa. Ir jābūt diskusijai ar studentiem, mācībspēkiem, absolventiem un arī IT un pedagoģijas speciālistiem. Diskusija starp visām šīm pusēm ir svarīgākais, lai izprastu, ko vēlamies. Jau tagad Universitāte savā darbā izmanto dažādus rīkus un tehnoloģijas, taču, lai organizācija tiktu optimāli pārvaldīta, vajadzētu veikt vēl plašāku datu analīzi. Tāpat stratēģijā akcentēts, ka jāizprot, uz kādām tehnoloģijām balstīt visas pārmaiņas. Universitātei jābūt labai sadarbībai ar IT industriju, lai tiešām izmantotu visjaunākos risinājumus un iespējas, jo tehnoloģijas mainās tik strauji, ka pat bizness nespēj izsekot visām pārmaiņām.

Vai jūsu vērtējumā pašreizējie rīki, ko LU izmanto, atbilst jaunākajām tendencēm?

Protams, ir kur augt. Tāpat kā Rīga nekad nebūs gatava, arī IT pasaule nemitīgi attīstās. Taču vienmēr jau nav jābūt tā, ka visam ir jābūt vis, visjaunākajam. Būtu lieliski, ja studiju un pētniecības procesā izmantotu tās jaunās pētnieciskās idejas, ko izstrādājuši pašu pētnieki, jo mēs taču esam zinātnes universitāte. Ir vairāk jādomā, kā šos zinātnes atklājumus ieviest LU ikdienas darbībā sadarbībā ar studentiem un pētniekiem. 

Cik nozīmīga digitālā joma ir augstskolu konkurencē Latvijā?

Tieši digitālās tehnoloģijas ir viens no augstskolas konkurētspējas priekšnoteikumiem – ir ļoti svarīgi, lai tehnoloģiskā vide būtu attīstīta. Arī LU šajā ziņā strādā – tieši tāpēc mēs uz LU 99. gadadienu patlaban mainām mājaslapu. Šis darbs ir liels izaicinājums – ir jārada tāda mājaslapa, kas ir jauna ne tikai šobrīd, bet kas jauna būs arī nākamos gadus; lai būtu iekļautas visas tehnoloģiskās iespējas, jo tik lielas pārmaiņas taču bieži neveic.

Jau tagad ir ieguldīts milzu darbs – ir pētīts un analizēts, kā mājaslapai kļūt lietotājiem draudzīgākai, ir veikta plaša lietotāju loka aptauja, un gribu teikt lielu paldies visiem, kas šajā darbā ir iesaistījušies. Patlaban lielākais izaicinājums ir visu, kas izpētīts, īstenot arī dzīvē. Ceru, ka viss izdosies, jo mums ir lieliski puiši IT departamentā, kuri prot veidot mājaslapas. Taču tikpat svarīgi kā tehniskā puse ir arī, kā tas viss izskatās, tāpēc jauno mājaslapu veidojam kontekstā ar pilnveidoto LU grafisko identitāti. Kopumā LU digitālajā vidē kļūst modernāka un veido savu atpazīstamību kā progresīvi domājoša universitāte.

Kādi vēl modernas mājaslapas ir būtiskākie priekšnoteikumi mūsdienās?

Nepārprotami vissvarīgākais ir, lai mājaslapu varētu izmantot dažādās iekārtās – datoros, planšetēs, viedtālruņos. Mājaslapai ir jābūt vienkāršai – lai tajā pārvietoties varētu intuitīvi. Ja palūkojamies uz citām mājaslapām, arvien vairāk dominē video, attēli – no teksta tiek lēnām pāriets uz vizuāliem materiāliem. Šīs pārmaiņas iet roku rokā ar to, kā mainās arī informācijas tehnoloģiju lietotāju paradumi. Ir svarīgi, lai mājaslapa būtu ērta jaunajiem studentiem un lai tā būtu tāda, kāda ir vide, pie kuras viņi pieraduši, – ar īsiem, kodolīgiem tekstiem, pārskatāmiem laukumiem, lai saturu veidotu videoklipi un attēli. Taču tas, protams, būs arī izaicinājums – viens ir mājaslapu izveidot, bet pavisam kas cits– regulāri piepildīt to  ar atbilstošu saturu, kas, protams, prasīs daudz darba no LU komunikācijas speciālistiem.

Kā ar to jau ir tikušas galā citas augstskolas – gan Latvijā, gan ārvalstīs?

Pavisam nesen biju konferencē Londonā, kur diskusijās par digitālo tehnoloģiju radītiem izaicinājumiem augstākajā izglītībā piedalījās vairākas pasaules augstskolas. Problēmas visur pasaulē ir vienādas neatkarīgi no augstskolas lieluma un budžeta –kā uzlabot studiju procesu. Jau ilgāku laiku tiek diskutēts, ka lekcijas kā zināšanu uzņemšanas forma vairs nav efektīvākā un studenti gaida kaut ko citu. Tāpat jautājums, kā labāk studentus informēt par notikumiem Universitātē un to, kas vispār ir Universitāte. Tas ir izaicinājums gan profesūrai, gan pašiem studentiem, kuri, vismaz manuprāt, šīm pārmaiņām vēl nemaz īsti paši nav gatavi.

Vairāk lasiet Alma Mater e-versijā.