Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Ekspedīcijas dalībnieki ievāca arī plašu vizuālo materiālu
Ekspedīcijas dalībnieki ievāca arī plašu vizuālo materiālu

Zinātniska ekspedīcija uz Kuršu kāpām
Inga Kapeniece, Universitātes Avīze
08.09.2009

No 26. līdz 30. augustam notika zinātniska ekspedīcija uz Kuršu kāpām Lietuvā. Ekspedīciju organizēja Latvijas Universitātes vēstures doktorants, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes 2009. gada pavasara semestra lekciju kursa „Prūsijas vēstures jautājumi 19., 20. gadsimtā” lektors Krišs Kapenieks.

Viņš jau vairākus gadus pēta Kuršu kāpu iedzīvotāju vēsturi, raksta par to doktora disertāciju. Krišs Kapenieks konkursa kārtā ir saņēmis LU Studentu padomes zinātnisko projektu konkursa finansējumu. Tādējādi ar Latvijas Universitātes atbalstu šogad ekspedīcijā kopā ar viņu piedalījās vēl četri Latvijas Universitātes studenti – LU VFF vēstures maģistrantes Rūta Kraukle un Karīna Kalniņa, vēstures bakalaura programmas III kursa students Mārtiņš Marsons un LU filozofijas doktorante, lektore Inga Kapeniece.

Kuršu kāpu iedzīvotāji Latvijas pētniekus interesē tādēļ, ka viņu senči 15.–17. gadsimtā izceļojuši no Kurzemes. Savulaik latviešu valodā runājušas zvejnieku kopienas nevien visās Kuršu kāpās (arī tagadējā Krievijas teritorijā), bet arī Klaipēdas apkārtnē, Sembas pussalā un piekrastē līdz pat Gdaņskai. Šis jautājums vēstures zinātnē tikpat kā nav pētīts, avoti nav sakopoti, atrodamas vien atsevišķas norādes literatūrā.

Ekspedīcija sastāvēja no divām daļām: teorētiskās un praktiskās. Teorētiskajā daļā Krišs Kapenieks iepazīstināja studentus ar literatūru un līdzšinējiem pētījumiem kursenieku vēsturē. Praktiskajā ekspedīcijas daļā dalībnieki iepazinās ar Kuršu kāpu dabas un kultūrvēsturisko vidi, intervēja kurseniekus, viņu pēctečus, kā arī Kuršu kāpās mītošos lietuviešus un latviešus, ievācot vēstures materiālu un saglabājot to fotogrāfijās, skaņu un attēlu ierakstos. Notika diskusijas un iegūtā materiāla apspriešana.

Krišs Kapenieks iepazīstināja ar kursenieku vēsturi, konsultēja studentus materiālu atlasē Neringas (pilsēta, kas apvieno lielāko daļu Lietuvas Kuršu kāpu apdzīvoto vietu – zvejnieku ciemu) bibliotēkā. Studenti nodarbojās ar individuāliem pētījumiem – katram bija savi uzdevumi, tika izsniegtas ekspedīcijas pierakstu klades, kurās dokumentēt zinātniskās aktivitātes.

Kādreiz, līdz Otrajam pasaules karam, kursenieku valoda bijusi ļoti izplatīta Kuršu kāpās. Tā ir ļoti līdzīga latviešu valodai, tāpēc viņi saprot latviski, bet mēs – kurseniski. Tagad palikuši nedaudzi kursenieku valodas pratēji. Liela daļa kara beigās un PSRS okupācijas laikā devušies trimdā uz Vāciju. Ekspedīcijas dalībnieki ar vietējiem sazinājās un zinātnisko literatūru studēja vācu, lietuviešu un latviešu valodās. Ekspedīcija noritējusi pārsvarā Nidā, arī Preilā un Klaipēdā.

Interesanti, ka savdabīgās kursenieku kapu zīmes tagad rodamas ne tikai kapsētās – ekspedīcijas dalībnieki tās fotografēja arī baznīcā pie sienas, dažas bija pat uznestas baznīcas tornī.

Neringas vēstures muzejā ekspedīcijas dalībnieki aplūkoja ekspozīciju, ieklausījās Kriša Kapenieka stāstījumā par kurseniekiem, viņu paradumiem un dzīvi. Kursenieki ir bijuši zvejnieki. Saglabājušies zvejnieku rīku nosaukumi kursenieku valodā, jo bijis ticējums, ka, zvejā ejot, jārunā tikai kurseniski, citādāk nebūšot loma. Viņi stāstīja, ka zvejniekam ilgs laiks jāpavada jūrā. Tāpēc vēl saglabājušās receptes, kā gatavot svaigas zivis, lai varētu tās ēst nevārītas.

Kursenieki ķēruši un ēduši ne vien zivis, bet arī vārnas. To pirms vairākiem gadu desmitiem bijis ļoti daudz. Kuršu kāpu daba senāk bijusi ļoti mežonīga – kāpas nav bijušas apmežotas, tās pārvietojušās, apberot ciemus. Kursenieki turējuši govis, sienu vedot ar laivu pāri Kuršu marei. Tā kā kāpās zeme nav bijusi auglīga, kursenieki nav nodarbojušies ar lauksaimniecību. Tagad Nida ir labi kopta kūrorta pilsētiņa ar skaistiem veloceliņiem.

Ekspedīcijas dalībnieki analizēja divas dokumentālās filmas par Kuršu kāpām un kurseniekiem, diskutēja ar filmu režisoru Arvīdu Barīsu. Viena no filmām veltīta Tomasam Mannam, otrā režisors izsekojis trīs brāļu kursenieku liktenim. Senākie filmās redzamie kadri izskatās kā uzņemti kaut kur Āfrikas tuksnesī – redzamas smilšu vētras u.tml. Senie iedzīvotāji un viņu dzīves veids liecina, ka filmētā vieta tiešām ir Kuršu kāpas pirms to apmežošanas ap 20. gadsimta 30. gadiem.

Tiek pētīts arī kursenieku identitātes jautājums. Kursenieku identitāte ir ļoti sarežģīta, to var pētīt dažādos aspektos. Kursenieki bieži vien sevi apzinās kā vāciešus, jo Kuršu kāpas bijusi Vācijas teritorija, kura tagad pieder Lietuvai. Savukārt gadsimtiem ilgi, līdz pat 1920. gadam, kursenieki bija Prūsijas pavalstnieki. Par latviešiem kursenieki sevi neuzskata, jo viņi izceļojuši no Kurzemes tajā laikā, kad latviešu tauta mūsdienu izpratnē vēl nebija izveidojusies.

Pašlaik ekspedīcijas grupa ir atgriezusies Latvijā, strādā pie vizuālo un audiomateriālu apkopošanas, dokumentēšanas un arhivēšanas. Zinātniskās ekspedīcijas dalībnieki gatavojas zinātniskajam pārskata semināram, kas notiks š.g. rudenī Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē un kurā katrs ekspedīcijas dalībnieks uzstāsies ar referātu.