Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Mērot ūdens kvalitātes rādītājus ekspedīcijā uz Pirtsmeža purvu dabas liegumā "Ziemeļu purvi" 2014. gada rudenī. Foto: Māra Pakalne
Mērot ūdens kvalitātes rādītājus ekspedīcijā uz Pirtsmeža purvu dabas liegumā "Ziemeļu purvi" 2014. gada rudenī. Foto: Māra Pakalne
Mērot ūdens kvalitātes rādītājus ekspedīcijā uz Pirtsmeža purvu dabas liegumā "Ziemeļu purvi" 2014. gada rudenī. Foto: Māra Pakalne LIFE projekta "Augstie purvi" vadītāja Dr. biol. Māra Pakalne ar Eiropas Komisijas balvu. Foto: Ilze Angere Pliszkas upes ielejā ar ekspertu Robert Stańko pieredzes apmaiņas brauciena uz Polijas un Vācijas mitrājiem ietvaros. Foto: Jānis Dzilna Melnā ezera purva biotopu atjaunošana 2012. gadā. Foto: Aivars Slišāns
PĒTĪJUMS: Purvu glābēji
Andra Čudare, Alma Mater
02.08.2015

“Purvs ir mūsu dzīvības šūpulis un mēs to nenovērtējam”, apgalvo Dr. biol. Māra Pakalne (LU Botāniskais dārzs), kuras vadītais projekts “Augstā purva biotopu atjaunošana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās Latvijā” nesen saņēmis Eiropas Komisijas apbalvojumu kā viens no labākajiem LIFE projektiem 2014. gadā.

Darbs pie purvu biotopu pētīšanas un glābšanas nebeidzas. Tādēļ pirms gada uzsākts projekts “Prioritāro mitrāju biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā”.

Kā aizsākās šis ilggadējais purvu pētīšanas un glābšanas projekts?

Rakstīju disertāciju par zāļu purviem, vēlāk pētīju Vasernieku purva veģetāciju un redzēju, kā no purva tek ārā ūdens - tas gāzās straumēm! Domāju, kāpēc gan tā notiek un kā to var apturēt.

Purvi, īpaši augstie purvi, ir Eiropas Savienībā aizsargājams biotops. Un ir daudzas teritorijas, kur izteikti novērojama purvu samazināšanās susināšanas ietekmē. Ja ir konstatēta problēma, tad tā jārisina.

Kāda īsti ir šī problēma?

Padomju laikā purvus susināja ar mērķi pārveidot tos par mežiem vai lauksaimniecības zemēm, kā arī lai iegūtu kūdru, taču šobrīd lielākā daļa Latvijas purvu ir pamesti. Tagad tie aizaug, pārvēršas par purvainiem mežiem – tā vairs nav dabīga ekosistēma. „Augsto purvu” LIFE projektā izvēlējāmies īpašas teritorijas – Melnā ezera purvu, Aizkraukles purvu un mežus, Aklo purvu un Rožu purvu – kuras bija būtiski glābt, sagatavojām dabas plānus un veicām visus iespējamos aizsardzības pasākumus, lai neturpinātos purva degradēšanās process. Galvenā ideja – uzbūvēt kūdras dambīšus, lai ūdens paliek purvā un saglabātos dabīgā purva vide. Jo purvi taču glabā fantastiskas vērtības! Dzeltenā dzegužkurpīte purvu malās, alu spulgsūna, klinšu ērglis – tās ir retas sugas, kuras ir tepat, mūsu purvos.

Šie četri purvi bija steidzami jāglābj. Cik daudzi vēl ir rindā?

Vēl vismaz 30. Pagājušajā gadā sākām mitrāju LIFE projektu, kura ietvaros strādājam vēl trīs augstos purvus, arī Raunas Staburaga dabas liegumā. Cilvēka darbības ietekme ir ļoti jūtama, tāpēc, ja purvus neaizsargāsim un nenovērsīsim susināšanas ietekmi, zaudēsim ievērojamas dabas vērtības. Kādas būs sekas? Purvs ir sūklis, kas sasūc ūdeni un lēnām dod ārā. Ja purvu noraks, tad izsusēs upes, vasarās nebūs ūdens, pavasaros applūdīs lauksaimniecības teritorijas, bet mežos būs mazāk ogu un sēņu.

