Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Aija Lulle pētijuma laikā, palīdzot migrantiem no Latvijas darbos siltumnīcā
Aija Lulle pētijuma laikā, palīdzot migrantiem no Latvijas darbos siltumnīcā
Aija Lulle pētijuma laikā, palīdzot migrantiem no Latvijas darbos siltumnīcā Gernsijas sala, Lamanša jūras šaurums. Pētījuma laikā 2010. gadā
PĒTĪJUMS: Robežas ir valstij, bet ne tautai
Anete Berdholde, Alma Mater
02.04.2015

2014. gada rudenī Latvijas Universitātē tika izveidots Diasporas un migrācijas pētījumu centrs. Tā ir Latvijā pirmā akadēmiskās pētniecības institūcija, kuras pamatmērķis ir tieši diasporas un migrācijas pētījumi un savā darbībā tas lielu uzsvaru liek uz starpdisciplināru sadarbību. Janvāra nogalē publicēts centra pirmais pētījums – par diasporas politisko pārstāvniecību. Par tā rezultātiem un citiem centra topošajiem un iecerētajiem pētījumiem stāsta autores.

Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra (LU DMPC) pirmais pētījums „Diasporas politiskā pārstāvniecība Latvijā un Eiropas Savienībā: Parlamentārā dimensija” izraisīja plašu rezonansi. Tagad darbs sākts pie diviem nākamajiem pētījumiem: par diasporas bērniem un jauniešiem, ar īpašu uzsvaru uz ārzemēs studējošajiem, un par diasporas tūrismu.

Latviešu diaspora un migrācija ir tēmas, ar kurām gan vēstures norišu, gan arī mūsdienu globalizācijas, sociāli ekonomisko un daudzu citu apstākļu rezultātā, sevi var identificēt vai ikkatrs Latvijas iedzīvotājs. To sarunā piemin arī vairākas pētījuma autores, kuras atzīst, ka dalība pētījumos vienlaikus  bijusi sevis izzināšana, un ka pētāmā tēma daudzos aspektos bijusi ļoti labi izprotama tieši tāpēc, ka tā skatīta caur personīgās pieredzes prizmu.

Personīgā pieredze viedo pētnieciskās intereses

LU DMPC direktores Aijas Lulles tēva mātes māsa Otrā pasaules kara laikā nonākusi Sibīrijā, savukārt otra devusies bēgļu gaitās uz Zviedriju. Viņa uzaugusi ar stāstiem par abām tantēm. Aija atceras, ka četru gadu vecumā devusies uz Rīgu satikt tanti Helēnu, kas bija atbraukusi no Zviedrijas. Kā jau padomju laikā dzimušam bērnam, viņai tolaik interesēja viss košais, smaržīgais un neparastais. Radiniece bija atvedusi rozā košļenes, kas toreiz šķitušas kā pasaules lielākais gardums. Tieši radu attieksme, neslēpjot to, kā padomju varas ienākšana Latvijā izmainīja cilvēku likteņus, radīja stipru pamatu un vēlēšanos izzināt tautas likteņa gaitas un nākotni, kāda tā veidojas, daļai nācijas dzīvojot ārpus valsts robežām.

Doktora studijām Aija izvēlējusies cilvēka ģeogrāfiju, jo viņai vienmēr bijusi vēlme uzzināt vairāk par cilvēka personības izaugsmi, migrējot starp dažādām kultūrām un vietām. ''Jebkura pieredze veido un maina cilvēku, tāpēc stingri nenodalu iekšēju un ārēju migrāciju. Ietekme, ko tā atstāj uz cilvēku, ir līdzīga, jo arī pārcelšanās no laukiem uz Rīgu ir liels notikums, kas maina un veido personību,'' tā Aija.

Par latviešu diasporu ārvalstīs viņa pastiprināti sākusi interesēties jau vairāk nekā pirms 10 gadiem, kad Latvija grasījusies iestāties Eiropas Savienībā. Presē bijis daudz informācijas par iespējamo imigrantu pieplūdumu, bet tajā laikā sākusies arī masveida cilvēku aizbraukšana. ''Kā es pieķēros šai tēmai, tā neesmu no tās atlaidusies ne vienu dienu,'' Aija ir apmierināta ar izvēli pievērsties diasporas  un migrācijas pētniecībai.

Vai diasporas balsis svarīgas?

Valsti, kas neveido savu diasporas politiku, Aija salīdzina ar automašīnu, kas brauc bez sānskata spoguļiem. Ar kvalitatīvu diasporas politisko pārstāvniecību ikdienā izprotama ne tikai diasporas aktīva piedalīšanās vēlēšanās un referendumos, bet regulāra, mērķtiecīga sadarbība starp politikas veidotājiem un diasporu, uzskata Aija. Viņai piekrīt arī kolēģe – pētniece Laura Bužinska, piebilstot, ka kvalitatīva diasporas politiskā pārstāvniecība ikdienā ietver arī izpratni, ka Latvijas iedzīvotāji nav tikai tie, kas dzīvo uz vietas Latvijā, bet arī visi tie, kas ļoti dažādu iemeslu dēļ no valsts izbraukuši, bet vēl aizvien jūtas tai piederīgi.

