Maģistra studiju programma „Pedagoģija” ir 7.līmeņa programma, kas piedāvā teorētisku un praktisku studiju kursu apguvi, sagatavo patstāvīgai pētnieciskai darbībai izglītības iestādē vai citā ar izglītību saistītā institūcijā.

Pedagoģijas maģistra studiju programmā ir iespēja padziļināti apgūt kompetenci, ko piedāvā studiju kursu jaukta tipa modeļi, kuru galvenais saturs: -izglītības filozofija un pedagoģisko paradigmu maiņa; pedagoģiskā procesa teorija un prakse; didaktikas teorijas un modeļi; pedagoģiskās domas attīstība Latvijā un pasaulē; personības attīstības un sociālo procesu mijsakarības; izglītības tendences Eiropā; prasības izglītības kvalitātei un ilgtspējai zināšanu sabiedrībā; studenti apgūst pētniecisko procesu pedagoģijā.

Maģistra programma dod iespēju veidot kompetenci vienā no 5 studiju apakšprogrammām, kuru galvenais saturs ir šāds:

Vispārīgās pedagoģijas apakšprogramma piedāvā vispārīgās pedagoģijas teoriju un metodiku; izglītības un mācību programmu teoriju un praksi; iekļaujoša pedagoģiskā procesa teoriju un praksi; izglītības iestādes attīstības tendences un mācīšanās motīvu veidošanu pedagoģiskajā procesā; skolotāja kompetences veidošanos mūžizglītības procesā; supervīziju un mentora darba metodiku izglītības iestādē.

Pirmsskolas pedagoģijas apakšprogrammā studenti padziļināti apgūst pirmsskolas pedagoģiskā procesa teoriju un praksi; rotaļas teoriju un metodiku; bērna socializāciju pirmsskolā; skolas un pirmsskolas pedagoģiskā procesa pēctecību; pirmsskolas skolotāja profesionālās kompetences veidošanos.

Speciālās pedagoģijas apakšprogramma aptver speciālās izglītības teorijas, praksi un izpētes metodoloģiju; logopēdiju un autiskā spektra traucējumu novēršanas teoriju un praksi Eiropā, Latvijā un pasaulē aktuālajā un vēsturiskajā pieredzē; veido pedagoģisko kompetenci darbam  speciālajās skolās un iekļaujoša procesa organizēšanai vispārējās izglītības iestādēs.

Mākslas pedagoģijas apakšprogramma piedāvā mākslas filozofijas idejas izglītībā; mākslas pedagoģijas teoriju un praksi; mākslas ideju vienotību pedagoģijā; mākslas pedagoģiju skolas pedagoģiskajā procesā; novērtēšanas teoriju un metodiku mākslas pedagoģijā; supervīziju un mentora darba metodiku izglītības iestādē.

Augstskolas un pieaugušo pedagoģijas apakšprogrammā studenti apgūst pieaugušo mācīšanās, organizēta augstskolas studiju procesa, studiju programmu izstrādes teoriju un praksi; efektīva docētāja un pieaugušo tālākizglītotāja kompetenci un nepārtrauktas mācīšanās pašvadību un zināšanu pārvaldību; pētniecisku procesu augstskolā. Apakšprogramma sagatavota apguvei angļu valodā.

Noslēgumā maģistrants izstrādā un aizstāv maģistra darbu atbilstīgi izvēlētās apakšprogrammas tematikai (20 KRP, 30 ECTS), kas ir patstāvīgs darbs par aktuālu pedagoģijas teorijas un prakses problēmu.

ERASMUS apmaiņas studijas: ES universitātēs, veicot pētījumu vai tā daļu, apgūstot maģistra līmeņa studiju kursus tādā apjomā, kāds atbilst mobilitātei plānotajam laikam. Mobilitātē paveiktais tiek pielīdzināts MSP ‘Pedagoģija’ atbilstīgajiem kursiem. Studenti izvēlas mobilitātes universitāti un studiju kursus vai pētījumu atbilstīgi savām interesēm un vajadzībām.

Pedagoģijas maģistra programmas mērķis ir piedāvāt studentiem iespēju iegūt akadēmisku izglītību, padziļināt izpratību par pedagoģiskajām sakarībām un to realizēšanu praksē, sagatavoties patstāvīgai pētīšanai, kā arī studijām doktorantūrā.

Programmas mērķu sasniegšanai  ir precizēti tās uzdevumi:

  • studenti attīsta kritisku un produktīvu domāšanu kā programmas intelektuālo pamatu, problēmorientēti strukturējot kursu saturu;
  • bagāta studiju vide piedāvā studentiem materiālu izvēli, t.sk. e-formātā, lai mācītos vienmēr un visur, ko integrē pētniecisks studiju process, piedāvājot ‘lietojamas teorijas’ un metodiku inovatīvai kompetences apguvei;
  • studiju process orientēts uz studentu patstāvīgas nepārtrauktas mācīšanās prasmi studiju laikā un darbā, sasniedzot pašregulētas mācīšanās pieredzi;
  • docētāja un studentu komandas problēmu risināšanai un pētnieciska procesa organizēšanai ir pamats profesionālās domāšanas pilnveidošanai kā studentiem, tā docētājiem, kas spēj transformēt pedagoģiskās paradigmas no mācīšanas uz mācīšanās procesu;
  • studentu izvēle atbilstīgi viņu perspektīvai un programmas mērķiem paredz daļēju studiju satura, paņēmienu, darba organizācijas izvēli, pastiprinot studiju atbilstību studentu vajadzībām;
  • pašnovērtēšana un savstarpēja novērtēšana (studentu sasniegumu, studiju kursu, programmas) ir atklāts process, kas tiek augstāk vērtēts par docētāja vērtējumu, ar kuru studentu vērtējums ir vienotībā, un tas veicina kā docētāju, tā studentu atbildību par sasniegumiem, sekmē tālākizglītības mērķtiecību.


Studiju programmas direktore

Zināšanas un prasme tās demonstrēt

  • paplašinātas zināšanas par izglītības attīstības tendencēm Latvijā, Eiropā un pasaulē;
  • padziļinātas zināšanas un izpratību par izglītības un pedagogu lomu sabiedrības attīstībā;
  • izpratību par pedagogu lomu izglītības problēmu risināšanā salīdzinošās izglītības politikas kontekstā;
  • izpratību par starpdisciplināru pieeju izglītības un pedagoga darba problēmu risināšanā.

Analīze, salīdzināšana, sintēze

  • sistēmiski analizēt izglītības jēdzienus, teorijas un izglītības politikas aktualitātes;
  • noteikt potenciālās sakarības starp izglītības zinātņu teorētiskajiem aspektiem un to lietošanu izglītības politikā un dažādos vietējos un starptautiskajos kontekstos;
  • patstāvīgi formulēt un kritiski analizēt sarežģītas problēmas dažādos izglītības līmeņos un kopumā, pedagogu profesionālajā darbībā;
  • pieņemt lēmumus izglītības problēmu risinājumos, tos pamatot un argumentēti aizstāvēt savu viedokli;
  • integrēt teorijas un zināšanas no izglītības zinātņu saskares jomām un izmantot tās problēmu risināšanā;
  • piedāvāt jaunus risinājumus un perspektīvu skatījumu uz izglītības dažādu aspektu attīstību nākotnē;
  • demonstrēt izpratību un ētisko atbildību par izglītības zinātņu un pedagogu profesionālās darbības iespējamo ietekmi uz izglītības un sabiedrības savstarpējām attiecībām, uz pārmaiņu rosināšanu un vadīšanu izglītībā un sabiedrībā.

Prasme

  • patstāvīgi lietot izglītības saskares zinātņu teorijas un izmantot tās jaunā situācijā, izmantot metodes un problēmu risināšanas prasmi, lai veiktu pētniecisku darbību izglītības vai pedagoga darbības jomā starptautiski salīdzinošā kontekstā;
  • argumentēti izskaidrot izglītības zinātņu teorijas, savu viedokli, pētījumu rezultātus; diskutēt par savas izglītības zinātņu jomas un/vai pedagoga profesionālās darbības aspektiem gan ar speciālistiem, gan nespeciālistiem un plašāku sabiedrību;
  • vadīt un/vai koordinēt daudzdisciplināras studiju komandas un/vai strādāt un sadarboties starptautiskā kontekstā;
  • rosināt un īstenot pārmaiņas izglītībā un iespēju robežās sabiedrībā kopumā, kā arī savā izglītības institūcijā.

Tālākizglītības prasme

  • patstāvīgi virzīt savu kompetenču pilnveidi un specializāciju;
  • patstāvīgi apgūt jaunas kompetences un pilnveidot savu personību;
  • veikt darbu, pētniecību un/vai tālāku mācīšanos sarežģītos un/vai neprognozējamos apstākļos; ja nepieciešms, tos pārveidot, lietojot jaunas pieejas un veidojot jaunas idejas;

Komunikācija

  • darboties daudzkultūru/starptautiskā vidē;
  • uzņemties atbildību par savu iniciatīvu, par personāla/komandas darba rezultātiem, to kritisku un objektīvu izvērtēšanu;
  • veidot un vadīt projektus vai piedalīties to realizēšanā.

Maģistra programmas ‘Pedagoģija’ absolventi turpina studijas doktorantūrā, strādā izglītības iestādēs; bērnu, skolēnu, pieaugušo interešu vai izglītības centros;  citās sfērās, īpaši tajās, kur tiek organizēta personāla izglītība vai mentoru darbs.  

 Daži piemēri:

  • Ineta Lūka – pēc maģistra grāda ieguves turpināja studijas pedagoģijas doktorantūrā, ir biznesa augstskolas ‘Turība’ asociētā profesore, katedras vadītāja, LZP eksperte pedagoģijā;
  • Jeļena Vediščeva – turpināja studijas pedagoģijas doktorantūrā, ir Rīgas 40.vidusskolas direktore;
  • Inguna Karlsone – studē pedagoģijas doktorantūrā, ir PPMF lektore un Pedagoģijas zinātniskā institūta pētniece.

Pilna laika klātiene - 4 gadi (8 semestri)

Nepilna laika klātiene - 4.5 gadi (9 semestri)

Studiju maksa gadā: pilna laika klātiene - 1900 EUR; nepilna laika klātiene - 1500 EUR

15 budžeta vietas

Izglītības zinātņu maģistra grāds pedagoģijā

Bakalaura grāds vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība, vai tai pielīdzināma augstākā izglītība.

Vispārīgie nosacījumi (skatīt šeit)

Konkursa vērtējuma aprēķināšanas formula pilna laika studijām: iestājpārbaudījums (1 x 1000 = 1000). Papildu nosacījums: jāiesniedz rakstiska maģistra studiju motivācija ar pamatojumu

 

Konkursa vērtējuma aprēķināšanas formula nepilna laika studijām: vidējā svērtā atzīme (60 x 10 = 600) + noslēguma pārbaudījumu kopējā (vai vidējā) atzīme (40 x 10 =400)

Tiesības pretendēt uz ārpuskonkursa reģistrāciju pilna laika studijās: 2018./2019. akadēmiskā gada LU profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmu „Skolotājs”, „Dabaszinātņu un informācijas tehnoloģijas skolotājs”, “Sākumskolas skolotājs ar tiesībām mācīt vienu priekšmetu pamatskolā”, “Izglītības darba vadītājs un viena mācību priekšmeta skolotājs”, "Pirmsskolas un sākumskolas skolotājs", "Pirmsskolas izglītības skolotājs" vai „Sociālais pedagogs” absolventiem, vai otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas „Skolotājs” absolventiem, kuriem bakalaura darba vai diplomdarba vērtējums nav zemāks par 9 (teicami) un vidējā svērtā atzīme iepriekšējās studijās nav zemāka par 8