Studiju programmas mērķis ir sagatavot augsti kvalificētus speciālistus, kuri spēj konkurēt gan vietējā, gan starptautiskajā darba tirgū dažādās ar ģeoinformātiku saistītās nozarēs.

Studiju programmas uzdevumi:

  • Nodrošināt iespēju apgūt ģeoinformātikas teorētiskos un praktiskos, kā arī ģeogrāfijas un datorikas pamatkursus,
  • Nodrošināt iespēju apgūt padziļināti kursus nosacīti specializētā ģeogrāfijas, ģeogrāfisko informācijas sistēmu vai informācijas tehnoloģiju virzienā,
  • Attīstīt spējas, kas saistītas ar kritisko domāšanu, analīzi un argumentāciju,
  • Attīstīt iemaņas ģeogrāfiskās informācijas infrastruktūras projektēšanā un ģeotelpisko pamatdatu publicēšanā,
  • Attīstīt iemaņas veikt patstāvīgus pētījumus izvēlētā dabas zinātņu apakšnozarē un rezultātus apkopot bakalaura darbā un iegūt profesionālā bakalaura grādu ģeoinformātikā.

Profesionālā bakalaura studiju programmā "Ģeoinformātika" studējošie iegūs Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras (EKI) 6. līmenim atbilstošas zināšanas, prasmes un kompetences.

 
  • Fiziskā ģeogrāfija
  • Cilvēka ģeogrāfija
  • Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas
  • Lietišķais ĢIS (daba)
  • Datubāzes un informācijas sistēmu pamati
  • Programmēšanas pamati Python
  • Programminženierijas pamati
  • Digitālie apvidus modeļi, ģeomorfometrija
  • Ģeogrāfiskās informācijas infrastruktūra
  • Nozares standarti un datu kvalitāte
  • Telpisko datubāzu pārvaldība u.c.

Valstī arvien vairāk pieaug nepieciešamība pēc ģeoinformātikas speciālistiem, kas spēj operatīvi analizēt ģeotelpisko informāciju, sasaistīt to ar dažādu nozaru uzkrātajiem datiem, veikt analīžu rezultātu operatīvu publicēšanu globālajā tīmeklī, tādejādi nodrošinot piekļuvi informācijai lēmumu pieņemšanai. Nepieciešamību izraisa arvien lielāka ģeotelpisko datu nozīme Eiropā (INSPIRE jeb Telpiskās informācijas infrastruktūras Eiropas Kopienā direktīva) līdz ar direktīvas ieviešanas nosacījumiem un procesu.

Ģeoinformācijas sistēmām arī Latvijā ir daudz dažādu pielietojuma jomu: lauksaimniecība, arheoloģija, vide un tās aizsardzība, ģeoloģija, veselība, zemes informācijas sistēmas, militārā, pilsētu un lauku attīstība, transports, telekomunikācijas, enerģētika, ūdens resursi, dabas un cilvēku izraisītas katastrofas, nafta un dabasgāze, banku darbība un apdrošināšana, uzņēmējdarbības ģeogrāfija, mobilā kartēšana, utt.. ĢIS un tālizpēte ir piemērots rīks resursu pārvaldībā, jo īpaši attiecībā uz ūdeni, zemi, augsni, veģetāciju u.c.

Darba tirgus ir gan valsts uzņēmumi un iestādes, gan privātkompānijas: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, AS “Latvijas valsts meži”, Centrālā statistikas pārvalde, Valsts zemes dienests, Latvijas lielo pilsētu un novadu attīstības un telpiskās attīstības nodaļas, SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta, SIA Envirotech, mērniecības kompānijas un konsultāciju firmas.

4 gadi (8 semestri)
Studiju maksa gadā – 2100 EUR
Uzņemšanai 2022. gada rudens semestrī – 10
Profesionālais bakalaura grāds ģeoinformātikā un ģeoinformātikas inženiera kvalifikācija

Vispārīgie nosacījumi 

Uzņemšanas prasības programmai “Ģeoinformātika” (programma latviešu valodā):

Vidējā izglītība

Konkursa kritēriji personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību sākot no 2004. gada:

CE latviešu valodā*
CE angļu valodā vai CE franču valodā, vai CE vācu valodā*
CE matemātikā*
gada atzīme ģeogrāfijā
Visu personas nokārtoto CE vidējais vērtējums*

*LU netiek noteikta prasība pēc noteikta līmeņa CE uzņemšanai, bet ir jāņem vērā, ka CE rezultātu savstarpējas salīdzināmības nodrošināšanai piemēro šādus koeficientus:

  • optimālā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem tiek piemērots koeficients 0,75, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem;
  • vispārīgā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem tiek piemērots koeficients 0,50, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem;
  • centralizēto eksāmenu rezultāti, kas iegūti līdz 2022. gadam, tiek pielīdzināti optimālā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem un tiem tiek piemērots koeficients 0,75, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem.

Personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2008. gadam, centralizētais eksāmens matemātikā var tikt aizstāts ar vidējās izglītības dokumenta gada atzīmi matemātikā (vai vidējo atzīmi algebrā un ģeometrijā)

Konkursa kritēriji personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004. gadam (neieskaitot), kā arī personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs un personām, kuras ir atbrīvotas no CE kārtošanas:

gada vidējā atzīme latviešu valodā un literatūrā
gada atzīme ģeogrāfijā
gada atzīme matemātikā (vai vidējā atzīme algebrā un ģeometrijā)
gada atzīme angļu valodā vai franču valodā, vai vācu valodā
gada vidējā atzīme obligātajos mācību priekšmetos

Piezīme: Ja vidējās izglītības dokumentā nav gada atzīmes ģeogrāfijā, tiek ņemta vērā vismaz divu dabaszinātņu mācību priekšmetu (fizika, ķīmija, bioloģija, vides zinības) gada vidējā atzīme vai gada atzīme dabaszinībās

Priekšrocības: Latvijas valsts vai starptautiskās matemātikas, informātikas (programmēšanas) vai ģeogrāfijas olimpiādes 1. – 3. pakāpes diploma ieguvējiem 2022. un 2023. gadā vai Latvijas valsts skolēnu ZPD konferences datorzinātnes un informātikas zinātņu nozares vai matemātikas zinātņu nozares vai zemes zinātnes un vides zinātņu nozares 1. – 3. pakāpes diploma ieguvējiem 2022. un 2023. gadā; atklātās matemātikas olimpiādes 1. – 3. vietas ieguvējiem 2022. un 2023. gadā.

Uzņemšanas prasības programmai “Ģeoinformātika” (programma angļu valodā):

Vidējā izglītība

Konkursa kritēriji personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību sākot no 2004. gada:

CE latviešu valodā*
CE angļu valodā*
CE matemātikā*
gada atzīme ģeogrāfijā
Visu personas nokārtoto CE vidējais vērtējums*

*Centralizēto eksāmenu rezultātu savstarpējas salīdzināmības nodrošināšanai piemēro šādus koeficientus:

  • optimālā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem tiek piemērots koeficients 0,75, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem;
  • vispārīgā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem tiek piemērots koeficients 0,50, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem;
  • centralizēto eksāmenu rezultāti, kas iegūti līdz 2022. gadam, tiek pielīdzināti optimālā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem un tiem tiek piemērots koeficients 0,75, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem.

Personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2008. gadam, centralizētais eksāmens matemātikā var tikt aizstāts ar vidējās izglītības dokumenta gada atzīmi matemātikā (vai vidējo atzīmi algebrā un ģeometrijā)

Konkursa kritēriji personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004. gadam (neieskaitot), kā arī personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs un personām, kuras ir atbrīvotas no CE kārtošanas:

gada atzīme ģeogrāfijā
gada atzīme matemātikā (vai vidējā atzīme algebrā un ģeometrijā)
gada atzīme angļu valodā
gada vidējā atzīme obligātajos mācību priekšmetos

Piezīme: Ja vidējās izglītības dokumentā nav gada atzīmes ģeogrāfijā, tiek ņemta vērā vismaz divu dabaszinātņu mācību priekšmetu (fizika, ķīmija, bioloģija, vides zinības) gada vidējā atzīme vai gada atzīme dabaszinībās.

Nosacījumi ārvalstniekiem, kuri ieguvuši vidējo izglītību ārvalstīs:

1) vidējās izglītības dokumentā jābūt vērtējumam matemātikā (atzīmei jābūt ne zemākai kā 6 (10 ballu skalā) jeb “gandrīz labi”);

2) angļu valodas prasme saskaņā ar vispārīgo nosacījumu 1.16. punktu.