Kultūras un sociālā antropoloģija - bakalaura studiju programma

Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte piedāvā Latvijā pirmo un šobrīd vienīgo bakalaura studiju programmu kultūras un sociālajā antropoloģijā. Studenti atklāj cilvēces veidošanās pamatus un cilvēka unikalitāti citu sugu vidū, iegūstot sociālām un humanitārām zinātnēm unikālu skatījumu uz sabiedrību. Antropoloģijas priekšrocības slēpjas tās plašajā un starpkulturālajā pieejā, kas palīdz sistematizēt savus uzskatus, izprast un analizēt cilvēku attiecības un kultūras parādības. Kritisku un sistemātisku domāšanu var apgūt gan teoriju kursos, sekojot līdzi priekšstatu un jēdzienu attīstībai, gan tematiskos kursos. Antropologiem būtiskas ir kvalitatīvās izpētes metodes, kuras apgūstam koncentrētos metožu kursos, izmantojam dažādu jomu izpētē un nostiprinām grupu un individuālos pētnieciskos projektos. Tematiski programma nosedz daudzas izpētes jomas – politiku, ekonomiku, radniecību un ģimeni, reliģiju un rituālu, pievērošoties tādiem sīkākiem tematiskajiem laukiem kā medicīna, cilvēku un lietu, cilvēku un dzīvnieku attiecības, vide un seksualitāte. Precīzas kursu tēmas ir aplūkojamas studiju plānā.

Kultūras un sociālās antropoloģijas bakalaura programmas mērķis ir kultūras un sociālās antropoloģijas speciālistu sagatavošana pamata līmenī, ko iezīmē spējas orientēties antropoloģijas nozares pamatnostādnēs, patstāvīgi un grupā veikt praktisku antropoloģisku pētījumu, kritiski un sistemātiski analizēt sabiedriskos un kultūras procesus.

Studiju darbs tiek organizēts e-vidē, kas sistematizē darbu visa semestra garumā un ļauj piekļūt studiju materiālam un pārbaudes darbiem no jebkuras vietas. Lai studētu antropoloģiju, studentiem jāpārvalda angļu valoda, lai apgūtu mācību literatūru. Nodarbības un studiju uzdevumi ir apgūstami bilingvāli latviešu un angļu valodā, bet atsevišķi priekšmeti notiek tikai angliski.

Programmas direktore

Kultūras un sociālās antropoloģijas BSP sniedz pamata zināšanas antropoloģijas nozarē, ļaujot apgūt reliģiskās, ekonomikās, radniecības un politikās dzīves organizāciju dažādās sabiedrībās un izmantot iegūtās zināšanas sev pazīstamu sociālu procesu analīzē. Studenti izpētes tēmām izvēlas dažādas jomas – no virtuālās un dzīves realitātes attiecības datorspēlē līdz slimību pieredzei, Afganistānas kara veterānu dzīvei un kapu draugu kustībai. Visas tēmas vieno dziļa izpēte, kas balstās cilvēku ikdienas dzīves rutīnā, vērojumos un cilvēku stāstos par savu dzīvi. Antropoloģijas studenti daudz lasa, analizē, diskutē un pēta. Pēdējos divos studiju gados studenti var līdzdarboties kopīgā lielākā Publiskās antropoloģijas centra pētījumā. 2018. gadā tas veltīts veselības aprūpes organizācijai mājsaimniecībās, proti, kā ģimenes uztur savu locekļu veselību, bet citus gadus pētītas nereģistrētas partnerattiecības, finanšu lietpratību un citas tēmas.

Lai pētītu sabiedrību, antropologi apgūst pētniecības metodes un pieejas (teoriju). Studenti mācās organizēt pētniecības procesu, runāt ar cilvēkiem (informantiem jeb pētījuma dalībniekiem), atlasīt, izmantot, datēt un analizēt informāciju. Programma veidota, lai studenti apgūtu iespējami plašāku skatu uz savu iespējamo specializācijas jomu, un daļu programmas kursu drīkst apgūt citās LU programmās. Studenti bakalaura līmenī papildus var mācīties arī svešvalodas. Studentiem ir pieejamas arī ERASMUS apmaiņas iespējas.

Antropoloģijas programma veido ne tikai akadēmiski izglītotus antropologus, bet noder arī kā pirmais vai tālākais pakāpiens personiskajā un profesionālajā attīstībā, sniedzot analītiskās, darba organizācijas un dzīves prasmes, kuras izmantojamas gan uzņēmējdarbībā, gan darbā valsts pārvaldē un nevalstiskajā sektorā.

Studijas sniedz darba tirgū noderīgas prasmes, kas ļauj strādāt pētniecībā gan specializētās izpētes kompānijās, gan analītiskā pozīcijā uzņēmumos vai iestādēs. Tā kā programma sagatavo ne tikai specialitātē, bet attīsta arī vispārējas darba organizācijas, komandas darba un sistemātiskas domāšanas un rakstīšanas prasmes, tās būs noderīgas visdažādākajās darba vietās. Studijas var turpināt arī maģistra līmenī, kurā tiek stiprinātas patstāvīgas pētniecības un analītiskās prasmes un likts pamats akadēmiskai karjerai.

Ilze Sirmā, P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja un RSU Anatomijas muzeja speciāliste

Antropoloģijas studijas, strādājot muzejos, kas ir saistīti ar medicīnas vēsturi, man palīdz saskatīt un izprast plašāku kontekstu, piemēram, medicīnas attīstības gaitas sociālos aspektus, cilvēku pieredžu dažādību un kopsakarības ar mūsdienām. Savukārt antropoloģiska pieeja palīdz veidot tādu muzeja piedāvājumu, kas vērsts uz dažādu sabiedrības grupu iesaisti un aktualizē sabiedrībā svarīgus jautājumus.

pilna laika klātiene - 3 gadi

2018. gada rudens semestrī budžeta vietas - 7

Humanitāro zinātņu bakalaura grāds antropoloģijā

Vidējā izglītība

Vispārīgie nosacījumi (skatīt šeit)

Konkursa kritēriji personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību sākot no 2004. gada:

CE latviešu valodā
CE angļu valodā vai CE franču valodā, vai CE vācu valodā

Konkursa kritēriji personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004. gadam (neieskaitot), kā arī personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs vai personām ar īpašām vajadzībām:

gada vidējā atzīme latviešu valodā un literatūrā
gada atzīme angļu valodā vai franču valodā, vai vācu valodā
gada vidējā atzīme noteiktos mācību priekšmetos

Īpaši nosacījumi: vidējās izglītības dokumentā jābūt vismaz viduvējam (ne zemākam par 5) vērtējumam angļu valodā

Nosacījumi personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs:

1) uzrādot latviešu valodas apliecinājumu saskaņā ar vispārīgo nosacījumu 1.12. punktu, var pretendēt uz budžeta un maksas studiju vietu. Konkursa vērtējums tiek aprēķināts pēc vērtējuma aprēķināšanas formulas 2. varianta. Neuzrādot latviešu valodas apliecinājumu, var pretendēt uz maksas studiju vietu (konkursa vērtējums netiek aprēķināts);

2) angļu valodas prasme, kuru apliecina sekmīgs vērtējums angļu valodā vidējās izglītības dokumentā, izņemot gadījumus, kad vidējā izglītība iegūta angļu valodā.