Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Pie VSGSI labības lauka. No labās puses: Dr.agr. Sanita Zute, Dr.chem., Ida Jākobsone, Dr.soc. Ināra Kantāne. Foto: no projekta arhīva
Pie VSGSI labības lauka. No labās puses: Dr.agr. Sanita Zute, Dr.chem., Ida Jākobsone, Dr.soc. Ināra Kantāne. Foto: no projekta arhīva
Pie VSGSI labības lauka. No labās puses: Dr.agr. Sanita Zute, Dr.chem., Ida Jākobsone, Dr.soc. Ināra Kantāne. Foto: no projekta arhīva Starptautiskā pārtikas izstāde "Riga Food 2014". No labās puses: Dr.agr. Sanita Zute, Dr.chem. Ida Jākobsone. Foto: no projekta arhīva ESF projekta noslēguma seminārs 2015. gada 4. augusts. No labās: Dr.agr. Sanita Zute, projekta koordinatore Ilze Muceniece, Dr.chem. Ida Jākobsone, projekta koordinators Edgars Kažoks, Dr.ing. Vita Šterna, Dr.sc.ing. Laila Vilmane, Dr.agr. Ylle Tamm, Dr.m
PĒTĪJUMS: Zinātnieki apvienojas projektā par Latvijā selekcionēto graudu vērtību
Dinija Jemeļjanova, Alma Mater
31.08.2015

Latvijas Universitātes (LU) Ķīmijas fakultātes asociētās profesores Idas Jākobsones vadībā ir veikti pētījumi par bioloģiski aktīvo savienojumu saturu dažādu Latvijā selekcionēto graudu šķirņu un līniju graudiem. Eiropas Sociālā Fonda (ESF) līdzfinansētā projekta īstenošanas laikā iegūtie rezultāti papildinās valstī izveidoto datu bāzi ar graudaugu pārtikas produktu un to izejvielu sastāvu, kā arī pierāda kailgraudu auzu pārslu profilaktisko iedarbību uz hronisku zarnu slimību pacientiem.

Šī gada augusta nogalē noslēdzās gandrīz divu gadu ilgušais projekts, kas Latvijas Universitātes zinātniekiem rezultējies ar datiem par Latvijā selekcionēto graudaugu genotipu graudu sastāvā esošo bioloģiski aktīvo savienojumu saturu un to izmantošanas iespējām jaunu graudaugu šķirņu selekcijā, uztura zinātnes un medicīnas jautājumu risināšanā. ESF līdzfinansētais projekts "Jaunas zinātniskās grupas izveide daudznozaru pētījumam par graudaugu vietējā selekcijas materiāla izvērtēšanas pēc tā diētiskā potenciāla raksturojošiem rādītajiem un izmantošanas iespējām hronisku zarnu slimību prevencijā" (vienošanās Nr. 2013/0072/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/032) sekmējies veiksmīgā LU zinātnieku sadarbībā ar Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta (VSGSI) un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) zinātniekiem.

Latvijas graudaugu šķirņu unikalitāte

No LU (kā projekta īstenošanas sadarbības partnera) puses to vadīja asociētā profesore Ida Jākobsone, kas veidoja zinātnieku grupu projekta LU aktivitāšu īstenošanai, iesaistot nozaru speciālistus. Viņas pārstāvētās LU Ķīmijas fakultātes Pārtikas ķīmijas centra laboratorijas uzdevumus bija novērtēt diētiskā potenciāla raksturojošos rādītājus trīs auzu un četru miežu šķirņu graudos, kurus selekcionējuši un audzējuši galvenie projekta izpildītāji VSGSI zinātnieki. Tika izmantoti paraugi no trīs gadu ražām, lai, izvērtējot analīžu rezultātus,  iegūtu pēc iespējas objektīvākus graudaugu īpašību rādītājus. Sadarbībā ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu "BIOR", kas nodrošināja tehnisko aprīkojumu, graudu paraugos tika noteikts vairāku bioloģiski aktīvo vielu saturs. Labību sugu robežās šie radītāji var ievērojami variēt, unikāli ir katras graudaugu šķirnes genotipi, kuru ķīmisko sastāvu nepieciešams apzināt. Piemēram, pētot graudos mikro- un makroelementu saturu, tika noteikts, ka toksisko elementu saturs šajos Latvijā audzētajos graudos nepārsniedz maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, kas apliecina to kvalitāti un drošumu pārtikas produktu gatavošanai. Šo un citu bioloģiski aktīvo savienojumu (fenola savienojumu, lignānu un alkilrezorcīnu) noteiktais saturs graudos dod iespēju Latvijas graudu audzētājiem jau labības augšanas laikā prognozēt sagaidāmās ražas daudzumu un izvēlēties savām interesēm piemērotāko graudu sugu un šķirni.

