Vides zinātne ir starpdisciplināra zinātnes nozare, kurā pēta dabas sistēmas un to mijiedarbību ar cilvēkvidi. Šajā jomā izmanto sistēmisku pieeju, veidojot izpratni un secinājumus, kas balstīti uz pētījumiem gan dabas, gan sociālo zinātņu jomā. Studiju programmas struktūru veido obligātās daļas studiju kursi un brīvās izvēles kursi radniecīgās nozarēs, kas palīdz iepazīt vides zinātni. Studiju procesā studentiem ir iespēja padziļināti apgūt ģeogrāfiskās informācijas sistēmas, resursu vērtēšanu un pārvaldību, bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un pārvaldību, kā arī citas vides zinātnes speciālistiem nepieciešamās zināšanas, kompetences un iemaņas. Praktiskās iemaņas un prasmes studenti apgūst laboratorijas un praktiskajos darbos, lauku kursos dažādās Latvijas vietās, lietišķās prakses ietvaros uzņēmumos, valsts pārvaldē vai nevalstiskās organizācijās. Studiju noslēgumā studenti veic patstāvīgus pētījumus vides zinātnē, bakalaura darbā atspoguļojot galvenos rezultātus.
Studiju programmas direktors

Docents Imants Kukuļs
Apgūstamie priekšmeti:
Vides ķīmija
Vides piesārņojums
Ekoloģija ar ainavu ekoloģijas pamatiem
Vides ekonomika
Vides tehnoloģijas
Vides pārvaldība
Vides tiesības
Datu analīze vides un zemes zinātnēs
Bioloģija
Zemes fizika
Ķīmija
Zemes zinātnes u.c.
Darba iespējas: Vides kvalitātes uzraudzība, kontrole un attīrīšana, antropogēno un dabisko procesu ietekme un norise, adaptācija nākotnē ir vides zinātnes studiju pamatā. Šie jautājumi tiek risināti būvējot jaunas ražotnes, attīrot piesārņotu vidi vai rūpējoties par ilgtspējīgu attīstību. Darba iespējas – Eiropas Komisija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, Valsts vides dienests, Zemkopības ministrija, Latvijas Valsts Meži, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, privātās vides konsultatīvās firmas, ražošanas un pakalpojumu uzņēmumi, arī zinātniskais un pedagoģiskais darbs LU.
Madara Ozoliņa, pedagoģe: “Vides zinātnes studijas nav tikai akadēmiskas zināšanas vai laboratorijas darbi – tās ir studijas, kur iemācās arī domāt – domāt plašāk un redzēt tālāk!”
Jānis Brižs, Vides trokšņa pārvaldības speciālists VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga": “Pozitīvais ĢZZF ir tas, ka, veicot vienu un to pašu uzdevumu, katrs var attīstīt dažādas prasmes, kas katram liekas svarīgākas”.
Vidējā izglītība
Konkursa kritēriji personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību sākot no 2004. gada:
CE latviešu valodā
CE angļu valodā vai CE franču valodā, vai CE vācu valodā
CE matemātikā*
gada atzīme ģeogrāfijā
* Personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2008. gadam, centralizētais eksāmens matemātikā var tikt aizstāts ar vidējās izglītības dokumenta gada atzīmi matemātikā (vai vidējo atzīmi algebrā un ģeometrijā)
Konkursa kritēriji personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004. gadam (neieskaitot), kā arī personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs vai personām ar īpašām vajadzībām:
gada vidējā atzīme latviešu valodā un literatūrā
gada atzīme ģeogrāfijā
gada atzīme angļu valodā vai franču valodā, vai vācu valodā
gada vidējā atzīme noteiktos mācību priekšmetos
Piezīme: Ja vidējās izglītības dokumentā nav gada atzīmes ģeogrāfijā, tiek ņemta vērā vismaz divu dabaszinātņu mācību priekšmetu (fizika, ķīmija, bioloģija, vides zinības) gada vidējā atzīme vai gada atzīme dabaszinībās
Priekšrocības: Latvijas valsts vai starptautiskās ģeogrāfijas olimpiādes 1. – 3. pakāpes ieguvējiem no 2020. līdz 2022. gadam vai Latvijas valsts skolēnu ZPD konferences zemes zinātnes un vides zinātņu nozares vai sociālās un ekonomiskās ģeogrāfijas zinātņu nozares 1. – 3. pakāpes ieguvējiem no 2020. līdz 2022. gadam. LU E. Birznieka Jauno ģeogrāfu skolas absolventiem ar izcilību un LU Jauno vides zinātnieku skolas “Vides akadēmija” 1. - 3. vietas ieguvējiem kopvērtējumā 2021. un 2022. gadā.