Šogad bakalaura studiju programmā „Socioloģija” tika aizstāvēti 25 bakalaura darbi. Studenti ir saņēmuši vērtējumus, gatavojas izlaidumam, bet Socioloģijas nodaļas pasniedzēji var izvērtēt ilgāka laika darba rezultātus. Pēdējos gados socioloģijas bakalaura studiju programmā galvenais akcents tiek likts uz socioloģisko pētījumu metožu apguvi – ievērojami palielināts kvantitatīvo un kvalitatīvo metožu apguvei atvēlētais kredītpunktu skaits, liela uzmanība tiek pievērsta socioloģisko pētījumu praksei un studentu patstāvīgajam pētnieciskajam darbam. Bakalaura darbu kvalitāte un tēmu izvēle liecina, ka šīs izmaiņas ir bijušas lietderīgas.

Deviņi studentu pētnieciskie darbi saņēmuši izcilu un teicamu vērtējumu, bet arī starp tiem darbiem, kas saņēmuši novērtējumu „ļoti labi” un pat zemāku vērtējumu, ir darbi ar interesantu pētniecisko fokusu un praktisku nozīmi sociālo problēmu risināšanā.

Pozitīvi vērtējams tas, ka pieaugusi studentu interese par kvantitatīvajiem pētījumiem, kas prasa lielu darba apjomu un rūpīgu plānošanu, lai iegūtu reprezentatīvus datus. Šeit varētu pieminēt Elīnas Paegles pētījumu „Jauno autovadītāju vērtības un braukšanas stils” (vadītājs pētnieks Mareks Niklass), Kaspara Sprukuļa darbu „Ghetto Games nozīme Grīziņkalna identitātes veidošanā” (vadītāja docente Līga Rasnača), Agitas Silnieces darbu „Dzīves kvalitāte Vaiņodes novadā” (vadītāja profesore Aija Zobena).

Sociāli nozīmīgu tēmu izpētei pievērsušies Linda Apine („Brīvprātīgais darbs Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā”, vadītāja pētniece Anna Stepčenko), Megija Zuja („Arodbiedrību darbība Latvijā: LIZDA arodbiedrības gadījuma izpēte”, vadītājs pētnieks Mareks Niklass),  Zane Matveja („Izmestu pārtikas atkritumu iegūšanas un izmantošanas iespējas Rīgā”, vadītājs profesors Tālis Tisenkopfs), Evita Griškova („Laulātu sieviešu reproduktīvās izvēles”, vadītāja doktorante Annele Tetere), Anastasija Pundonena ( „Maternitātes pieredzes nozīme pēcnācēju plānošanā”, vadītāja asociētā profesore Baiba Bela), Jānis Zalcmanis  „Eiro diskurss pirms eiro ieviešanas Latvijā portāla „Delfi” ziņās”, vadītājs socioloģijas doktors Miķelis Grīviņš), Laura Spridzāne („Jauniešu ar invaliditāti iekļaušanās darba tirgū Rīgā”, vadītājs pētnieks Mareks Niklass), Pēteris Nalivaiko („Politiskā elite un politiskās elites rekrutācija Engures novadā”, vadītāja profesore Brigita Zepa).

Interesi ārpus akadēmiskās vides neapšaubāmi var piesaistīt Dāvja Tīsenkopfa pētījums „Studiju darbu algotais plaģiātisms sociālajās zinātnēs” (vadītājs pētnieks Mareks Niklass), Dinas Boikovas darbs „Dāvanu apmaiņa sociālajās attiecībās” (vadītāja lektore Agita Misāne), Sabīnes Simsones pētījums  „Stand-up humors kā jauna tendence Latvijas humoristiskajā telpā” (vadītāja doktorante Evija Zača). 

Apsveicam bakalaura grāda ieguvējus!

Dalīties