Jāatzīmē arī, ka pētījuma gaitā tika ievērota augsnes sastāva, klimatisko apstākļu, lauksaimnieciskās prakses un citu audzēšanas vietas specifisko apstākļu ietekme uz šīm dažādajām graudaugu šķirnēm un līnijām. Lai to visu noskaidrotu, pārtikas ķīmijas speciālisti izmantoja Latvijā vēl nerealizētas bioloģiski aktīvo savienojumu noteikšanas metodes.

Piesaistīt VSGSI un LU sadarbības projektam PSKUS zinātniekus – gastroenterologus – bija asoc.prof. I.Jākobsones iniciatīva, lai tādējādi paplašinātu pētniecisko materiālu uzturzinātnes problēmu risināšanā. "Sadarbības projektu lielākā priekšrocība ir pēc iespējas ātrāka rezultātu iegūšana un lietderīga to  aktualizēšana un izmantošana gan lauksaimniecības, gan pārtikas un veselības zinātnes vajadzībām", uzsver asoc. profesore Jākobsone. Viņa stāsta par pozitīvo komunikāciju un darba atmosfēru gan ar graudaugu selekcionāriem, gan mediķiem, kuru pētnieciskā darba rezultāts papildinājis katras nozares ieguvumus.

Iegūtie rādītāji tiks apkopoti datu bāzē, ir ietverti zinātniskās publikācijās, dodot iespēju interesentiem – citiem zinātniekiem un praktiķiem – izmantot informāciju par Latvijā audzēto pārtikas graudu bioķīmisko saturu. Tā kā audzēšanas apstākļi dažādu valstu reģionos atšķiras, vietējiem zinātniekiem un selekcionāriem ir nepieciešams noskaidrot un pētīt augu sastāvu, lai tos savukārt izmantotu Latvijas pārtikas, uztura un medicīnas nozares zinātnieki, veicot aizvien jaunus atklājumus, lai precīzāk un efektīvāk noteiktu no Latvijā audzētiem pārtikas graudiem iegūto pārtikas produktu  lietošanas labās īpašības.

Kailgraudu auzu pārslas zarnu slimību pacientiem

VSGSI zinātnieku un LU Pārtikas ķīmiķu darba rezultātā iegūti dati par selekcionētajām graudaugu šķirnēm ar augstu potenciālu, no kuriem pārstrādes procesā iegūstami pārtikas produkti ar augstāku diētisko vērtību. Tādēļ pētījumā tālāk tika iesaistīti arī PSKUS speciālisti, kas veica klīnisko pētījumu hronisku iekaisīgu zarnu slimnieku vidū, analizējot no kailgraudu auzu graudiem gatavotu pārslu ietekmi uz dalībnieku veselību. Pēc 8 nedēļu ilga laika perioda, kurā dalībnieki regulāri lietoja 100 gramu pārslu ikdienas uzturā, pētījuma analīzē tika atklāts, ka klīniskā pētījuma dalībniekiem ir pieaugusi antioksidantu un magnija koncentrācija asinīs. Tas norāda uz pacientu veselības stāvokļa uzlabošanos, jo pieauga arī rādītāji, kas liecina par protektīvu iedarbību. Līdz ar to var secināt, ka no projektā izmantotajiem graudaugiem ražoti pārtikas produkti spēj profilaktiski uzlabot hronisku iekaisīgu zarnu slimību pacientu veselības stāvokli. Par šo projekta aktivitāti atbildīgā medicīnas doktore Aiga Stāka uzsver, ka pozitīvā rezultāta iemesls ir tas, ka pārslas, kas pagatavotas tieši no selekcionētajiem kailgraudu auzu graudiem, satur vairāk vērtīgo vielu nekā citi auzu graudi.

Pētījuma dalībnieki arī tika izvaicāti par varbūtējām pašsajūtas izmaiņām un izaicinājumiem, katru dienu cenšoties notiesāt diezgan apjomīgo auzu pārslu devu. Lielākā daļa dalībnieku apstiprināja slimību simptomu mazināšanos un minēja, ka, lai arī lielās porcijas sagādājušas neērtības, ar dažādiem efektīviem paņēmieniem pie tā ir izdevies pierast. Piemēram, sadalot patērējamo auzu pārslu dienas devu pa vairākām dienas ēdienreizēm vai uzņemot to ar kefīru vai augļu kokteiļiem.

Selekcionāru darba augļi

Pētījumā izmantotās jaunās miežu un auzu šķirnes pieder kailgraudu veidam, kas nozīmē, ka tās atšķiras no parastajiem graudiem ar grauda ārējā apvalka, plēksnes, atdalīšanās veidu. Kailgraudu specifika izpaužas plēksnes vieglajā un dabiskākajā atdalamībā no grauda, līdz ar to tie ir uzturvielām bagātāki.

Izmantojot pētnieku iegūto informāciju, VSGSI speciālisti var uzsākt augstvērtīgo graudaugu šifrēto līniju tālāku realizēšanu. Projekta rezultāti arī sekmējuši dažu kailgraudu līniju selekcionāra tiesību piešķiršanu jaunajām šķirnēm, kas savukārt ir nozīmīgs ieguvums. Piemēram,  pozitīvais bioķīmiskais raksturojums auzu līnijai S-156 paaugstinājis tās vērtību un veicinājis līnijas reģistrācijas uzsākšanu jau kā jaunu šķirni ar nosaukumu "Stendes Emīlija".

Kā apgalvo zinātniskā vadītāja Sanita Zute, kas pārstāv projekta idejas autorus no VSGSI, apzināt audzēto graudaugu vērtību ir vēl papildus motivācija īstenojot šādus projektus. "Mūsu vēlme ir pierādīt graudaugu līniju un šķirņu daudzveidības ģenētisko potenciālu jeb to, ka selekcionēto auzu un miežu klāstā var atrast ne tikai masu produkcijas ražošanai paredzētas izejvielas, bet arī smalkākām, specifiskākām vajadzībām izmantojamu resursu. Institūta sadarbība ar LU Ķīmijas fakultāti ir palīdzējusi piepildīt šo vēlmi, jo tieši pārtikas ķīmijas speciālistiem ar asoc. profesori Idu Jākobsoni vadībā izdevies veiksmīgi apvienot vienas puses zināšanu un prasmju resursus ar pētāmo materiālu, ko piedāvā otra ".

Kopīgie ieguvumi ilgtermiņā

Projekta īstenošanas gaitā sagatavotas un publicētas arī vairākas zinātniskās publikācijas. LU zinātnieki kā līdzautori darbojošies sešās no tam. Četras būs iespējams lasīt Latvijas zinātniskajā izdevumā "Proceedings of the Latvian Academy of Sciences", bet atlikušās divas pat Eiropas līmeņa izdevumos "Journal of Food Composition and Analysis" un "Journal of Cereal Science".

Kā pārtikas ķīmiķi, tā arī klīniskā pētījuma veicēji apgalvo, ka iespējamo rezultātu kvalitāti diemžēl negatīvi ierobežojis īsais pētījumiem atvelētais laiks projekta ietvaros. Piemēram, klīniskā pētījuma realizēšanas laiks, 8 nedēļas, tomēr ir bijis par īsu, lai pacientu rādītāji uzlabotos krasi. Arī Ida Jākobsone varētu uzskaitīt lietas, kuras vēl ar graudaugu genotipiem varētu izpētīt. Tomēr, kaut arī projekts oficiāli noslēdzies, pateicoties sadarbībā gūtajiem kontaktiem, uzsākto rezultātu aktualizēšana un ideju īstenošana tiks turpināta.

Visas projektā iesaistītās puses apgalvo, ka šis daudznozaru pētījums ir bijis vērtīgs katrai no iesaistītajām zinātņu jomām. Projekta izpildītāju motivācija, veicināt aizvien jaunus atklājumus, sekmējās zinātnieku piesaistē no tādām jomām kā lauksaimniecība, pārtika, ķīmija, medicīna un bioloģiskā statistika. Zinātnieku grupa ar kopīgo mērķi, izvērtēt Latvijas vietējo resursu, graudaugu selekcijas materiālu, lai iegūtu unikālus datus, veiksmīgi veicinājusi arī starpdisciplināro sadarbību, lai ieguvumi būtu pēc iespējas daudzveidīgāki un plašāki.

Par publikāciju ciklu „Pētījums”

Latvijas Universitāte ir lielākā augstākās izglītības iestāde Latvijā, un tajā ir koncentrēts mūsu valsts vadošais studiju un pētniecības potenciāls dabas, humanitārajās un sociālajās zinātnēs. Turklāt ikviens Universitātes pētnieka atklājums, sasniegums un veikums zinātnes lauciņā virza Alma Mater pretī mērķim – kļūt par starptautiski atzītu Eiropas un pasaules nozīmes zinātnes universitāti. Lai gūtu priekšstatu par to, ko dara un sasnieguši pētnieki Universitātes fakultātēs un institūtos, 2012. gada nogalē uzsākts publikāciju cikls „Pētījums”. 

Latvijas Universitātes zinātniskais potenciāls dod ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā un sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā!