Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

AKTUĀLI! Piedzīvot tīģera lēcienu - mainot domāšanu un attieksmi pret savu valsti
Ilze Tumulkāne, Antra Sprēde, LU Komunikācijas un inovāciju departaments
28.04.2018.

Lai Latvija piedzīvotu tīģera lēcienu, tās iedzīvotājiem nepieciešams mainīt domāšanu un attieksmi pret savu valsti, pārliecinājās Latvijas Universitātes (LU) un informācijas aģentūras LETA rīkotās konferences "Uzņēmība. Zināšanas. Panākumi" diskusijas dalībnieki.

Konferences otrajā daļā diskusiju dalībnieki –  ārsts, LU Stratēģijas padomes priekšsēdētājs Andrejs Ērglis, LETA valdes loceklis Juris Mendziņš, uzņēmējs, investors Druvis Mūrmanis, uzņēmējs Ģirts Rungainis, LU emeritētā  profesore Skaidrīte Lasmane un uzņēmēja Inese Jaunzeme diskutēja, kā Latvijai panākt izrāvienu un dzīvot pārtikušā Eiropas valstī.

„Mēs joprojām esam Eiropas Savienības ekonomikas nomale un diemžēl ar ātrumu 2 – 3% gadā… Bez šī izrāviena, mēs tur tā arī paliksim,” salīdzinoši vērtējot Latvijas stāvokli pēc iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju, skaudri atzina J. Mendziņš un kā piemēru ekonomiskajam izrāvienam piedāvāja Singapūru, kas, tālredzīgi piesaistot investīcijas, no ļoti zema sociāli ekonomiskā stāvokļa 70. gados ir iekļuvusi pasaules līderos.

Ģ. Rungainis uz jautājumu, kā piedzīvot tīģera lēcienu un kā mums būt turīgākiem visiem kopā, akcentēja, ka pēdējos 25 – 27 gadus mūs ir vadījusi postpadomju elite un pašlaik ir aktuāli saprast, ka tai ir jāaiziet, jo tā „mūs saulītē ievest nevar”. Secinot, ka mūsu valsts galvenā problēma ir neprasme nopelnīt un kā risinājumu piedāvāja dārgu preču un pakalpojumu ar pieaugošu atdevi radīšanu, jo, “ja gribam labi dzīvot - labi jāpārdod un labi jāzīmolo”. Uzsverot, ka valsts attīstībai ir nepieciešama arī pēc iespējas lēta un vietēji ražota enerģija - „ja mēs daudz maksājam prom par energoresursiem, tad mums būt turīgiem ir grūti”. Savukārt kā Latvijas attīstības galveno centru Ģ. Rungainis saskata Rīgu – blīvu, koncentrētu, “kur iespējams dabūt to pīķi augšā”, un no metropoles statusa gūtos labumus, sadalot pa visu valsti.

Diskusiju dalībnieki bija vienisprātis, ka izglītība ir svarīga valsts izrāvienā, turklāt Andrejs Ērglis uzsvēra, ka nedrīkstam nenovērtēt, “ka Latvijā zinātne, sākot vai ar Canderu, vai Grindeli, ir mums ģenētiski iekšā”, turklāt norādot, ka mums ir jāiemācās saprast, kā mainās laiks kopā ar mums un ir jādomā, kā salikt kopā “komandzinātnes” jeb mākslīgo inteliģenci, kas pat vairs nav mākslīgais intelekts”, un daudzas citas lietas, lai mēs panāktu lēcienu.

“Galvenais ir mainīt domāšanu, tas ir visgrūtākais. Un ar izglītību domāšana mainās,” akcentēja S. Lasmane, turpinot, ka ir jāmaina attieksme arī pret savu valsti, jo cilvēkam jājūtas līdzdalīgam savā valstī, un domāšana bez intelektuālā un kultūras mantojuma būs sekla. Kā valstisku problēmu profesore saredz arī ierēdnieciskumu, jo “mums trūkst valstvīru, mums ir tikai ierēdņi”, rosinot atcerēties, ko pirmais Latvijas valsts prezidents Jānis Čakste teicis par Latviju: “Tā ir pietiekami maza, lai, pa to staigājot, nepagurtu.” “Tātad Latvija ir pietiekami maza, lai to arī sakoptu,” secina profesore.

Savukārt uzņēmēja I. Jaunzeme atklāja, ka savu uzņēmumu dibinājusi, jo nevēlējās, ka visi virs viņas pieņem lēmumus, kā viņai strādāt, un tagad esot ar vīru, tūrisma biznesā, dara to, kas tiešām patīk.

D. Mūrmanis, runājot par uzņēmējdarbības vidi Latvijā, aicināja “mest pie malas negativitāti vērtējumos”, nevērsties pašiem pret sevi ar neadekvātu kritiku, bet gan visu savu enerģiju ieguldīt, lai kopā varam sasniegt maksimāli labāko. Un kā problēmu Latvijā saskata migrāciju un lejupejošo spirāli, kas ir drauds infrastruktūras nodrošināšanā un uzturēšanā valstī, tāpēc uzskata, ka valstiski svarīgi ir risināt demogrāfijas jautājumus. Kā arī atzina, ka investīcijas nav nekāda panaceja, jo daudz labu lietu var izdarīt smagi strādājot, turklāt, ja bizness pieder vietējam uzņēmējam, tad arī dividendes paliek šeit.

“Vai nu mēs gribam būt kungi savā zemē, vai kalpi svešā?” tā daudziem latviešiem būtisku dilemmu savā jautājumā ietvēra Ģ. Rungainis, un pārliecinoši atbildēja: “Aizbraucam, pamācāmies, pastrādājam, iegūstam  pieredzi… Kungi mēs varam būt savā zemē, mums ir brīnišķīga zeme…”

“Šis pasākums organizēts ļoti piemērotā laikā. Liekas, ka Latvijas cilvēki maina savu domāšanu uz kaut ko cerīgāku, perspektīvāku; gaudenums vairs nav modē,” tā Latvijas Universitātes un nacionālās informācijas aģentūras LETA konferenci “Uzņēmība. Zināšanas. Panākumi.”  aktualitāti novērtēja S.Lasmane.

LU un nacionālā informācijas aģentūra LETA nākamajā gadā svinēs 100 gadu jubileju. Atzīmējot Latvijas un sagaidot savu simtgadi, LU un LETA sāk reģionālo konferenču ciklu, kurā akadēmiskās, uzņēmējdarbības un sabiedriskās vides pārstāvji rosinās diskusijas par to, kas tieši Latvijas iedzīvotājiem ir jādara, lai pēc simts gadiem Latvija būtu nevis mazapdzīvota Eiropas nomale, bet gan varenākā un panākumiem bagātākā valsts reģionā.