Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

LU prorektors sociālo un tiesību zinātņu jomā profesors Jānis Ikstens piedalās seminārā seminārs “Augstākās izglītības Latvijā pārvaldība un efektivitāte”. Foto: Toms Grīnbergs.
LU prorektors Jānis Ikstens: Augstākajā izglītībā jāpanāk harmonija pārvaldības principos
Antra Sprēde, LU Komunikācijas un inovāciju departaments
09.05.2018.

Latvijas augstākās izglītības pārvaldības sistēmā augstskolām jāpanāk harmonija starp augstskolu pārvaldības organizatoriskajiem un akadēmiskās demokrātijas principiem, uzskata Latvijas Universitātes (LU) prorektors sociālo un tiesību zinātņu jomā profesors Jānis Ikstens.

LU Bibliotēkas konferenču zālē 8. maijā notika Eiropas universitāšu asociācijas (EUA) un LU kopīgi rīkotais USTREAM projekta seminārs "Augstākās izglītības Latvijā pārvaldība un efektivitāte", kurā augstākās izglītības eksperti diskutēja par augstākās izglītības pārvaldes un efektivitātes uzlabošanu Latvijā.

EUA vairāku gadu garumā ir veikusi pētījumus par augstskolu efektivitāti autonomijas kontekstā un to reakciju uz pieaugošo finansiālo spiedienu, jo virknei valstu lielās ekonomiskās krīzes ietekmē finansējums ir samazināts.

“Latvijas augstākās izglītības iestādes ir salīdzinoši autonomas virknē jautājumu, bet ir jomas, kur autonomija būtiski iepaliek, un tajā pašā laikā runājot ar citu augstskolu pārstāvjiem, es arvien pārliecinos, ka mūsu augstskolas ir izveidojušas daudz efektivizācijas instrumentu, kā izdarīt vairāk ar to pašu finansējumu,” skaidroja J. Ikstens.

Kā piemēru viņš minēja vienoto studentu uzņemšanas sistēmu vietnē www.latvija.lv un sadarbību starp augstskolām – kopīgi ar Rīgas Tehnisko universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti LU ir izsludinājusi elektroenerģijas iepirkumu, kā arī ir iniciatīva optimizēt bibliogrāfisko datu iegādi visas valsts mērogā.

Tāpat seminārā tika runāts par augstskolu pārvaldības dažādiem modeļiem un to efektivitāti. Pēdējos 10 gados vērojams, ka daudzās Eiropas augstskolās notiek virzība uz “menedžeriskāku” jeb organizatoriskāku pārvaldes modeli, kurā lielāko lomu spēlē rezultatīvie rādītāji, konkrētu mērķu izvirzīšana un finansējuma piešķiršana atbilstoši mērķu sasniegšanai.

“Virkne valstu valdību savām augstskolām precīzāk definē mērķus, kas ir jāsasniedz, un Latvija nav izņēmums. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) definē, cik jāsamazina studiju programmas, kādam jābūt doktorantu skaitam pēc trīs gadiem utt.,” skaidro J. Ikstens.

Viņaprāt, augstākās izglītības pārvaldības sistēmā nepieciešams veikt daudz uzlabojumu. Pārvaldes modelī, kam raksturīga izteikta akadēmiskā personāla iesaiste, būtu jārod sasaiste ar organizatorisko pieeju.

“Man grūti iedomāties, ka pārskatāmā nākotnē mēs varētu kā valsts pāriet uz akadēmisko demokrātiju valsts līmenī. Manā izpratnē mums ir jāskatās, kādus principus no “menedžeriskās” puses mēs varam ieviest augstskolu pārvaldībā. Skaidrs, ka augstskolas nekad nebūs uzņēmumi, bet ir instrumenti, mehānismi un domāšana, kurus var mēģināt pārņemt no menedžeriskās pieejas.”

Tāpat J. Ikstens uzskata, ka kopumā Latvijas augstskolām pietrūkst autonomijas akadēmiskā personāla politikā.