Jūnija sākumā saņēmāt augstu atzinību par paveikto – Eiropas Komisijas balvu. Apsveicu!

Paldies! Godīgi strādājām un pat nedomājām par balvām. Ir liels prieks, jo tas ir pirmais projekts no Latvijas, kas saņēmis šo Eiropas Komisijas apbalvojumu.

Kādi ir mitrāju projekta uzdevumi?

Jaunais mitrāju LIFE projekts tiek īstenots četrās teritorijās – Bažu purvā un vigās Slīteres nacionālajā parkā, Sudas-Zviedru purvā un Dāvida avotos Gaujas nacionālajā parkā, Ziemeļu purvos un Raunas Staburagā. Te strādājam arī ar avotainajiem purviem, kas ir mitrāji, kuros ieplūst pazemes ūdeņi. Šādos purvos ir ļoti īpašas sūnas. Te ir arī citi izaicinājumi, piemēram, Dāvida avotos ir ieviesies Sosnovska latvānis, kura saknes bojā biotopus. Ir zināmas metodes, kā latvāņus iznīdēt, nākošgad to īstenosim. Veicam purva veģetācijas, kā arī hidroloģiskos pētījumus un pastāvīgos novērojumus projekta vietās, kurus apvienojam dabas aizsardzības un purvu apsaimniekošanas plānos.

Kuras sugas nosusināšanas dēļ ir cietušas?

Samazinājušies sfagni – augi, kuri ir galvenie kūdras veidotāji. Nosusinot purvu, pazeminās gruntsūdens līmenis, nav pietiekoši daudz mitruma un kūdra vairs nevar veidoties. Diemžēl pa mākslīgi radītajiem grāvjiem ūdens joprojām plūst prom un purvi susinās, rodas tā saucamie degradētie purvi.

Kas ir līdz šim lielākie paveiktie darbi?

Mitrāju projekts ir jauns, nupat svinējām gada jubileju. Ir kartēti purvu un mežu biotopi, apstaigātas teritorijas, veicām purva virsmas nivelēšanu, lai zinātu, cik augsti ir ciņi, cik bieži un pēc kāda attāluma jābūvē aizsprosti. Tagad esam materiālu apkopošanas posmā, nākamā gada sākumā sāksim būvēt aizsprostus, lai noturētu ūdeni purvos. Ir daudz saskaņošanas darbu – ar būvvaldi, pašvaldībām, Zemkopības ministriju.

Augsto purvu projektā aizvadīti trīs gadi un ir labi rezultāti – ūdens purvos saglabājies, kā tam arī vajadzēja būt. Nevar teikt, ka augsto purvu projekts ir pilnībā noslēdzies, jo ekspedīcijas turpinās. Nereti ārzemju kolēģi lūdz aizvest uz šīm projekta vietām.

Šis ir mans trešais LIFE projekts, pirmajā uzbūvējām divas laipiņas – vienu Cenas tīrelī, otru Vasenieku purvā. Tās ir izglītojošās laipas, kuras apmeklējuši daudzi skolēni, pati esmu vadījusi ekskursijas. Iepriekšējā projektā bija pārvietojamā purvu fotoizstāde, tā ceļoja pa visu Latviju, skolotāji pie tās pat vadīja mācību stundas bērniem. Tā joprojām turpina savu ceļojumu un patlaban atrodas Kolkā.

Kādus rezultātus paredzat mitrāju projektam?

Tas gan īsti nav projekta plānoto pasākumu ietvaros, bet, ja mūs uzaicina, lasām lekcijas skolās, tiekamies ar Dabas aizsardzības pārvaldes inspektoriem, pašvaldībām.

Slīteres nacionālā parka dabas aizsardzības plāna ietvaros netika veikta purvu hidroloģiskā izpēte, bet mēs to izdarījām. Top purvu trīsdimensionālie modeļi, gribam, lai tajos purvu var apskatīt no visām pusēm. Top arī jaunas filmas.

Mitrāju projekts ir starptautisks, mums ir sadarbības partneri Igaunijā un Vācijā. Vācu kolēģi ļoti vēlas no mums mācīties, jo viņiem purvu vairs nav, tie pārvērsti par lauksaimniecības zemēm. Mūsu sadarbības partneris ir nopircis dažus kūdras ieguves laukus, kur palikuši vien atsevišķi purvu fragmenti un Vācijas fondi piešķīruši līdzekļus, lai no šiem kūdras laukiem atjaunotu purvu.

Nupat Latvijas Radio piedalījos sarunā ar kūdras ražošanas kompānijas pārstāvi, kurš stāstīja cik labi ir norakt Latvijas purvus. No ekonomikas viedokļa, jā, atsevišķiem cilvēkiem būs darbs, taču noraktā kūdra tiek aizsūtīta uz ārzemēm, pašvaldības saņem maz, visa peļņa paliek firmām, mums - vien degradēta ainava. Neapplūdināti kūdras lauki ir uguns bīstami, augi un veģetācija neveidojas, no tiem izdalās siltumnīcas efektu izraisošās gāzes. Vācija šos laukus applūdina, bet 30 gadu laikā viņiem no kūdras laukiem purvu atjaunot nav izdevies, ir ieviesušās tikai atsevišķas purva augu sugas. Purvs veidojies vairāku tūkstošu gadu laikā, vecākie purvi ir veidojušies deviņus tūkstošus gadus. No kūdras laukiem nevar arī radīt akačus, kas ir plīsumi kūdras slānī. Kad purvs ir vismaz 2 000 gadus sens, tad tas sāk plīst, jo sakrājies ūdens, un rodas skaisti akaču labirinti. Latvijā nereti domā – noraksim purvu un pēc tam to atjaunosim. Nē, tas nav iespējams! Var dabūt atpakaļ atsevišķas ieplakas ar atsevišķām purva augu sugām, bet purva veģetācija taču veidojusies tūkstošiem gadu laikā – to cilvēkam neatjaunot.

Kura ir purvainākā valsts pasaulē?

Krievija, jo Sibīrijā ir milzīgas purvu platības, Eiropas kontekstā Somija un Norvēģija. Un tad jau mēs. Jo nav citur to purvu! Daudziem esam etalonvalsts, jo Lietuvā ir ļoti maz purvu, Vācijā, Holandē un Dānijā lielākā daļa nosusināta.

Vai ir kāda vēl valsts, kuru iedvesmojis Latvijas piemērs?  

Igaunija un Lietuva. No sākuma igauņi uzbūvēja aizsprostu sistēmu „pa savam”, kas nestrādāja, tad atbrauca mācīties no mums un tagad būvē kārtīgus kūdras dambīšus pēc mūsu metodes, kas strādā. Ūdens purvā saglabājas! Būtiski visu izdarīt pareizi. Mēs jau arī pirmajā projektā braucām uz Somiju mācīties, jo pirms mums Latvijā neviens to nebija darījis. No somiem uzzinājām principu, kā būvēt kūdras aizsprostus un tādējādi saglabāt ūdeni, tāpēc ikvienā purvā jāveic izpēte, jo katrā ir sava ūdens plūsma. Tas, kā plūst gruntsūdeņi, ir sarežģīta sistēma, no tā jāsecina, cik bieži jāveido aizsprosti.

Kādi ir šo projektu lielākie izaicinājumi?

Veikt šādu purva atjaunošanas darbu un uzdrošināties būt pirmajiem Latvijā, kuriem ekskavators dambīšu būvēšanai jāievelk purva vidū! Neviens neko tādu nebija Latvijā būvējis, tāpēc bija jābūt drosmīgiem.

Liels izaicinājums ir skaidrot cilvēkiem projektu nozīmību, jo ne visi saprot, kāpēc tas jādara. Mēs savus purvu aizsardzības pasākumus veicam īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, un, ja tagad neuzbūvēsim aizsprostus, ūdens turpinās tecēt no purva prom un situācija kļūs tikai sliktāka. Arī Latvijas valsts ziņojumā Eiropas Komisijai norādīts, ka visā Latvijā purvu teritorijas samazinās, jo notiek purvu aizaugšanas process.

Atjaunošanas process arī nav ātrs.

Ja ir pareizi uzbūvēti aizsprosti, reakcija ir tūlītēja - grāvīši uzreiz piepildās ar ūdeni. Tādēļ jāuzbūvē aizsprosts pareizi, tam jābūt noteiktā augstumā, platumā un veidotam no slapjas kūdras, kas aiztur ūdeni. Sausai kūdrai ūdens vienkārši ietu cauri. Esam redzējuši citās valstīs šādus sausās kūdras aizsprostus, kas vienkārši nestrādā.

