Ģeogrāfijas maģistra studiju programmas mērķis ir attīstīt padziļinātu akadēmisko izpratni par mijattiecībām sabiedrības-vides sistēmās, to daudzveidīgo izpausmi ģeogrāfiskajā telpā un dabas un sabiedrības resursu ilgtspējīgu pārvaldību.

Paredzams, ka pēc studiju beigšanas viņu kompetences atbilst dažādām ar teritorijas pārvaldību saistītām jomām un ir nodarbināmi gan vides pārvaldības, teritoriju un telpiskās attīstības plānošanas, gan sabiedrības procesu telpiskās pārvaldības jomā.

Studiju kursi, kas veidoti ap studiju blokiem – ģeogrāfija un cilvēka-vides sistēmu dinamika, ģeogrāfija un sabiedrības-telpas dinamika, ģeogrāfija un dabas-cilvēka sistēmu dinamika – atspoguļo akadēmiskā personāla pētniecības un profesionālo pieredzi un ir izstrādāti tā, lai veicinātu studentu profesionālo un akadēmisko attīstību. Studiju programmā būtisku daļu ieņem praktiskie darbi un lauka studiju elementi, lietišķās studijas un pētnieciskie projekti grupās. Studiju procesa laikā studentos tiek veicinātas prasmes kļūt par pilnvērtīgiem un patstāvīgiem pētniekiem, izstrādājot gan dažādus pētnieciskos darbus kursu ietvaros, gan specializējoties kādā no ģeogrāfijas apakšvirzieniem maģistra darba pētījuma ietvaros. Ģeogrāfijas studiju plāns ir izstrādāts tā, lai studenti iegūtu teorētiskās zināšanas un praktiskas pētnieciskās iemaņas mūsdienu ar vidi, sabiedrību, teritoriju un telpu jautājumu identificēšanā un risināšanā.

Iezīmējam dažas no studiju kursos integrētām tēmām, kuras ir iespējams padziļināti attīstīt maģistra darbā:

Ģeogrāfija un dabas procesu pārvaldība. Galvenās klimata pārmaiņu izpausmes pasaulē kopumā un Latvijā. Zemes virsmas dinamisko procesu (t.sk., augsnes) problemātika pasaulē un Latvijā. Upju sateces baseinu nozīme teritoriju pārvaldībā.

Ģeogrāfija un tehnoloģijas. Ģeogrāfisko informācijas sistēmu un attālās izpētes tehnoloģiju nozīme un izaicinājumi pārvaldībā un teritoriju apsaimniekošanā šodien un tuvākā nākotnē. Telpiskās modelēšanas (t.sk., vēja parku telpiskās modelēšanas) nozīme teritoriju plānošanā un pārvaldībā).

Ģeogrāfija un vide. Dabas aizsardzības un dažādu dabas vērtību apzināšanas projektu loma un ietekme ainavas veidošanā. Aktuālie ainavu pārmaiņu virzītājspēki, to procesi un ietekme uz ainavām Latvijā. Rekreācijas un tūrisma attīstības ietekme uz vietu nozīmēm un vērtībām pasaulē un Latvijā. Aktuālie politiskās ekoloģijas pētījumu virzieni ir šodienas un vēsturiskās vides pētījumos Latvijā.

Ģeogrāfija un paleovide. Antropocēna laikmets un tā sākumi Latvijā un tā ietekme uz ezeriem. Paleovides pētījumu nozīme šodienas vides plānošanas jautājumos.

Ģeogrāfija un pilsēta. Zaļās infrastruktūras un mikroklimata problemātika pilsētvidē. Ilgstpējīgu pilsētu un vietējo kopienu izaicinājumi pasaulē un Latvijā. Pilsētu mikro-mobilitātes aktuālie jautājumi. Ģentrifikācijas problemātika pilsētās pasaulē un Latvijā.

Ģeogrāfija un sabiedrība. Sociālie procesi, to telpiskā organizācija un mijiedarbība starp dažādām vietām un to ietekme uz iedzīvotāju dzīves vidi, kultūru, ekonomisko un ekoloģisko situāciju. Nozīmīgie sociālo un telpisko procesu mijiedarbības veidi mūsdienu pilsētās.

Ģeogrāfija un mobilitāte. Iedzīvotāju ģeogrāfiskās mobilitātes aktualitātes. Galvenās ikdienas mobilitātes problēmas Latvijas pilsētās, to risinājumi viedo pilsētu kontekstā.

Ģeogrāfija un apdzīvojums. Demogrāfiskās attīstības un urbanizācijas izaicinājumi Latvijas apdzīvojumā. Apdzīvojuma sistēmas loma ekonomiskajos procesos, teritoriju pārvaldībā un reģionu attīstībā.

Ģeogrāfija un telpiskās attīstības plānošana. Reģionu, pašvaldību un vietu attīstības plānošanas izaicinājumi Latvijas kontekstā. Sociālās un ekonomiskās attīstības priekšnoteikumi mājokļu segmentācijas, teritoriju un vietējo apkaimju revitalizācijas kontekstā. Ainavu un vides plānošanas problemātika Latvijā. Datos balstīta telpiskā plānošana.

Ģeogrāfija un kultūras mantojums. Materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma saikne ar vietu reģenerāciju un attīstību. Kultūras mantojuma nozīme Latvijas ainavā, vietu atpazīstamībā, simboliskajā nozīmē un vērtībās.

Ģeogrāfijas maģistru potenciālās darba vietas Latvijā ir teritoriju un vides pārvaldības institūcijas (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, Valsts Zemes dienests, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, u.c.), teritoriju plānošanas un apsaimniekošanas dienesti pašvaldībās, īpaši aizsargājamās dabas teritoriju administrācijas, pētnieciskie institūti. Resursu vērtēšanas, plānošanas un kartogrāfijas jomā sagatavoti speciālisti ir pieprasīti privātajā sektorā (piemēram, karšu izdevniecība „Jāņa Sēta”, mērniecības uzņēmums „Metrum”), kā arī konsultatīvajos uzņēmumos. Ģeogrāfijas speciālisti nepieciešami arī skolu un augstskolas sistēmā.

“Gan bakalaura, gan maģistra studijas pavadīju ĻU ĢZZF Ģeogrāfijas nodaļā. Šo gadu laikā ieguvu teorētiskas un praktiskas iemaņas dažādu jautājumu risināšanā, kā arī ieguvu kontaktus gan kursa biedru, gan pasniedzēju vidū. Studijas ir palīdzējušas saprast dažādas ar cilvēku darbību un dabas procesiem saistītās likumsakarības, kuras norisinās laikā un telpā. Šīs zināšanas pēc maģistra studiju programmas pabeigšanas veiksmīgi pielietoju zinātniskajā darbībā”-  Jānis Ivanovs, 2018.gada Ģeogrāfijas maģistra programmas absolvents. 

 

“Pēc bakalaura studijām Latvijas Kultūras akadēmijā, mērķtiecīgi izvēlējos ģeogrāfijas maģistra studiju programmu, tādējādi iepriekš iegūtās kultūras teorijas zināšanas papildinot ar dabaszinātnēs lietotajiem pētniecības paņēmieniem. Maģistra studijas LU ĢZZF man ir ļāvušas attīstīt analītiskās iemaņas, kā arī spēju izzināt un rast kopsaucēju starp sabiedrību un apkārtējā vidē notiekošiem procesiem. Turklāt studijas ģeogrāfijas maģistru programmā man ir radījušas pārliecību, ka viss ir iespējams: auditorijā apgūtās teorētiskās zināšanas ir bijis iespējams pārbaudīt pilsētvidē; lauka pētījumi Latvijā un ārpus tās ir snieguši ieskatu dažādos sarežģītos telpiskās organizācijas, ekonomiskos un sociālos jautājumos; kā arī studiju laikā iegūtās zināšanas un pieredze vairākkārt ir bijusi noderīga profesionālajā jomā - Jānis Matvejs, Doktorants, 2016.gada Ģeogrāfijas maģistra programmas absolvents.

4 semestri (2 gadi)
Studiju maksa gadā - 2400 EUR
Uzņemšanai 2022. gada rudens semestrī - 25
Dabaszinātņu maģistra grāds ģeogrāfijā

Iepriekšējā izglītība:

Bakalaura grāds vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība, vai tai pielīdzināma augstākā izglītība.

Konkursa vērtējuma aprēķināšanas formula: vidējā svērtā atzīme (35 x 10 = 350) + noslēguma pārbaudījumu kopējā (vai vidējā) atzīme (35 x 10 = 350) + iestājpārbaudījums (1 x 300 = 300; minimālais punktu skaits - 125).

Iestājpārbaudījums: pārrunas par studiju pretendenta motivāciju, iepriekšējo studiju, pētījumu un darba pieredzi, turpmāko pētījumu iecerēm.

Papildu noteikumi: darba pieredzes apstiprinājumam dzīvesgājuma apraksts (CV).

Tiesības pretendēt uz ārpuskonkursa reģistrāciju: 2021./2022. akadēmiskā gada LU bakalaura studiju programmas „Ģeogrāfija” absolventiem, kuriem vidējā svērtā atzīme bakalaura studijās nav zemāka par 7 un bakalaura darba vērtējums nav zemāks par 8 (ļoti labi).