Studiju programmā studenti padziļināti apgūst mūsdienīgas zināšanas un prasmes kādā no ģeogrāfijas zinātnes apakšnozarēm (dabas ģeogrāfija, cilvēka ģeogrāfija, reģionālā un vides ģeogrāfija, lietišķā ģeogrāfija un ģeomātika) vai virzieniem, kā arī iegūst priekštatu par ģeogrāfijas zinātnes kopējām attīstības aktualitātēm un tendencēm. Tāpat studenti iegūst spēju izprast mijiedarbības procesus ģeogrāfiskajā telpā,  risināt interdisciplināras problēmas, kas sekmē darba tirgū nepieciešamo praktisko iemaņu  apgūšanu. Studiju laikā padziļināti tiek apgūta pētnieciskā darba veikšanas metodoloģija, patstāvīgi veicot pētījumus akadēmiskā personāla vadībā un tā rezultātus apkopojot maģistra darbā.

Sekmīgi apgūstot tādus A daļas kursus kā “Pētnieciskās metodes mūsdienu ģeogrāfijā”, „Ainavu ekoloģija: teorija un prakses”, “Globalizācija un attīstība”, “Ģeogrāfiskās domas attīstība un teorijas”, kā arī virkni  B daļas kursus, studentiem ir iespēja  specializēties noteiktos  virzienos “Dabas un vides ģeogrāfija” vai arī “Reģionālā un cilvēka ģeogrāfija”. Piemēram, maģistrantiem, kuri izvēlas specializēties Dabas un vides ģeogrāfijas virzienā iegūst padziļinātas zināšanas vides ģeomorfoloģijā, Zemes virsas sistēmās, hidroklimatisko  un bioģeogrāfisko procesu izpētē globālo klimata pārmaiņu kontekstā, meža ainavu izpētē un pārvaldībā, kā arī kvartāra paleoģeogrāfijā un paleoekoloģijā. Savukārt maģistrantiem, kuri izvēlas specializēties Reģionālajā un cilvēka ģeogrāfijā, tiek ieteikti šādi B daļas studiju kursi: “Teritoriālās sistēmas un reģioni”, “Ģeogrāfiskā mobilitāte”, “Telpa sociālās teorijās un praksēs”, “Loģistika un transporta ģeogrāfija”. Ģeogrāfijas maģistra programmā A daļā pēc pirmā studiju gada tiek arī realizēts Lauka kurss reģionālajā ģeogrāfijā Eiropas Savienības telpā, kur iespējams padziļināt un papildināt studentu teorētiskās zināšanas ar izziņas un lauka pētījumu metodēm. Maģistrantiem arī tiek piedāvāta iespēja ar Erasmus+ mobilitātes programmas palīdzību studēt  ārzemju augstskolās vienu semestri un arī piedalīties praksē ārvalstu iestādēs.

Ģeogrāfijas maģistru potenciālās darba vietas Latvijā ir teritoriju un vides pārvaldības institūcijas (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, Valsts Zemes dienests, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, u.c.), teritoriju plānošanas un apsaimniekošanas dienesti pašvaldībās, īpaši aizsargājamās dabas teritoriju administrācijas, pētnieciskie institūti. Resursu vērtēšanas, plānošanas un kartogrāfijas jomā sagatavoti speciālisti ir pieprasīti privātajā sektorā (piemēram, karšu izdevniecība „Jāņa Sēta”, mērniecības uzņēmums „Metrum”), kā arī konsultatīvajos uzņēmumos. Ģeogrāfijas speciālisti nepieciešami arī skolu un augstskolas sistēmā.

“Gan bakalaura, gan maģistra studijas pavadīju ĻU ĢZZF Ģeogrāfijas nodaļā. Šo gadu laikā ieguvu teorētiskas un praktiskas iemaņas dažādu jautājumu risināšanā, kā arī ieguvu kontaktus gan kursa biedru, gan pasniedzēju vidū. Studijas ir palīdzējušas saprast dažādas ar cilvēku darbību un dabas procesiem saistītās likumsakarības, kuras norisinās laikā un telpā. Šīs zināšanas pēc maģistra studiju programmas pabeigšanas veiksmīgi pielietoju zinātniskajā darbībā”-  Jānis Ivanovs, 2018.gada Ģeogrāfijas maģistra programmas absolvents. 

 

“Pēc bakalaura studijām Latvijas Kultūras akadēmijā, mērķtiecīgi izvēlējos ģeogrāfijas maģistra studiju programmu, tādējādi iepriekš iegūtās kultūras teorijas zināšanas papildinot ar dabaszinātnēs lietotajiem pētniecības paņēmieniem. Maģistra studijas LU ĢZZF man ir ļāvušas attīstīt analītiskās iemaņas, kā arī spēju izzināt un rast kopsaucēju starp sabiedrību un apkārtējā vidē notiekošiem procesiem. Turklāt studijas ģeogrāfijas maģistru programmā man ir radījušas pārliecību, ka viss ir iespējams: auditorijā apgūtās teorētiskās zināšanas ir bijis iespējams pārbaudīt pilsētvidē; lauka pētījumi Latvijā un ārpus tās ir snieguši ieskatu dažādos sarežģītos telpiskās organizācijas, ekonomiskos un sociālos jautājumos; kā arī studiju laikā iegūtās zināšanas un pieredze vairākkārt ir bijusi noderīga profesionālajā jomā - Jānis Matvejs, Doktorants, 2016.gada Ģeogrāfijas maģistra programmas absolvents.

4 semestri (2 gadi)

Studiju maksa gadā - 2000 EUR

Uzņemšanai 2019. gada rudens semestrī - 25

Dabaszinātņu maģistra grāds ģeogrāfijā

Bakalaura grāds dabaszinātnēs, inženierzinātnēs, lauksaimniecības zinātnēs, mežzinātnēs vai sociālajās zinātnēs (vai tam pielīdzināma augstākā izglītība)

Vispārīgie nosacījumi 

Konkursa vērtējuma aprēķināšanas formula: vidējā svērtā atzīme (35 x 10 = 350) + noslēguma pārbaudījumu kopējā (vai vidējā) atzīme (35 x 10 = 350) + iestājpārbaudījums (1 x 300 = 300);

Tiesības pretendēt uz ārpuskonkursa reģistrāciju: 2018./2019. akadēmiskā gada LU bakalaura studiju programmas „Ģeogrāfija” absolventiem, kuriem vidējā svērtā atzīme bakalaura studijās nav zemāka par 7 un bakalaura darba vērtējums nav zemāks par 8 (ļoti labi);

Papildu nosacījums: dzīves gājuma apraksts (CV)