Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes pētnieks Agris Bērziņš. Foto: Toms Grīnbergs, LU Preses centrs
Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes pētnieks Agris Bērziņš. Foto: Toms Grīnbergs, LU Preses centrs
Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes pētnieks Agris Bērziņš. Foto: Toms Grīnbergs, LU Preses centrs Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes pētnieks Agris Bērziņš. Foto: Toms Grīnbergs, LU Preses centrs.
MĒNEŠA PĒTNIEKS. Agris Bērziņš: Arī ķīmijā bez radošuma nevar
Indra Gleizde, "Alma Mater" korespondente
19.12.2012

Latvijas Universitātes (LU) Ķīmijas fakultātes pētnieks Agris Bērziņš pašlaik strādā pie doktora disertācijas, un kolēģi viņu jau tagad raksturo kā ļoti perspektīvu zinātnieku. Satikāmies, lai parunātu par akadēmisko un zinātnisko ceļu līdz šim brīdim un to, kā aktīva darbošanās savā lauciņā spēj novest pie rezultātiem.

Piedalīties balsojumā par pētnieku

Pastāstiet par savu zinātnisko ceļu līdz šim brīdim. Kāpēc ķīmija?

To viennozīmīgi tā grūti pastāstīt… jau no vidusskolas. Ķīmijas skolotāja palīdzēja izvēlēties, bet var jau būt, ka tas tā bija lemts (pasmīn). Katrā ziņā vidusskolas laikā labi veicās ķīmijā, piedalījos Latvijas olimpiādēs, tad arī starptautiskajā ķīmijas olimpiādē, vēlāk, iestājoties Latvijas Universitātē, pieteicos Ķīmijas fakultātē. Bija izvēle starp LU un RTU, daļēji svārstījos, taču izlēmu par labu LU.

Ar ko nodarbojaties pašlaik?

Izstrādāju disertāciju par farmaceitiski aktīvo vielu hidrātu kristāliskās struktūras un īpašību sasaistīšanu. Būtībā farmaceitiskās vielas, ko lieto, var veidot dažādas kristāliskās formas, turklāt nereti izstrādes stadijā rodas vairākas no šīm formām. Es nezinu, kā to vienkāršāk pastāstīt (smejas). Piemērs vairākām vienas vielas formām ir dimants un grafīts. Tās ir oglekļa divas dažādas formas, bet atšķiras oglekļa atomu sakārtojums kristālā, kas maina fizikālās īpašības, ko izteikti varam pamanīt.

Pētām tieši farmaceitiski aktīvās organiskās vielas un to, kā atkarībā no molekulas izkārtojuma kristāliskajā struktūrā mainās kristāliskās formas un līdz ar to fizikālās īpašības, kas ietekmē šo vielu uzņemšanu organismā un iedarbību. Savukārt termins "hidrāts" norāda, ka kristāliskajā struktūrā ir arī ūdens molekulas. Piemērs, ko māca skolā, ir par vara sulfāta hidrātu. Tas ir zilā krāsā, bet, ja to karsē, ūdens aizlido, un tiek iegūts balts bezūdens vara sulfāts. Diezgan vienkārši! Manam pētījumam pēc būtības ir divi aspekti: zinātniskais aspekts un praktiskais aspekts. Kristalizācijas procesā, kuru rūpniecībā lieto, piemēram, atdzesējot šķīdumu, lai izdalītu iegūto vielu, dažkārt iespējams iegūt kristālus, kas piemēroti kristāliskās struktūras noteikšanai. Tas ir nepieciešams, lai katru reizi nevajadzētu noteikt jauniegūtās formas īpašības. Piemēram, dažām vielām hidrāts ir pie patērētāja nonākuša produkta formā. Kā vienu no šādām vielām var minēt, piemēram, medikamentu „Mildronāts”. Mērķis ir paredzēt, vai pētāmais hidrāts būs stabils ikdienas apstākļos, kā tas būtu jāglabā, kā labāk to transportēt, kādi ir kritiskie apstākļi, kādiem to var pakļaut, mazākā mērā arī – kāda ir tā ķīmiskā stabilitāte. Zinātniskais aspekts ir saistīts ar hidrātu un ne tikai hidrātu struktūru un dažādu īpašību sasaistīšanu, respektīvi, lai kādreiz būtu iespējams tikai no kristāliskās struktūras paredzēt īpašības. Pētījuma objekti ir Latvijas farmācijas firmu ražotās zāļu vielas, manā gadījumā pašlaik gan tās ir tikai "Grindeks" ražotās vielas.

Esat piedalījies Latvijas ķīmijas olimpiādēs un starptautiskajā ķīmijas olimpiādē Taivānā ieguvis bronzas medaļu. Ko šie konkursi devuši?

Olimpiādes palīdz trenēt domāšanu, risināt problēmas. Tas ir interesanti, kā jau jebkas, kas sanāk un ir patīkami. Visticamāk, vērtīga ir tieši trenēšanās. Jāpiebilst, ka bronzas medaļa varbūt izklausās pārāk labi, jo tie, kas zina, noprot, ka tā nav trešā vieta starp visiem - medaļas ir daudzas.

Starptautisks līmenis tomēr.

Jā, jā! Protams, ne visi iegūst medaļas, bet tā nav gluži 3.vieta pasaulē. Ķīnieši un korejieši vienmēr ir augstāk, ar viņiem nevaram konkurēt, lai gan uzrodas jau dažkārt no mūsējiem kāds konkurents. Parasti gan viņi aizbrauc studēt pasaules top līmeņa universitātēs. Varbūt atgriezīsies.

Lasīju, ka jūs iesaistāties arī Latvijas ķīmijas olimpiāžu veidošanā, uzdevumu izstrādē, organizējat ķīmijas konkursus skolēniem.

Ķīmijas olimpiādēs iesaistos jau no pirmā vai otrā kursa. Tagad no tā mazliet „atiešu”, jo pašlaik aktuāla disertācijas izstrāde un tas aizņem vairāk laika. Jauno ķīmiķu konkursu izveidoja kolēģis un tad ar laiku atdeva grožus man. Pēdējos divus gadus par šo konkursu rūpējos es, bet šogad atteicos. Man sagādā prieku izstrādāt uzdevumus un palīdzēt trenēties citiem.

Rūp jauno ķīmiķu paaudze Latvijā?

Katrā ziņā ir patīkami, ja studēt atnāk cilvēki, kam tas interesē un kas saprot un spēj līdzdarboties, nevis kā dažreiz gadās – nonākt te tāpēc, ka mazāka konkurence iestājoties. Tad tomēr nespēj viegli iesaistīties pētniecībā vai studijās.

Cik tas ir grūti vai viegli apvienot studijas ar zinātnisko darbību?

Doktorantūrā, protams, tas lielā mērā ir viens un tas pats. Maģistrantūrā un bakalaura programmā... tas ir atkarīgs, vai paralēli vēl strādā kaut kur nesaistītā lietā un cik laika tas aizņem, dažkārt tas var būt ļoti, ļoti grūti. Jo studēju augstākā kursā, jo arvien vairāk iesaistījos. Maģistrantūras laikā lekcijas neaizņem tik daudz laika, lai tas nebūtu iespējams. Mans bakalaura, kursa un maģistra darbs ir izstrādāts tieši par to pašu tēmu, par ko strādāju zinātniskajā laukā.

Jums ir arī pieredze, vadot lekcijas. Vai patīk strādāt ar studentiem?

Šogad sāku lasīt lekcijas, lai gan jau iepriekš darbojos ar studentiem kā laborants, vadītājs vai konsultants kursa un bakalaura darbiem, lai gan pēdējais vairāk saistīts ar zinātnisko pētniecību. Šogad man tika uzticēts sagatavot lekciju kursu par atomu un molekulu uzbūvi jeb faktiski ievadu kvantu ķīmijā. Kursa nepieciešamība bija saistīta ar vispārīgu kursu satura un sadalījuma pielāgošanu eirobakalaurāta prasībām, jo ķīmijas bakalaura programma kandidēja un arī saņēma šo novērtējumu. Droši jāsaka, ka darbā ar studentiem no pasniedzēja puses sevi vērtēju kā iesācēju un nākamajā gadā centīšos mainīt vairākas lietas. Patikšana laikam jāvērtē divos veidos. Esmu apmierināts, ka man ir šāda iespēja lasīt lekcijas, jo tā var saprast, kas studentiem nav tik viegli saprotams, tam pievērst uzmanību, mācīties arī pats. No otras puses redzu, ka pašam vēl daudz jāpilnveidojas, lai spētu pasniegt tā, kā vēlētos un kā būtu maksimāla efektivitāte informācijas nodošanā studentiem.

Šogad biju vasaras skolā, kurā uzstājās vairāki lektori, un tur varēja labi redzēt atšķirību starp to, kas man pašlaik sanāk un kā gribētos pasniegt. To varbūt grūtāk izvērtēt pēc pasniedzējiem, kas ir mūsu fakultātē un kurus visus esmu dzirdējis daudz, bet tajās konkrētajās lekcijās bija gan lektori, kas atgādināja manu pasniegšanu, gan tādi, kuriem vēlētos līdzināties. Domāju, ka, pirmkārt, jābūt talantam, lai lasītu lekcijas, ko par sevi nevaru spriest – to var saprast tikai pēc gadiem. Ļoti labi jāpārzina arī tēma. Man vēl mazliet pietrūkst pieredzes, lai varētu runāt tik brīvi, kā vajadzētu. Bet cenšos.

Kas pašlaik ķīmijas pētniecībā ir aktuāli?

Gan mūsu lauciņā, gan kopumā arvien vairāk un vairāk parādās datorprogrammu izmantošana dažādu rezultātu iegūšanai un interpretēšanai – datorprogrammu izstrāde specifiskiem mērķiem un aprēķinu veikšana, kvantu ķīmijas izmantošana. Kādreiz vienkārši sintezēja vielas, kuru medicīnisko aktivitāti pēc tam pārbaudīja un skatījās, kuras darbojas, bet kuras ne, bet tagad var datorā modelēt un paredzēt, kuras būs tās piemērotākās un kuras tālāk ir jāpārbauda.

Protams, pie aktualitātēm arī jāmin daudzas citas lietas. Tiek attīstītas jaunas pētīšanas metodes, lai gūtu pilnvērtīgāku izpratni par notiekošajiem procesiem. Liela uzmanība tiek pievērsta, lai varētu izpētīt un saprast, kas tieši notiek ar vielām molekulu līmenī un šādiem mērķiem nepieciešams izstrādāt un lietot speciālas ļoti precīzas metodes. Tāpat pie aktualitātēm noteikti jāmin arī viss, kas saistīts ar nanotehnoloģijām, piemēram, pētījumi par grafēnu. Lielā mērā šie pētījumi saistīti tieši ar datortehnoloģijām, bet ne tikai, piemēram, tiek apskatīta iespēja pagatavot mazas nanocaurulītes, kurās ievietotu zāļu vielu, un tad īstajā vietā organismā caurulīte atveras, samazinot blakusparādību skaitu.

Kas pašam visvairāk no tā liekas saistošs?

Man interesanta šķiet doma par aprēķiniem, ka mēs varam ievadīt datorā molekulu un uzzināt visas šīs molekulas īpašības, taču,lai strādātu šajā virzienā, vajadzīgas datorprogrammas, kas pārsvarā ir maksas, kā arī liela aprēķinu jauda. Ttam nepieciešami aprēķinu centri, kur apvienota daudzu datoru jauda. Šādu mūsdienu top līmeņa aprēķinu izmantošanai Latvijā pietrūkst resursu, bet mēģinu iesaistīt pētījumos kaut ko no šīm lietām.

Kādi ir jūsu profesionālie mērķi?

Tas noteikti ir ļoti grūts jautājums. Tuvākie mērķi ir aizstāvēt disertāciju, respektīvi, iegūt ķīmijas doktora grādu. Tālāk man vēl nav tik skaidri nosprausti mērķi, neesmu savu dzīvi saplānojis tik tālu. Domāju, ka saistīšu savu nākotni ar Latvijas Universitāti. Palikšu Latvijā.  

Kādi vēl bez ķīmijas ir jūsu vaļasprieki?

Pēdējos trīs gadus hobija līmenī nodarbojos ar riteņbraukšanu. Gan tāpat, lai izbaudītu svaigu gaisu, gan arī piedalos sacensībās. Latvijā ir vairāki sacensību seriāli, kur var piedalīties. Ar sievu vasarā ar velosipēdu esam paceļojuši pa Ālandu salām un Alpiem. Tā ka braucu visai aktīvi, arī trenējos - lai ātrāk varētu pabraukt sacensībās, lai būtu kādas sportiskās aktivitātes. Ziemā nedaudz nodarbojos ar distanču slēpošanu.

Vai arī eksaktajās zinātnēs ir jābūt radošam?

Domāju, ka eksaktajās zinātnēs jābūt radošam, tikai tas radošums ir citāds. Pēc radošā procesa vienmēr jāveic datu analīze. Tomēr, lai panāktu jaunās, sensacionālās lietas, bez radošā nekas nesanāks. Piemēram, grafēns, par kura atklāšanu pirms dažiem gadiem saņēma Nobela prēmiju. Izrādās, sākotnēji labāks grafēns iegūts, nevis lietojot zinātniskas un pārbaudītas metodes, bet uz līmlentēm, kuras lietoja grafīta virsmas attīrīšanai un ilgu laiku tika izmestas. Strikti sekojot plānam, neko sensacionāli jaunu parasti nevar izdomāt.

Par kādu zinātnisko vai akadēmisko panākumu jums ir lielākais lepnums?

Līdzšinējo? Ko jūs saucat par panākumu?

To, par ko pašam ir gandarījums.

Jau minētā bronzas medaļa. Tajā brīdī bija gandarījums un arī pēc tam, ja ne gluži iespaidīgi, tad kaut kas, kas nedaudz atšķir no pārējiem, kuri nav piedalījušies šajās olimpiādēs.

Ko jūs ieteiktu citiem jauniešiem, kas domā par zinātnisko karjeru, bet varbūt šaubās? Ar kādām grūtībām jums nācies saskarties un kā ar tām tikt galā?

Pēc vidusskolas jāizdara pareiza izvēle, ko studēt. Lai gan var jau arī vidusskolas laikā iesaistīties pētījumos un pamēģināt, vai tā lieta interesē. Mana kolēģe, piemēram, zinātniski pētniecisko darbu izstrādāja tepat pie mūsu zinātniskā vadītāja profesora Andra Actiņa, un viņa arī šobrīd darbojas tepat pie mums, lai gan mainījusi specifiku. Tas ir viens veids, kā tīšām vai netīšām iesaistīties. Otrkārt, studējot jāizrāda interese, jāiesaistās. Nav bijis tāda gadījuma, kad perspektīvam studentam vai skolēnam liegtu iespēju ko darīt. Esam priecīgi, ja kāds nāk un iesaistās.

Nebaidīties no grūtībām. Protams, ne vienmēr no sākuma finansiālā situācija ir tāda, kā vēlētos, nākas meklēt papildu ienākuma avotus. Man gan šai ziņā paveicās, jo saņēmu gan valsts budžeta stipendijas, gan vēlāk bija Kristapa Morberga stipendiju, kā arī jau bakalaura studiju laikā pētniecības jomā darbojos ar "Grindeks" ražotām vielām, tāpēc bija iespēja saņemt arī "Grindeks" stipendiju. Protams, ne vienmēr viss pētījumos sanāk raiti un patīkami. Citreiz, ja kaut kas neizdodas, pašam jātiek galā vai jāaizmirst par konkrēto pētījumu. Parasti jau nav problēmu, ko, izrunājoties ar vadītāju, vai kā citādi nevar atrisināt.

Par publikāciju ciklu „Mēneša pētnieks”

Ar zinātni prātos un sirdī Latvijas Universitātē darbojas, teoretizē un pārbauda hipotēzes daudz un dažādu nozaru pētnieki. Gan tādi, kam jau ir ievērojams zinātnisko publikāciju skaits savos dzīvesgājumu aprakstos, gan tādi, kas pētniecības pievilcību vēl tikai atklāj. Lai godinātu zinātnes vārdu, lai ieskatītos, kas notiek Latvijas Universitātes fakultātēs un institūtos un lai izstāstītu pētnieku stāstus savējiem un citiem, ar 2012. gada janvārī tiek uzsākts publikāciju cikls „Mēneša pētnieks”. Turpmāk katru mēnesi Latvijas Universitātes portālā publicēsim aktuālos pētnieku stāstus, savukārt gada noslēgumā ļausim publiski portāla lasītājiem balsot par savu favorītu, tādējādi suminot to pētnieku, kura darbība ir uzrunājusi visvairāk lasītāju.

Mēneša pētnieks. Zinātnes vārdā!