Apskatot šos purvus pēc vairākiem gadiem, var redzēt, ka kūdras dambīši ir tik labi iekļāvušies purva sistēmā, ka tos pat grūti pamanīt. Apauguši ar spilvītēm, sūniņām, piemēram, Vasenieku purvā netālu no Ventspils. Tur ir arī purva laipa, kas ved garām purva daļām, kur notiek atjaunošanās process, kā arī atklāts augstais purvs ar skatu torni. Varbūt kāds virsis un koks arī nokalst, bet tā jau purvos noris dabiskais process.

Tātad visilgākā ir dokumentu sakārtošana un purvu izpēte?

Jā, tikai tad, kad viss kārtīgi izpētīts un dokumenti sakārtoti, dabas aizsardzības plāni saskaņoti, varam ķerties pie gruntsūdeņu līmeņa stabilizēšanas.

Cik bieži esat purvos?

Katru nedēļu! Arī ziemā braucām uz purvu, sniega dēļ kritām iekšā purvā līdz ceļiem. Vienā purvā ir karsta kritenes ezers, pagājušajā vasarā tas bija iekritis un pazudis, bet ieradāmies ziemā – ezers bija atpakaļ. Tad nu gājām pa sasalušu ezeru.

Iesaku aizbraukt uz Ķemeru tīreli, kur ir skaista purva laipa, kā arī uz Engures orhideju taku. Jāpiemin, ka mums ir palīgi – dabiskie regulētāji bebri. Ja uzbūvējam dambi, bet bebram liekas, ka tas ir par augstu, viņš izrok alas, nolaiž ūdens līmeni, kāds viņam vajadzīgs. Bebrs purvā ir galvenais un cītīgi veido mitrājus. Mēs aprēķinām, kur jāceļ dambīši, lai ūdens neplūst ārā no noteiktas teritorijas un neapskādē, piemēram, privātīpašumus, bet bebram jau vienalga, viņš var applūdināt visu. Bebri ir ļoti labi hidrotehniķi un labi zina, kur aizsprostus būvēt.

Purviem piemīt noslēpumainības aura, ko purvi sevī glabā?

Cilvēkiem nedaudz bail no purviem, dziļajiem akačiem. Jā, ja iekrīti akacī, tad ārā var būt grūti tikt. Pašiem ir tā gadījies – liec kāju uz cietas virsmas, bet tā slīd cauri, jo apakšā ir caurums un ūdens. Arī grāvji no virspuses var aizaugt. Apakšā tek ūdens, grāvis funkcionē, bet virsma ļoti viltīga; var iekrist arī bebru alās, kuras no virspuses nav redzamas. Un, ja apakšā ir kāds zars, aiz kura aizķeras kāja, tad liekas, ka tevi kāds tur. Tāpēc pa vienam purvā neejam. Mūs purvs un vadātājs saudzē, laikam saprot, ka nākam aizsargāt nevis postīt. Esam arī nakts laikā tikuši veiksmīgi ārā no purva.

Cilvēki nereti nesaprot, ka purvi ir jāsargā, jo mums to vēl ir salīdzinoši daudz. Vācijā tikai tagad, kad purvu gandrīz vairs nav, aptvēra, ka tā ir liela vērtība. Kad vācu kolēģi atbrauc pie mums, mēs viņus no purva ārā nevaram dabūt. Viņi vienkārši apsēžas un neiet prom. Skatās ar lupu sfagnus un augus, jo viņiem tā nav. Mēs nenovērtējam to, kas mums ir.

Papildu informācija par pētījumiem: www.mitraji.lv, www.purvi.lv

Par publikāciju ciklu „Pētījums”

Latvijas Universitāte ir lielākā augstākās izglītības iestāde Latvijā, un tajā ir koncentrēts mūsu valsts vadošais studiju un pētniecības potenciāls dabas, humanitārajās un sociālajās zinātnēs. Turklāt ikviens Universitātes pētnieka atklājums, sasniegums un veikums zinātnes lauciņā virza Alma Mater pretī mērķim – kļūt par starptautiski atzītu Eiropas un pasaules nozīmes zinātnes universitāti. Lai gūtu priekšstatu par to, ko dara un sasnieguši pētnieki Universitātes fakultātēs un institūtos, 2012. gada nogalē uzsākts publikāciju cikls „Pētījums”. 

Latvijas Universitātes zinātniskais potenciāls dod ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā un sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā!