Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

Baltu valodu atlanta darba seminārā Jurbarkā (Lietuvā) Baltu valodu atlanta darba seminārā Jurbarkā (Lietuvā)
PĒTĪJUMS: Valoda ir krāšņa kā tautastērps
Andra Čudare, Alma Mater
31.01.2015

Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) novērtējusi “Baltu valodu atlanta” Leksikas 1. sējumu “Flora” kā vienu no nozīmīgākajiem 2014. gada zinātnes sasniegumiem. Pie šī projekta kopīgi strādājuši Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta un Lietuviešu valodas institūta (Viļņā) valodnieki.

Latvijas puses projekta vadītāja LU Latviešu valodas institūta vadošā pētniece Anna Stafecka saka, ka gandrīz 600 lappušu biezais atlants sver apmēram piecus kilogramus. Un turot atlantu rokās, liekas, ka no tā nāk siltums. Tikpat siltas ir atlanta veidotāju sirdis un prieks par paveikto darbu.

Lietuvas puses projekta vadītāja Dangole Mikulēniene norāda, ka zinātniskajā literatūrā daudzkārt pieminēta baltu valodu līdzība, bet trūcis speciālu pētījumu, kas to apstiprinātu. Latviešu un lietuviešu valodas līdzīgajām iezīmēm jau 19. gs. beigās – 20. gs. sākumā uzmanību pievērsis filologs un folklorists Eduards Volteris, tomēr tikai 20. gs. 2. pusē radusies doma par latviešu un lietuviešu valodu dialektu kopīgu pētījumu. Tomēr šī ideja tobrīd netika realizēta. Pirmie kopīgie darbi parādījās tikai 21. gadsimtā, viens no tiem ir nupat izdotais Baltu valodu atlants.

Šis kopīgais projekts ir iespēja pievērst pasaules uzmanību vēl dzīvajām baltu valodām, kuras lielo valodu ietekmē nepiedzīvo labākos laikus, tā ir arī iespēja atgādināt par jau izzudušajām baltu valodām, piemēram, kuršu, prūšu, sēļu un citām.

Pētniece izsaka pieņēmumu, ka pienāks laiks, kad mums radīsies vēlme uzzināt arī, kādas ir Latvijas un Lietuvas atšķirības, raugoties no vēstures, politikas, ticības skatu punkta.

Un darbs pie atlanta noteikti turpināsies, jo leksikas atlantam vien plānoti vēl vismaz divi sējumi, turklāt pēc tam jāķeras klāt arī fonētikai un morfoloģijai.

 

Atlantu veidojis autoru kolektīvs. Karšu elektroniskās versijas izstrādājuši: Laura Geržotaite, Liene Markus-Narvila, Edmunds Trumpa un Ilona Akmentiņa.

Latvijas puses komentāru autori ir: Ilga Jansone, Liene Markus-Narvila, Anna Stafecka; Lietuvas – Rima Bakšiene, Asta Leskauskaite, Violeta Meiļūnaite, kā arī etimologi Rolands Kregždis un Sauļus Ambrazs, kurš diemžēl pāragri aizgājis mūžībā.

Sadarbība starp abu valstu valodniekiem ir  veiksmīga, dažas Lietuvas kolēģes prot latviešu valodu, un Anna Stafecka atzīst, ka, nedēļu padzīvojot Lietuvā, arī mēle atraisās, un tīri labi var sazināties lietuviski.

Lielākais izaicinājums bijis apvienot abu valstu kartogrāfijas tradīcijas, jo Latvijā izloksnes  teritorija atbilst vecā pagasta robežām (pēc 1939.g. administratīvi teritoriālā iedalījuma), bet Lietuvā izloksnes numurs apzīmē apdzīvoto vietu, tādēļ bijis jāatrod kompromisa variants.  “Atteicāmies no savām pagastu robežām un atstājām tikai izlokšņu numurus,  tad arī varējām veidot kartes. Liels paldies valodniekam Edmundam Trumpam, jo viņš izstrādāja karšu koncepciju un arī pirmās kartes,” uzsver Anna Stafecka.

Atlanta 1. sējuma ievadā ir 2 pētījumi – projekta vadītāju Dangoles Mikulēnienes (Lietuva) un Annas Stafeckas (Latvija) – ieskats latviešu un lietuviešu ģeolingvistisko pētījumu vēsturē,  lietuviešu valodnieka Rolanda Kregžda kopīgās baltu valodu floras leksikas apskats.

“Baltu valodu atlanta” ģeolingvistiskajās kartēs rādīta latviešu un lietuviešu valodas kopīgo parādību izplatības teritorija. Katrai kartei ir komentārs latviešu, lietuviešu un angļu valodā. Komentāros atspoguļota kopīgā un atšķirīgā ar augu valsti saistītā leksika latviešu un lietuviešu valodas izloksnēs (savvaļas augu, ogu, kultūraugu, sakņaugu, augļu koku u.c. nosaukumi).

Valoda atspoguļo mūsu vēsturi

Kartēs var atspoguļot ne tikai ģeogrāfiskus objektus – upes, pilsētas un kalnus, bet arī daudz ko citu, piemēram, apģērba valkāšanas tradīcijas, vēsturisko situāciju un dažādus notikumus. To apliecina arī, piemēram,  20. gs. 80. gados izdotais “Baltijas vēsturiski etnogrāfiskais atlants. Apģērbi”. Tāpat kartē varam parādīt arī valodu, dialektus un izloksnes.

Pazīstamā dialektoloģe, LU profesore Marta Rudzīte izloksni ir salīdzinājusi ar tautastērpu, kas katram novadam ir citāds. Dziesmu svētkos, kad dziedātāji lielajā estrādē ir katrs savā goda tērpā, rodas košs raksts. “Līdzīgi varam uzlūkot valodu – katrā novadā valodai ir savs tautastērps – izloksne! Mūsu mīļajam kartupelim vien ir vismaz  simt dažādu nosaukumu variantu – tupenis, rācenis, zemesābuols, guļbe, buļve, buļva,  uļbiks un citi,” paskaidro pētniece Anna Stafecka.

Profesore Marta Rudzīte Pirmajā Apvienotajā pasaules latviešu zinātnieku kongresā 1991. gadā uzstājās ar referātu par svarīgākajiem uzdevumiem baltu valodu pētniecībā, tostarp minot arī baltu valodu atlanta izveidi. Diemžēl profesore nepiedzīvoja šī atlanta izdošanu, bet viņas ideja nu tiek īstenota.

Latviešu un lietuviešu valoda, kā zināms,  ir divas dzīvās baltu valodas. Latvijā  ir trīs tradicionālie dialekti (vidus, lībiskais un augšzemnieku) un, balstoties uz veco pagastu dalījumu, vairāk nekā 500 izlokšņu. Tāpat izloksnes vēsturiski ietekmējušas arī draudžu un muižu robežas. Lietuviešiem ir divi lieli dialekti – austrumos ir augštaišu un rietumu daļā žemaišu dialekts, izlokšņu ir vairāk nekā 700.

Pirmās latviešu un lietuviešu ģeolingvistiskās kartes radušās jau 19. gs. otrajā pusē. Pirmo lietuviešu valodas dialektu karti ir izveidojis Frīdrihs Kuršaitis 1876. gadā, bet daudzo latviešu valodas dialektālo parādību izplatību kartē atspoguļojis Augusts Bīlenšteins 1892. gadā.

Ir izdots “Latviešu valodas dialektu atlanta Leksikas” sējums, kas izstrādāts dialektoloģes Benitas Laumanes vadībā. Ir iznācis “Latviešu valodas dialektu atlants. Fonētika”, ko publicēšanai sagatavojis diplomāts un valodnieks Alberts Sarkanis. Lietuvieši ir publicējuši trīs  “Lietuviešu valodas atlanta” sējumus (Leksika, Fonētika un Morfoloģija).

Dialekti ir valodas bagātību krātuve

2006. gadā ar LU finansiālu atbalstu uzsākts projekts “Baltu valodu atlants. Prospekts”. Anna Stafecka stāsta: “Mūs mazāk interesēja abu literāro valodu kopīgie vārdi, piemēram, latv. saule un liet. saulė, latv. zeme un liet. žemė, latv. jūra un liet. jūra. Tiem abās valodās ir arī identiska nozīme. Taču ir arī daudzi interesanti piemēri, kad radniecīgas saknes vārdiem ir atšķirīga nozīme. Tā lietuviešiem vārds kudra nozīmē ’dīķis’; ja lietuvietis teiks “pelkė”, tad viņš ar to domās purvu. Liet. vārds gausus nozīmē ’bagātīgs, pārticīgs’. Arī Latvijā vecie cilvēki vēl zināja teicienu “Dievs, gaus!”, kas nozīmēja “Dievs, dod [ēdienam] sātu!”. Tāpat arī latviešu mitoloģijā ir Gausas māte, šur tur izloksnēs to vēl var noķert. Un vārds bauda lietuviešiem nozīmē ’sods’, redzat, var rasties arī pārpratumi. Taču abu valodu dialekti glabā vēl lielākas bagātības. Un jau šīs ģeolingvistiskās kartes vien rāda cik daudz baltu valodām ir kopīga – gan vārdu, gan nozīmju paralēļu”.

“Vispirms, kā jau minēju,  tika izstrādāts “Baltu valodu atlanta” prospekta sējums , lai redzētu, ko var gaidīt no paredzamā atlanta. Sākot strādāt pie prospekta, bija jābalstās uz esošajiem  materiāliem. Mums jau bija abu valstu leksikas atlanti un pēc vienotas programmas savāktas atbildes uz “Eiropas valodu atlanta” aptaujas materiāliem, kurā gan no 500 Latvijas izloksnēm iekļautas vien 36 izloksnes. Taču tā bija pirmā kopīgā programma, pēc kuras varēja vākt materiālus, kas tagad noder arī  “Baltu valodu atlantam”. Prospekta kartēs centāmies parādīt dažādu tematisko grupu kopīgās leksikas izplatības areālus, ” paskaidro pētniece.

 “Jau prospekta sējumā diezgan skaidri iezīmējās vairāki abu valodu kopīgās leksikas areāli. Viens no tiem ir abu baltu tautu rietumu un austrumu areāls, piemēram, rietumos latviešiem un lietuviešiem kopīgs ziemas kviešu nosaukums ir pūri un pūrai, bet austrumu daļā – kvieši un kviečiai. Līdzīgi ir arī ar kadiķa nosaukumiem – rietumos latv. kadiķis un varianti, liet. kadagys un varianti, austrumos latv. paeglis un varianti, liet. nosaukumi ar egl-, vēl var minēt latv. krupis, kŗupis, liet. kriupis rietumu areālā un latv. rupucis un varianti,  liet. rupužė un varianti austrumu daļā.

Dažas kartes rāda kopīgus nosaukumus žemaišu dialektā un visā latviešu valodas teritorijā, piemēram, latv. cīrulis un žemaišu cyrulis, latv. baluodis un žemaišu balandis, kā arī žemaišu areālā un Latvijas austrumu daļā, piemēram, latv. un liet. kalēja nosaukums kalvis,” skaidro Anna Stafecka. Viņa norāda, ka jau Jānis Endzelīns raksta, ka tieši žemaišu dialekts ir vistuvākais latviešu valodai un it sevišķi augšzemnieku dialektam, un kartes šo radniecību arī pierāda.

“Baltu valodu atlanta” prospekts izdots 2009. gadā un arī tika atzīts par vienu no nozīmīgākajiem tā gada Latvijas zinātnes sasniegumiem.

Izloksnes ir mūsu senču balss

Baltu valodu atlanta Leksikas 1. sējumā Flora” aplūkoti abām valodām radniecīgie augu nosaukumi. Katrai kartei ir komentāri latviešu, lietuviešu un angļu valodā; norādītas dažādas etnogrāfiskas ziņas, informācija par vārda cilmi un radniecīgajām nozīmēm, kā arī ziņas, kad konkrētais vārds pirmo reizi parādījies  rakstu avotos.

Materiālus atlantiem parasti vāc pēc noteiktas programmas, kad tas izdarīts, var ķerties pie kartografēšanas. “Baltu valodu atlanta programma” ir veidota, balstoties uz abu valstu nacionālajiem atlantiem, meklējot kopīgos vārdus, par kuriem ir savākts materiāls. Piemēram, ja ir dati par margrietiņas nosaukumiem Latvijā, bet Lietuvā nav, kopīgu karti izveidot nevar.

Kartes parāda arī vārdu nozīmju paralēles. Tā piemēram, ceļtekas nosaukums dažās Kurzemes izloksnēs ir arī ceļa lapa, kam nozīmes ziņā atbilst liet. kelio lapas (liet. kelias ‘ceļš’), bet Dienvidlatgalē nosaukums dzīslene nozīmes ziņā atbilst liet. gyslotis, kas liecina, ka nosaukuma motivācijas pamatā ir auga lapas dzīslojums. Savukārt  latv. cūkpiene atbilst liet. kiaulpienė (liet. kiaulė ‘cūka’), Latgalē sastopamais kazenes nosaukums melnie avieši un varianti nozīmes ziņā saskan ar žemaišu dialekta juoda avietė (liet. juodas ‘melns’). Šādas nozīmju paralēles liecina arī par abu baltu tautu radniecīgu pasaules uztveri, tās var noderēt ne tikai valodniekiem, bet arī vēsturniekiem un  baltu etnoģenēzes pētniekiem.

Dažās kartēs redzams,  kā ar floru saistītajā aizgūtajā leksikā atainojas mūsu vēsture – Latvijas rietumu daļā, piemēram, vairāki augļu koku un dārzeņu nosaukumi ir ģermānismi, austrumos (tāpat kā Lietuvā)    –  slāvismi. Vidzeme un Kurzeme, kā zināms, atradās ģermāņu valodas iespaidā, bet Latgale 300 gadus bija nošķirta no pārējās latviešu etniskās teritorijas un pakļauta slāvu valodu ietekmei.

Anna Stafecka stāsta arī par kurioziem pārpratumiem saistībā ar vārdu nozīmēm: “Lietuviešiem ir ogas nosaukums gervuogė, mums dzērvene. Nopriecājāmies, ka taps skaista karte ar vārdiem, kuru nozīmes pamatā būs ‘dzērves oga’, bet galu galā izrādās, ka liet. gervuogė ir ‘kazene’, un ar mūsu dzērveni tai nav nekāda sakara!”

Dialekti patiesi glabā milzu bagātības. Protams, izloksnes vairs nav tādas, kādas tās bija pirms 100 vai 50 gadiem,  tomēr ir vārdi, kas neizzūd, bet vienkārši paglābjas vienā vai otrā valodā vai dialektā.

“Liela daļa jauniešu izvairās runāt izloksnē, jo uzskata, ka literārā valoda ir smalkāka. Nevajag noniecināt dzimto izloksni! Tautas identitātes pamats ir valoda, un izloksnes ir mūsu valodas saknes. Ne velti Jānis Jaunsudrabiņš ir teicis, ka “dzimtā izloksne cilvēkam spīd cauri visu mūžu”. Caur izloksnēm skan mūsu senču balss! Tas ir veids, kā gadsimtu gaitā saglabājusies latvietība. Negribas domāt, ka pēc gadu desmitiem, simtiem latviešu valoda būs izzudusi. Varbūt izlokšņu vairs nebūs, tās nivelējas, bet liecības par tām būs saglabājušās. Lai gan, pabraukājot pa Latgali, sapratu, ka situācija ir cerīga, jo daudzos jauniešos jūtams lokālpatriotisms, un viņi runā savā izloksnē. Latvija ir tik maza, bet tās valodas bagātība un daudzveidība ir apbrīnas vērta!” patriotiski noskaņota ir Anna Stafecka.

Šobrīd jau top arī “Baltu valodu atlanta” Leksikas 2. sējums Fauna kuru plānots nodot publicēšanai 2016. gada beigās. Un tā kā vēl ir vairākas leksikas tematiskās grupas, ko  vajadzētu atspoguļot,  piemēram, ar materiālo kultūru, darbarīkiem, cilvēku kā fizisku un sociālu būtni saistītie nosaukum, pētījumi jāturpina.

Pētījuma prezentācija

Par publikāciju ciklu „Pētījums”

Latvijas Universitāte ir lielākā augstākās izglītības iestāde Latvijā, un tajā ir koncentrēts mūsu valsts vadošais studiju un pētniecības potenciāls dabas, humanitārajās un sociālajās zinātnēs. Turklāt ikviens Universitātes pētnieka atklājums, sasniegums un veikums zinātnes lauciņā virza Alma Mater pretī mērķim – kļūt par starptautiski atzītu Eiropas un pasaules nozīmes zinātnes universitāti. Lai gūtu priekšstatu par to, ko dara un sasnieguši pētnieki Universitātes fakultātēs un institūtos, 2012. gada nogalē uzsākts publikāciju cikls „Pētījums”. 

Latvijas Universitātes zinātniskais potenciāls dod ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā un sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā!