Akadēmiskais centrsAr redzes traucējumiem
- Redzes traucējumu izpausmes veidi
- Studentu vajadzības studiju procesā
- Studentu vajadzības auditorijā un koridoros
Redzes traucējumu izpausmes veidi
Redzes traucējumi cilvēkiem var būt dažādas pakāpes, kas traucē uztvert redzes informāciju un ierobežo ikdienas dzīvi dažādos veidos.
Biežāk sastopamie redzes traucējumi ir tuvredzība un tālredzība, kad jāizmanto brilles vai kontaktlēcas, lai koriģētu redzi. Var būt arī neskaidra redze, redzeslauka izmaiņas. Vājredzība, traucē atšķirt gaismu no tumsas, bet ļauj orientēties apkārtējā vidē. Vissmagākie redzes traucējumi ir pilnīga neredzība - aklums, kuru nav iespējams koriģēt ar brillēm vai lēcām. Cilvēki izmanto tausti un ar tās palīdzību, ar tausti, iemācās lasīt Braila rakstu. Lai pārvietotos, viņi vadās pēc skaņas un savas telpas izjūtas, kā arī mēdz piesaistīt asistentus vai izmantot palīglīdzekļus: suni-pavadoni, balto spieķi.
Studentu vajadzības studiju procesā:
Ieteikumi vizuālo materiālu gatavošanai. Ņemot vērā redzes traucējumu pakāpi, studentam var būt nepieciešamība palielināt burtu izmēru lasāmajiem tekstiem. Līdz ar to lekciju, semināru vadītājiem jāpievērš uzmanība tam, lai prezentāciju un izdales materiāli būtu pietiekami uztverami - svarīgs ir atbilstošs burtu lielums un atstatums, kā arī - lai būtu izvēlēti tādu krāsu kontrasti, kas atvieglotu teksta lasīšanu. Lasīšanas procesā studenti mēdz izmantot arī lupu vai citas speciālās ierīces, kas ļauj apskatīt tekstu palielinātā formātā.
Sēdvietu izkārtojums auditorijās. Studenti ar nelieliem redzes traucējumiem var saskarties ar grūtībām uztvert to informāciju, kas tiek izrādīta vizuālas prezentācijas veidā. Šādās situācijās studentiem var būt nepieciešams sēdēt auditorijas pirmajā rindā.
Informācijās uztveramību veicinošo elementu izmantošana lekcijās. Lai atvieglotu mācīšanās procesu studentam ar redzes traucējumiem, ir būtiski, ka tekstuālā informācija lekciju un semināru materiālos tiek papildināta ar uztveramību veicinošiem elementiem - shēmām, attēliem vai diagrammām. Lekcijas gaitā ir ieteicams īsi ieskicēt to, kas katrā shēmā, attēlā vai diagrammā ir attēlots.
Specifika darbā ar datoru. Gadījumos, kad lekcijā vai seminārā darbs norisinās pie datora, ir jārēķinās, ka studentam ar redzes traucējumiem var būt nepieciešams pielāgot datoru iespējai palielināt bildi monitorā vai kursora attēlojumu.
Dzirdes un taustes maņu nozīmīgums informācijas gūšanā. Studenti ar redzes traucējumiem pievērš pastiprinātu uzmanību informācijas gūšanai, izmantojot dzirdes vai taustes maņas. Bieži vien studenti lekcijās izmanto audio ierīces, lai varētu ierakstīt lektora runu un vēlāk mājās ar to strādāt. Tas būtiski atvieglo lekciju pierakstu veikšanu un vielas apguvi. Neredzīgi studenti lasīšanai izmanto Brailā rakstītus tekstus, taču problēma ir ar šādu tekstu pieejamību.
Studentiem ir ieteicams laicīgi saskaņot ar pasniedzējiem jautājumu par lekciju ierakstīšanu ar audio ierīču palīdzību. Dažkārt gan šis jautājums tiek uztverts kā pašsaprotama vajadzība un to savstarpēji nemaz nepārrunā. Taču arī pasniedzēji, ja jūt tādu vajadzību, var izvirzīt savu iniciatīvu šo jautājumu ar studentu pārrunāt.
Asistents kā palīgs studijās. Studenti ar smagiem redzes traucējumiem mēdz izmantot asistenta palīdzību – asistents pavada studentu lekcijās, palīdz noorientēties telpās, kā arī veikt un atšifrēt lekciju pierakstus.
Pārbaudījumu organizēšana. Pārbaudījumu kārtošanai ir nozīmīgi, lai pārbaudījumu forma būtu pielāgota studenta iespējām, t.i., lai students var uztvert instrukcijas, lai vizuālie materiāli tiktu precīzi nokomentēti, bet drukātie - pietiekami salasāmi. Iespējams, uzdevumu izpildei ir jāparedz ilgāks laiks.
Bibliotēku apmeklējumi. Izmantojot bibliotēku pakalpojumus, dažkārt var būt nepieciešams vienoties par ilgāku termiņu grāmatas nodošanai, jo darbs ar tekstiem var būt laikietilpīgāks.
Studentu vajadzības auditorijā un koridoros:
Pietiekams telpu apgaismojums. Studijām paredzamajām telpām ir jābūt pietiekami apgaismotām, nepieciešamības gadījumā, var izmantot dienasgaismas. Tas pats attiecas arī uz ieejām telpās, uz kāpnēm, kāpņu laukumiem un gaiteņiem.
Telpās esošo priekšmetu novietojums attiecībā pret pārvietošanās ceļiem. Priekšmetiem, kuri atrodas uz pārvietošanās trajektorijām, jābūt labi nostiprinātiem un pietiekami kontrastējošiem ar citiem objektiem. Arī norādēm svarīgs kontrasts un novietojums. Drošai kustībai krēsliem auditorijās nevajadzētu aizsprostot galveno pārvietošanās ceļu un ceļā nevajadzētu būt asiem stūriem.
Ejas un kāpnes. Vietās, kur ir sliekšņi vai kāds cits šķērslis, jābūt kontrastējošam marķējumam. Arī kāpņu pirmajam un pēdējam pakāpienam jābūt ar kontrastējošu krāsu iezīmētam. Grīdas segumam, paklājiem vajadzētu būt rūpīgi nostiprinātiem.
Auditoriju numuri un uzraksti. Lai varētu noorientēties, atrast telpas, kurās paredzētas nodarbības, norādēm un uzrakstiem būtu jābūt kontrastējošās krāsās. Auditoriju numuriem un avārijas izejas apzīmējumiem svarīgi būt ne tikai saskatāmiem un salasāmiem, bet pieejamiem arī tiem studentiem, kuri var lasīt tikai Braila rakstā. Noderīgi ir arī norādījumi par maršrutiem – tas var palīdzēt ātrāk nokļūt līdz nepieciešamajai auditorijai vai kādai citai telpai.