Akadēmiskais centrsStudiju programma nodrošina padziļinātas zināšanas par politikas veidošanas procesu nacionālajās un starptautiskajās institūcijās un pilnveido šim procesam nepieciešamās prasmes un iemaņas. Atbilstoši studējošo interesei, programmas ietvaros tiek piedāvātas trīs specializācijas:
Eiropas publiskā pārvalde – piemērota studentiem, kuri saista savu profesionālo karjeru ar darbu Eiropas Savienības vai Latvijas pārvaldes institūcijās.
Starptautiskās attiecības – padziļina zināšanas par starptautisko politiku un pārnacionālajām organizācijām, veidojot lielisku pamatu turpmākam darbam diplomātiskajā dienestā vai starptautiskajās organizācijās.
Politikas teorija un salīdzinošā politika – īpaši noderīga politisko procesu analītiķiem, kas vēlas strādāt plašsaziņas līdzekļos, domnīcās, nevalstiskajās organizācijās. Jebkuru specializāciju apguvušie absolventi var turpināt studijas politikas zinātnes doktorantūras programmā.
Studiju programmas direktors
Programmas absolventi sekmīgi strādā valsts un pašvaldību institūcijās, domnīcās, nevalstiskajās organizācijās, starptautiskajās organizācijās, kā arī žurnālistikā, sabiedrisko attiecību un publiskās komunikācijas jomās. Piemēram: Edgars Rinkēvičs, LR ārlietu ministrs; Andis Kudors, Austrumeiropas politikas pētījuma centra izpilddirektors, Laura Anteina, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās politikas departamenta direktora vietniece.
Virkne programmas beidzēju ir izvēlējušies padziļināt savas zināšanas doktorantūras programmā LU vai ārvalstīs; daži no viņiem jau ir kļuvuši par LU mācībspēkiem (Iveta Reinholde, Valts Kalniņš, Toms Rostoks)
Iepriekšējā izglītība:
Bakalaura grāds vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība, vai tai pielīdzināma augstākā izglītība
Konkursa vērtējuma aprēķināšanas formula: iestājpārbaudījums (1 x 1000 = 1000), minimālais punktu skaits iestājpārbaudījumā uzņemšanai – 400; bakalaura grādu vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību politikas zinātnē ieguvušie var piedalīties konkursā ar šādu vērtējuma aprēķināšanas formulu: vidējā svērtā atzīme (60 x 10 = 600) + noslēguma pārbaudījumu kopējā (vai vidējā) atzīme (40 x 10 =400);
Tiesības pretendēt uz ārpuskonkursa reģistrāciju: 2022./2023. akadēmiskā gada LU bakalaura studiju programmas „Politikas zinātne” absolventiem, kuriem vidējā svērtā atzīme bakalaura studijās nav zemāka par 8 un bakalaura darba vērtējums nav zemāks par 9 (teicami)
Papildu nosacījumi: 1) personām, kurām bakalaura grāds ir iegūts citās zinātnes nozarēs (nevis politikas zinātnē), maģistra studiju programmas apguves laikā ir papildus jāapgūst kurss „Politikas teorijas pamatjautājumi” (2 kredītpunkti); 2) dzīves gājuma apraksts (CV)
Absolventu atsauksmes
"Ar politikas zinātni ir vērts nodarboties, lai redzētu pāri stereotipiem, spētu vispārināt un analizēt gan cēloņus, gan sekas. Var teikt, ka studijas šajā zinātnē ne tikai sagatavo profesionālajai dzīvei, bet dzīvei vispār – jo tikai izglītots cilvēks var būt patiesi brīvs, un padziļinātas zināšanas šajā zinātnes nozarē ļauj atšķirt būtisko no nebūtiskā, piedalīties un ietekmēt politiskos procesus, tātad pašiem savu dzīvi"
"SZF ir ļoti spēcīgi ārpolitikas un starptautiskās politikas pasniedzēji un pietiekami daudz vieslektori, kas iedod starptautiskās politikas dimensiju. Es domāju, ka jauniešiem, kas grib strādāt Latvijā, un kuriem interesē tieši Latvijas iekšpolitika, šī ir īstā vieta, kur mācīties. SZF, lai viņi uzzinās tieši to, kas notiek Latvijā. Ārzemēs ir ļoti laba izglītība, bet izpratne par to, kā reāli lietas strādā šeit atšķiras, piemēram, no procesiem Vācijā, Lielbritānijā vai Zviedrijā. Ja cilvēks ir ieinteresēts iegūt zināšanas, gatavs mācīties un viņam ir motivācija – tad viņš no SZF var ļoti daudz paņemt."
