Ziemeļvalstu un Baltijas mutvārdu vēstures pētnieki sesto reizi tikās Helsinkos, lai diskutētu par to, kā pētīt trauslas atmiņas par sāpīgu pieredzi. Starptautiskais Somu Mutvārdu vēstures tīkla simpozijs pirms 12 gadiem sākās kā Ziemeļvalstu un Baltijas mutvārdu vēstures pētnieku tikšanās domu un pieredzes apmaiņai. Šī gada 24. un 25. novembrī konferencē piedalījās 40 zinātnieki no trīs kontinentiem un tā ir izaugusi par nozīmīgu nozares diskusiju un pētnieku tīklošanās pasākumu.

 

 

Kirsti Salmi-Niklander (Helsinki Univerisity) iepazīstina ar plenārsēdes vieslektoru Sean Field (University of Cape Town)

 

Teksts: Baiba Bela, foto: Kristiina Takkinen, FOHN

 

Ziemeļvalstu un Baltijas mutvārdu vēstures pētnieki sesto reizi tikās Helsinkos, lai diskutētu par to, kā pētīt trauslas atmiņas par sāpīgu pieredzi. Starptautiskais Somu Mutvārdu vēstures tīkla simpozijs pirms 12 gadiem sākās kā Ziemeļvalstu un Baltijas mutvārdu vēstures pētnieku tikšanās domu un pieredzes apmaiņai. Šī gada 24. un 25. novembrī konferencē piedalījās 40 zinātnieki no trīs kontinentiem un tā ir izaugusi par nozīmīgu  nozares diskusiju un pētnieku tīklošanās pasākumu. Simpozijs tiek rīkots sadarbībā ar Somu literatūras biedrību un Somijas Zinātņu akadēmiju un šogad tā tēma bija “Trauslās atmiņas: veicot mutvārdu vēsturi ar ievainojamiem stāstītājiem” (Fragile Memories: Doing Oral History with Vulnerable Narrators). Latvijas Universitāti pārstāvēja Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore un valsts pētījumu programmas SUSTINNO vadošā pētniece Baiba Bela un Filozofijas un socioloģijas Mutvārdu vēstures pētnieku grupas vadošā pētniece Ieva Garda-Rozenberga. Vēl Latvijas zinātniekus pārstāvēja Daugavpils Universitātes mutvārdu vēstures pētnieki - vēstures profesore Irēna Saliniece un doktorante Maija Grizāne, kuras pievērsās deportēto cilvēku dzīves stāstiem un deportāciju interpretācijai Latgales vecticībnieku kopienā.

 

 

Konferences plenārsēžu vieslektori  un rīkotāja - Malin Thor Tureby (Linköping University), Anne Heimo (organizer, FOHN, University of Turku), Anna -Kaisa Kuusisto –Arponen (University of Tampere), Ulla Savolainen (University of Helsinki), Sean Field (University of Cape Town)

 

Konferencē tika diskutēts gan par teorētiskām problēmām ievainojamības konceptualizēšanā (piemēram, ka nevar likt vienlīdzības zīmi starp ievainojamību un rīcībspējas trūkumu), gan par metodoloģiskām problēmām sāpīgas pieredzes izpētē (piemēram, kā veidot un pēc pētījuma pārtraukt attiecības ar cilvēkiem, kuri pieredzējuši traumējošus, vardarbīgus notikumus), kā arī tika aplūkoti pētījumi ļoti plašā tēmu spektrā - Ingrijas somu deportāciju pieredze 1930. gadu Krievijā, aparteīda režīma un tā seku pieredze mūsdienu Dienvidāfrikas Republikā; ebreju kā etniskas minoritātes Zviedrijā pieredzes arhivēšana, vara ieguvju strādnieku kopienas vēstures dokumentēšana Mičiganā, ASV u.c. Abas LU pētnieces runāja par komplicētām mūsdienu pieredzēm. I. Garda-Rozenberga iepazīstināja ar pētījumu par etnisko un naratīvo dzīvesstāstu dažādību, aplūkojot Latvijas krievu dzīvesstāstus. Pētniece lietoja dialoģiskās atminēšanās pieeju, pievēršoties gan vienojošajam, gan atšķirīgajam, lai palīdzētu pārvarēt latviešu un krievu kopienu pieredzes plaisas un pretrunas.  B.Bela runāja par paradoksu, ka neskatoties uz augstajiem nabadzības un sociālās atstumtības rādītājiem Latvijā, grūtos apstākļos dzīvojošo cilvēku balss sabiedrībā ir praktiski nedzirdama. Pētniece pievērsās jaunu sieviešu bez izglītības, bet ar nepilngadīgiem bērniem un sarežģītām partnerattiecībām, pieredzei - kā dzīves gaitā ir veidojusies patreizējā situācija un ko nozīmē dzīve ar ilgstoši trūkstošiem resursiem (ne tikai materiālā izteiksmē, bet arī ar ierobežotu piekļuvi izglītībai, kultūrai, veselības aprūpei, kā arī  ierobežotām iespējām uzturēt sociālās saites).

 

Konferences ievadā dalībniekiem tika uzdāvināts Eiropas nozīmīgākā mutvārdu vēstures nozares žurnāla “Oral History” 2016. gada rudens speciālizlaidums, veltīts mutvārdu vēsturei Ziemeļvalstīs un Baltijā, ko veido tikai pieci raksti. Līdzās somu, igauņu un zviedru pētnieku publikācijām, Latviju pārstāv B. Belas, I. Gardas-Rozenbegras un Māras Zirnītes raksts, kurš iepazīstina ar 20 gadus ilgu darbu ar Zviedrijas latviešu kopienu un atmiņu sarežģīto ceļojumu laikā un telpā, šķērsojot paaudžu un valstu robežas. Tas ir nozīmīgs solis Latvijas mutvārdu vēstures pētījumu rezultātu internacionalizācijas virzienā. Bet konferences noslēgumā visi dalībnieki tika aicināti pēc diviem gadiem tikties Starptautiskās mutvārdu vēstures asociācijas (IOHA) kongresā Ivaskilas Universitātē Somijā.

 

Dalīties