Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Vīruss var eksistēt arī kā dzīvā programma jeb „labais” datorvīruss
Vīruss var eksistēt arī kā dzīvā programma jeb „labais” datorvīruss

Par labajiem un sliktajiem...vīrusiem
Kitija Balcare, Universitātes Avīze
22.05.2009

Par to, kas ir labie un kas ir sliktie datorvīrusi, kādi ir to sliktie „baušļi” un kur rast datoru ātrās reaģēšanas brigādi, varēja uzzināt 21.maija vakarā Latvijas Universitātes Zinātnes kafejnīcā sarunās ar šīs jomas ekspertiem.

Kā parasti, Zinātnes kafejnīcas namatēva lomā iejutās zinātnieks un TV seja Juris Šteinbergs, kas bija pārliecināts, ka sarunu vakara apmeklētāju vidū neesot neviena, kam dators būtu kaut kas svešs.

Pats nesen noskatījies divas filmas – „Neatkarības diena” un „Es – robots” - ar Vilu Smitu, vakara vadītājs bija pārliecināts, ka tēma par datorvīrusiem ir aktuāla ikvienam, lai izzinātu to teorētisko, praktisko un pat juridisko aspektu.

Nekustīgā punkta teorēma

Universitātes profesors Mārtiņš Rūsiņš Freivalds stāstīja par kādas idejas vēsturi jeb datorvīrusu izcelšanos. Par pašu pirmsākumu izvirzot pagājušā gadsimta sākumu pašmāju sienās – Latvijas Universitātes namā – strādājošā latvieša Pīrsa Bola teorēmu par nekustīgo punktu, ko vēlāk ir attīstījuši daudzi citi gaišie prāti. Tai skaitā arī Nobela prēmijas laureāts Džons Nešs, kuru daudzi atceras pēc filmas „Brīnišķīgais prāts”.

M.R.Freivalds izklāstīja īsu vēsturisku pārskatu par teorēmas attīstību, rādīja pirmo skaitļotāju ar dāmām, kas pārsprauž citu komandu vadus, tā atainojot pirmās datora operācijas un to būtību. Taču pirmo vīrusu astoņdesmito gadu vidū, pēc zinātnieku domām, esot radījis ne jau nu pieredzējis datorģēnijs, kā dažiem gribētos domāt, bet gan vienkāršs 15 gadus vecs vidusskolēns...

Vīrusi mūsdienās tiek izmantoti ne tikai cīņai pret militārām iekārtām, bet arī pret citām jomām, tai skaitā ir zināmi gadījumi, kad to dēļ ir cietusi sabiedrības daļa.

„Vispirms ir ideja, tad tai tiek rasts militārs pielietojums, kam seko mēģinājums to aizliegt, bet visbeidzot šī ideja nonāk pie civilajiem lietotājiem,” skaidro M.R.Freivalds, prezentācijas noslēgumā. „Vienmēr visam vispirms tiek ieraudzīta ļaunā puse, bet tad tai redz arī derīgo daļu. Un varbūt kādu dienu tiks dibinātas pat Vīrusu aizsardzības biedrības...”

Drauds bez garšas

Savukārt Latvijas Universitātes maģistre Katrīna Sataki skaidroja, ka vīruss ir datorprogramma, kas, pavairojot pati sevi, izplatās no viena datora uz citu, un kas izveidota ar mērķi nodarīt kaitējumu.

„Vīrusi ir bez smaržas, bez garšas, bez formas, taču ietekmē citas lietas,” skaidro. K. Sataki. „Taču arī tās lietas ir tādas pašas, tas ir, bez smaržas un garšas...”

Datorvīrusu parasti iedala četros veidos: pirmkārt, vīrusi, kas pielīp nemanot, otrkārt, vīrusi, kas izplatās caur e-pastiem, treškārt, tā saucamie, trojāni, kas izliekas par kaut ko citu un tā „iekaro” datoru, ceturtkārt, vīrusi, ko dēvē par tārpiem, kas ložņā datorsistēmās un rada drošības caurumus.

Līdz ar to vīrusi bieži vien ir pamats kibernoziegumam, kas nozīmē ikvienu nelikumīgu, neētisku vai patvaļīgu uzvedību, kas saistīta ar datiem un to manipulācijām elektroniskā vidē. Tehniski kibernoziegumam ir veidotājs, mērķis un rezultāti, kas juridiski atspoguļojas kā vainīgā persona vai to grupa, apdraudētas intereses, sekas, kā arī cēloņsakarības.

„Par pretlikumīgu rīcību uzskata darbību, kad tiek izmantota patvaļīga pieeja sistēmai, neatļauta datu grozīšana, datu dzēšana, sabiedrības apdraudēšana, uzkūdīšana un citi,” stāsta K. Sataki. „Latvijā kibernoziegumus regulē Krimināllikuma 241., 243. un 244. pants.”

Kā skaidroja cita Latvijas Universitātes maģistre Baiba Kaškina, Latvijā ir pārstāvniecība arī CERT jeb Computer Emergency Response Team, kas nozīmē Datoru ātrās reaģēšanas komandu, kam ir sava klientūra un kas rūpējas par akadēmisko lietotāju un savu sadarbības partneru drošību elektroniskajā vidē, kā arī izglīto par šiem jautājumiem sabiedrību.

Vakara vadītāja Jura Šteinberga vārdiem sakot, tā ir avārijas brigāde, kas guļ ar datorpeli zem spilvena.

Vīrusa sliktie „baušļi”

„Vīruss iezogas šūnā un izmanto tās procesus, lai pavairotu un palaistu sevi pasaulē daudz lielākā skaitā,” skaidroja Latvijas Universitātes asociētais profesors Leo Seļāvo, kas klātesošo prātos rosināja pārdomas par to, vai visi vīrusi patiešām ir tikai un vienīgi ar sliktu ietekmi.

Pie vīrusu sliktajiem baušļiem profesors, kam uz T-krekla bija uzdrukāts A. Einšteina portrets, uzskaitīja to, ka tie ir grūti kontrolējami, izšķērdē resursus, ir grūti likvidējami, pārņem kontroli pār datoru, izmaina datus bez jebkādas atļaujas, tiem piemīt negatīva „publiska garša” un citi.

Tāpat L. Seļāvo rosināja izvairīties no ķēžu vēstuļu izmantošanas jeb, tā saucamo, begovīrusu pārnēsāšanas, kas īpaši populāra jauniešu komunikācijā elektroniskajā vidē.

Taču izrādās, ka datorvīrusi nākotnē varētu kalpot arī labiem un cēliem mērķiem, piemēram, datu saspiešanai, šifrēšanas vajadzībām, antivīrusu izveidei, sistēmas uzturēšanai. Tātad vīruss nenozīmē to, ka tam ir tikai destruktīvas sekas, tas var eksistēt arī kā dzīvā programma jeb „labais” datorvīruss.

Fotogrāfijas