Pētījumā secināts, ka, lai veidotu un stiprinātu diasporas kopienas apziņu, svarīga ir diasporas un valsts mijiedarbība, un Aija uzskata, ka Latvijas valsts iet pareizajā virzienā. Viņa min, ka viena no Latvijas Ārlietu ministrijas prioritātēm jau kopš 2012. gada ir tieši sadarbība ar diasporu: ''No idealizētiem saukļiem par to, ka cilvēkiem jāatgriežas, Latvijas politika virzās uz saikņu stiprināšanā, proti, izpratnē, ka dzīve ārpus Latvijas nenozīmē to, ka cilvēki ir zuduši. Gluži otrādi – Latvijas pilsoņi ārvalstīs valstij var sniegt  lielu ieguldījumu.''

Runā jaunieši

Īpaši lielu ieguldījumu Latvijas valsts attīstībā var sniegt jaunieši, jo ir sabiedrības aktīvākā un mobilākā daļa, uzskata pētniece Laura Bužinska. ''Idejiski tam, ka vairāk tiek izzināti tieši jaunieši un viņu intereses, ir liels potenciāls, jo tas var palīdzēt apzināt dažādus speciālistus, kas netiek skoloti Latvijā, bet valstij un sabiedrībai ir nepieciešami,'' par LU Diasporas un migrācijas pētījuma centra jaunāko pētījumu, kurā tiek apzināti diasporas bērni un jaunieši, turpina Laura.

Šajā pētījumā īpašs uzsvars likts uz ārzemēs studējošiem jauniešiem. ''Ikreiz, kad pienāk pavasaris, prese vidusskolēniem jautā, vai viņi izvēlēsies studijas ārzemēs, bet īsti nav zināms, cik daudz latviešu jauniešu studē ārvalstīs un kāda ir viņu galvenā motivācija to darīt,'' pētījumu pamato LU DMPCdirektore.

Viņa jau intervējusi vairākus desmitus ārzemēs studējošo un stāsta, ka visbiežāk jaunieši studijas ārzemēs pamato ar augstāku izglītības kvalitāti, kā arī ar vēlmi iegūt plašāku skatījumu uz Latvijā un pasaulē notiekošajiem procesiem. Tāpat, liela daļa jauniešu studijas ārzemēs izvēloties, lai iegūtu dzīves pieredzi. Taču ne mazums ir gadījumu, kad tieši studijas ārzemēs ļauj novērtēt Latvijā iegūto.

Par pētījuma rezultātiem vēl pāragri spriest, jo tas uzsākts tikai šī gada janvārī, bet Aija cer, ka pētījuma  materiāls, kurā studenti iesaistās dialogā ar Latviju, būs noderīgs ne vien politikas veidotājiem, bet arī augstākās izglītības iestādēm.

Neatkarīgi no pētījuma rezultātiem, aktuāls ir jautājums, vai valstij jauniešus būtu jāmotivē atgriezties Latvijā? Diasporas un migrācijas pētījuma centra vadošā pētniece bērnu un jauniešu izpētes jomā Ieva Margeviča – Grīnberga uzskata, ka atgriezties, vai nē, jābūt katras personības brīvai izvēlei, jo tieši pārvietošanās brīvība ir viens no lielākajiem pēcpadomju laika ieguvumiem. Tajā pašā laikā pētniece Latvijas sabiedrība strauji noveco un saistībā ar strauju jauno tehnoloģiju ienākšanu ražošanā, vecākā gadagājuma darbiniekiem tās ir grūtāk apgūstamas: ''Valsts var aicināt tautiešus atgriezties Latvijā, tas ir sabiedrības kopējās interesēs, bet tam jānodrošina reāli materiāli apstākļi, jo emocionāli vairums latviešu grib dzīvot tēvu zemē!''

Lasot par īpašām programmām, kas tiek izstrādātas, lai motivētu jauniešus atgriezties Latvijā, Ievu gan pārņem divejādas sajūtas, jo vienmēr atvērts ir jautājums, kas notiks tad, kad programma beigsies? Pētniece uzskata, ka, lai jauniešu atgriešanās notiktu, diasporā nepieciešams kultivēt latviešu valodas, vēstures un kultūras apguvi.

Atgriešanās pie saknēm un zobārsta apmeklējums

Līdztekus pētījumam par jauniešiem, DMPCsadarbībā ar Ekonomikas un vadības fakultātes Ekonomikas un vadības institūta vadošo pētnieci Aiju Van der Šteinu uzsācis pētījumu par diasporas tūrismu. DMPCdirektore stāsta, ka, līdz ar lielo izbraukšanu, radu un draugu apciemojumi tūrisma nozarē kļuvusi par vienu no galvenajām tendencēm.

Daļa no emigrējušiem Latvijā viesojoties nostaļģijas vadīti, bet citi braucot saņemt pakalpojumus, kuri Latvijā ir lētāki nekā Rietumeiropā.  ''Mums nav jākaunas, ka mēs esam dzīvi cilvēki ar ķermeņiem un ka arī mūsu zobi var bojāties. Zobi var bojāties gan idealizētam diasporas tūristam, kurš atbraucot uz Latviju patērē tikai un vienīgi kultūru, gan cilvēkam, kurš ar ārzemēs pelnīto naudu aprūpē slimo mammu Latvijā,'' saka Aija Lulle. Viņa arī norāda, ka bieži vien sabiedrībā valda stereotipi, ka cilvēks, kurš aizbraucis pelnīt naudu ir slikts diasporas pārstāvis, bet tas ir absurds realitātes sagrozījums un Aija cer, ka šis pētījums palīdzēs labāk izprast daudzveidīgo realitāti diasporas tūrismā.

Pētnieki, aktīvisti

Tālākā nākotnē Diasporas un migrācijas pētījumu centrs cer izdot grāmatu, kurā apkopoti pētījuma  par jauniešiem rezultāti, kā arī vēlas pētīt diasporas literatūru. Centra direktore Aija Lulle stāsta, ka tēmu, ko pētīt esot daudz un dažiem cilvēkiem, kas specializējušies noteiktās jomās, to visu neesot iespējams aptvert. Tāpēc viņas mērķis ir centram piesaistīt jaunus entuziastiskus pētniekus, kā arī sadarboties ar daudzu nozaru pētniekiem.

Piemēram, projektam par diasporas bērniem un jauniešiem kā vadošā pētniece pieaicināta  LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes docente Ieva Grīnberga – Margēviča. Viņa centra darbā iesaistījusies Aijas mudināta, bet diasporas un migrācijas pētniecība sievieti aizrāvusi jau kopš studiju laikiem, jo viņa uzaugusi ģimenē, kur ikdienā sastapušās vairākas valodas, tradīcijas un reliģijas.  Ievas vecāki Otrā pasaules karā emigrējuši uz Vāciju, bet pēcāk vectēvs nolēmis pārcelties uz dzīvi Austrālijā, savukārt vecmāmiņa atgriezusies mammas mājās Latvijā: ''Būtībā visi pētījumi, ko esmu veikusi, ir bijuši cieši saistīti ar sevis izzināšanu. Cenšos arī meklēt atbildes uz jautājumiem, kā veidojas cilvēka daudzveidīgā identitāte dažādos kultūras kontekstos, kādi faktori to ietekmē, un kā tas maina cilvēka dzīvi.''

Ievas vectēvs miris tā arī nekad vairs nesatiekot ne viņas tēvu, ne vecmāmiņu, un viens no sievietes lielākajiem sapņiem ir aizbraukt uz Austrāliju un apmeklēt vectēva kapa vietu. Austrālijas radi par tuviniekiem Latvijā gan nekādu interesi neizrādot, bet trešās pakāpes brālēns, kurš uzaudzis ASV, šo vasaru nolēmis pavadīt pie Ievas ģimenes.

Līdztekus jau pieredzējušiem pētniekiem, Diasporas un migrāciju centrā tiek novērtētas arī jauno pētnieku zināšanas. Viena no jaunajām pētniecēm, kas iesaistījusies centra darbā ir izglītības zinātņu maģistre Laura Bužinska. Viņai interese par diasporas pētniecību radusies pamazām, redzot, cik daudz cilvēku ceļo un pārvācas uz citām zemēm: ''Mani interesē kā viņi uztver svešādo un kā tas viņus maina, un liek pārvērtēt viņus pašus un sabiedrību Latvijā. Interesē arī kādas viņiem veidojas attiecības ar Latviju, jo tās arī brīžam var būt sarežģītas - no noliegšanas līdz idealizācijai.''

Daudziem, kas dzīvojuši ārzemēs, nākas iziet cauri pamatīgam emociju virpulim un savu attiecību izvērtēšanai ar valsti, kurā esi dzimis. Aija to ļoti labi izprot ne tikai kā pētniece, bet arī personīgas pieredzes līmenī. Viņa pati audzina divvalodīgu bērnu un optimistiski saka: viss piedzīvotais ir devis neatsveramu un vērtīgu pieredzi, ļaujot kļūt par labāku pētnieci: ''Daudzus jautājumus es vienkārši nesadzirdētu un atbildes nesaprastu, ja pati tam nebūtu gājusi cauri!''

Diasporas un migrācijas pētījumu centrs

Par publikāciju ciklu „Pētījums”

Latvijas Universitāte ir lielākā augstākās izglītības iestāde Latvijā, un tajā ir koncentrēts mūsu valsts vadošais studiju un pētniecības potenciāls dabas, humanitārajās un sociālajās zinātnēs. Turklāt ikviens Universitātes pētnieka atklājums, sasniegums un veikums zinātnes lauciņā virza Alma Mater pretī mērķim – kļūt par starptautiski atzītu Eiropas un pasaules nozīmes zinātnes universitāti. Lai gūtu priekšstatu par to, ko dara un sasnieguši pētnieki Universitātes fakultātēs un institūtos, 2012. gada nogalē uzsākts publikāciju cikls „Pētījums”. 

Latvijas Universitātes zinātniskais potenciāls dod ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā un sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā!