Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Pētījuma “Akadēmiskais godīgums e- tehnoloģiju kontekstā: izpausmes, uzraudzība un kontrole” rezultāti
Pēdējās izmaiņas veiktas:
08.10.2009

Pateicoties LU piešķirtajam finansējumam LU SZF Praktiskās ētikas centrs 2007/ 2008. mācību gadā veica pētījumu par akadēmiskā godīguma izpratni Latvijas universitātē. Pētījumu vadīja profesore Skaidrīte Lasmasne, piedalījās Sociālo zinātņu fakultātes mācībspēki docente Silva Seņkāne, lektore Ilze Šulmane, doktorantūras studenti Kristiāna Jansone, Jānis Kreicbegs, Jānis Buholcs, Mārtiņš Kaprāns, kā arī Juridiskās fakultātes lektors Lauris Liepa. Informējam par pētījuma metodoloģiju un publicējam iegūto datu analīzi.

Ilze Šulmane, Silva Seņkāne

Pētījuma metodoloģija

Pētījuma mērķis

Galvenais pētījuma mērķis ir noskaidrot, vai un cik aktuāli akadēmiskās godprātības jautājumi šķiet LU studentiem un pasniedzējiem, konstatējot, kuri ir nozīmīgākie problēmjautājumi.

Pētījuma metodoloģija balstās uz dokumentiem, kuros formulētas akadēmiskā godīguma vadlīnijas un operacionalizēts jēdziena saturs.

Studentu un akadēmiskā personāla anketas tika sastādītas tā, lai tās varētu salīdzināt ar nolūku izpētīt gan kopīgo un atšķirīgo studentu un mācībspēku vērtībās, attieksmē pret akadēmisko godprātību, gan fiksēt viedokļus par to, cik lielā mērā akadēmiskais negodīgums izplatīts abās vidēs, gan arī noskaidrot savstarpējo pretenziju līmeni un priekšlikumus situācijas uzlabošanai.

Jautājumu loks ietver sekojošas sadaļas.

  1. Jautājumi par akadēmisko godprātību attiecībā uz pētniecības un rezultātu publicēšanas procesu. Te noskaidrota respondentu attieksme pret plaģiātu, pašplaģiātu, jauno tehnoloģiju radītām iespējām bez precīzas identifikācijas izmantot interneta vidē iegūstamu informāciju. Šajā grupā  ir arī jautājumi par citiem krāpniecības veidiem, kas iespējami pētniecības procesā (rezultātu viltošana).
  2. Tiek noskaidrots, cik svarīgi ir abām respondentu grupām ievērot godprātību ikdienas mācību procesā (nevienlīdzīgs darba ieguldījums, lekciju kavēšana).
  3. Pētījumā tiek noskaidrota attieksme pret tiešām negodprātības izpausmēm studiju procesā – špikošana, maldinoši aizbildinājumi, kā arī konkurences dēļ praktizētu citu darba, kompetences apšaubīšanu, apmelošanu, noniecināšanu.

Pirms anketu sastādīšanas tika veikta pilotāža studentu grupās. Ar atvērto jautājumu palīdzību tika noskaidrots, kā studenti izprot šos jēdzienus. Tas deva iespēju papildināt mainīgo lielumu indikatorus: galvenokārt, detalizēt studentu pretenzijas pret pasniedzēju darbu. Atbildes parādīja, ka studenti mācībspēku akadēmisko godprātību saista galvenokārt ar ikdienas mācību procesa organizāciju, visvairāk kritizējot nedisciplinētību (galvenokārt, lekciju kavēšanu un savlaicīgu nepaziņošanu par atceltām lekcijām), studentu darbu novērtēšanas paviršību un subjektivitāti. Tāpēc arī anketās bija svarīgi detalizēti izvērst godprātību raksturojošus indikatorus – rīcības noturību, paredzamību, paļāvību veicinošu darbību, kā arī taisnīguma elementus (samērīgumu, sadales taisnīgumu). Pie mācībspēku negodprātības minēta prakse “brīvprātīgu pasākumu (kongresu, konferenču) apmeklēšanu pārvērst par obligātu”, “akadēmiskuma neievērošana darba vidē (e-pasti, runas tonis, leksika)”, “solīto sodu neievērošana”. Kā svarīga pasniedzēju godprātīga darba sastāvdaļa minēta arī “mīlestība pret savu darbu, pilnīga atdeve tam”, “sagatavošanās lekcijām”, “jābūt psiholoģiski stiprai, spilgtai personībai”, “cita argumentēta viedokļa pieņemšana”. Kā trūkums minēts “neadekvāts informācijas daudzums, bieži neiekļaujas lekcijā, līdz ar to studenti, piemēram, nepaspēj paēst, bojājot fizisko veselību”.

Studenti pilotāžā minējuši to, ka mācībspēki neievēro mācību disciplīnu, par vēlu paziņojot izmaiņas lekciju sarakstā, “nepaziņo par savu neierašanos uz lekciju”, “nokavējot lekciju, to neatstrādā”, nav objektīvi vērtēšanā, neizlasa referātus, “antipātiju vadīti, iegāž studentus eksāmenā”. Diezgan detalizēti minētas arī nepilnības mācību uzdevumu formulēšanā: “konkrētu vērtēšanas kritēriju nenorādīšana”, “darba uzdevumu nepilnīga paskaidrošana”. Samērā bieži nosaukta arī pasniedzēju subjektīva, emocionāla attieksme vai studentu viedokļu neuzklausīšana: “simpātiju dalījums studentu auditorijā”, “emociju pārlieki uzvirmojumi”, “no studentu vidus emocionāli neizvēlēties favorītus”, “augstprātība”, “dažādi vērtēšanas kritēriji”, “nerespektē studentu viedokli”, “sava priekšmeta vērtēšana augstāk par citiem”, “slikta garastāvokļa paušana auditorijā, radot neērtības studentiem”, “ar savu subjektīvo viedokli ietekmē studentu uzskatus”, “ir studenti “mīluļi”, kam tiek vairāk uzmanības, labākas atzīmes”. Savukārt augstu tiek vērtē tas, ka “daudzi pasniedzēji uzskata par savu pienākumu un goda jautājumu iemācīt savu priekšmetu un arī godprātīgi to dara, uzklausot studentu jautājumus un neskaidrības, atbalstot studentu centienus un cenšoties ieinteresēt”, “ir ļoti labi un patīkami, kad pasniedzējs pieņem studenta idejas un radošumu, pat tad, ja pats tām nepiekrīt”.

Jāatzīmē, ka studenti nosaukuši arī negodīguma izpausmes savā darbībā, dalot tās, kas skar attiecības ar pasniedzējiem (melošana, aizbildināšanās ar neesošiem attaisnojumiem, nerēķināšanās ar pasniedzēju laiku, “nostāda situāciju tā, ka pasniedzējs ir vainojams darba pazušanā), gan pret sevi un saviem biedriem: negodīgums pret kursa biedriem, “nepamatotu īpašību piedēvēšana sev”, “citu studentu pierakstu izmantošana”, “izvairīšanās no atbildības melojot”, “citu cilvēku interešu ignorēšana”, “neatnāk uz lekcijām, bet paprasa biedriem, lai pieraksta sarakstā, ka ir bijis”, “pasniedzēju e-pastu izdzēšana kopējā kursa e-pasta kastītē”, “svarīgas informācijas noklusēšana”, špikošana eksāmena laikā. Minētas arī tādas darbības, kas būtu attiecināmas ne tik daudz uz godprātību/negodprātību, bet drīzāk cieņpilnu uzvedību vai vienkārši pieklājību: students “dzer alu lekciju laikā”, traucē lekciju un studiju procesu”, “spēlē kārtis lekciju laikā”, “skolas biedru aprunāšana”, “skaļa sarunāšanās savā starpā”.

Kopumā studentu atbildēs sastopami dažādi un daudzveidīgi studentu un mācībspēku godprātīguma/negodprātīguma raksturojumi. Tomēr biežāk minēti tie faktori, kas ietekmē studentu darbību un attiecības ik dienu un saistītas ar mācību procesa organizāciju. Retāk minētas tādas parādības, kas skar individuālo pētniecības vai publicēšanas procesu. Te minēts plaģiāts, citu darba uzdošana par savu (būtu svarīgi ievērot, lai students “pats pilda darbus, nevis pērk no citiem”), “uzdod svešas idejas par savām”, “studentu ideju izmantošana savās lekcijās vai grāmatās, neatsaucoties uz izteikumu autoru”.

Gatavās anketas gan studentiem, gan mācībspēkiem tika aprobētas un pēc aizpildīšanas un piezīmju izteikšanas vēl īsinātas. Galīgais variants paredz 20-25 minūšu darbu anketas aizpildīšanā.

Pētījuma galvenie rezultāti

Attieksme pret anketām un reprezentativitātes novērtējums

Aptaujāti 65% mācībspēku sieviešu, 35% vīriešu, 73% studenšu un 27% studentu. 60% - ar darba stāžu 11 un vairāk gadu, 21% 6-10g., 16% 3-5 g. 54% aptaujāto studentu studē par privātiem līdzekļiem, 40 % studentu mācās otrajā un tikpat trešajā kursā, 8% maģistratūrā, 10% - 1.kursā. 29% studentu mācās un nestrādā, pārējie strādā privātajā sektorā (43%) un publiskajā sektorā (26%).

Sadalījums pa fakultātēm:

Daudzpakāpju izlases tika modelētas 1) kā stratificētā proporcionālā atbilstoši zinātņu blokiem 2) par pārstāvi katrā blokā tika izvēlēta viena fakultāte, tādā veidā reprezentējot ne atsevišķas LU fakultātes, bet visu studentu vai atbilstoši pasniedzēju kopumu.

Problēmas aktualitāte

Lielākā daļa aptaujāto mācībspēku neuzskata, ka akadēmiskais godīgums būtu aktuāla problēma mūsdienās, arī LU tas netiek uzskatīts par aktuālu jautājumu. Vērtējot savu fakultāti, spriedumi nav tik kategoriski, un ir vairāk izvairīgu atbilžu.

Studentu vidū akadēmiskais godīgums universitātē kā aktuāls jautājums tiek vērtēts biežāk – 43% studentu piekrīt šim spriedumam, 12% - pilnīgi piekrīt. Kā savā fakultātē aktuāls jautājums tas vērtēts retāk (39% piekrīt šim spriedumam)

Vērtības

Mēģinot atrast skaidrojumu studentu un pasniedzēju viedokļu un uzvedības atšķirībām, svarīgi šķita ieskicēt abu grupu vērtību orientāciju tendences. Respondentiem tika piedāvāts novērtēt 10 vērtības

  • brīvība
  • taisnīgums
  • godīgums
  • patiesīgums
  • atbildība
  • gudrība
  • labklājība
  • panākumi
  • dzīves baudīšana
  • popularitāte

pēc 5 ballu skalas, kur 1- ļoti svarīga, 2- svarīga, 3- nav sprieduma, 4- ne pārāk svarīga, 5-nav svarīga vērtība. Vēlāk skalas tika apvērstas 1-5 svarīguma pieaugšanas secībā.


Studentu un pasniedzēju desmit vērtību hierarhijas šķiet pietiekoši līdzīgas ranžējumu nozīmē – pirmajās vietās abām grupām ir brīvība ar praktiski vienādu vidējo vērtējumu, taisnīgums, godīgums un patiesīgums (pēdējai vērtībai studentu un pasniedzēju grupā ir atšķirīgs vidējais vērtējums). Turpmāko vērtību salīdzinājumā parādās būtiskas atšķirības gan secībā (tā atbildība, ko pasniedzēji nosauc kā ceturto svarīgāko vērtību no piedāvātajām, studentu interpretācijā ir astotā ), gan vidējos vērtējumos (gudrība, labklājība un panākumi kopumā studentu vērtību hierarhijā ieņem augstāku vietu, kā pasniedzēju vērtējumos). Abām grupām kopīgs ir dzīves baudīšanas un popularitātes novietošana pēdējās vietās, kaut gan vidējie rādītāji arī šīm vērtībām studentu vērtējumi ir augstāki nekā pasniedzēju sniegtie.

Izvērtējot studentu un pasniedzēju viedokļus par dažādiem ar akadēmiskā godīguma problēmām saistītiem jautājumiem, redzam sekojošo.

Akadēmiskais godīgums ir novecojusi parādība – šim spriedumam nepiekrīt 42% studentu, nav sprieduma - 31% studentu. Akadēmisko godīgumu kā novecojušu parādību vērtē vairāk pasniedzēju nekā studentu. Ap 70% studentu nepiekrīt un pilnībā nepiekrīt izteikumam, ka godīgs cilvēks mūsdienās ir neveiksminieks. Mācībspēku attieksme pret šo izteikumu ir neviennozīmīga – mācībspēki tam gan piekrīt, gan nepiekrīt, gan arī nevērtē to, kā arī nesaista mācībspēku godīgumu ar studentu godprātīgu attieksmi, nepiekrītot, ka pirmā rada priekšnoteikumus studentu godprātīgai attieksmei. 43% studentu uzskata, ka godīgums nozīmē arī aktīvu vēršanos pret negodīgumu. Savukārt godīgums ar aktīvu vēršanos pret negodīgumu pasniedzēju atbildēs lielākoties netiek saistīts (“Godīgums nozīmē arī aktīvu vēršanos pret negodīgumu” – šim spriedumam piekrīt tikai 16% pasniedzēju).

“Man pašam/ pašai ir svarīgi būt godīgam neatkarīgi no citiem” – atbildēs uz šo jautājumu iezīmējas nelielas atšķirības – pasniedzēji biežāk nekā studenti minējuši situatīvu attieksmi – 60 % aptaujāto pasniedzēju pilnīgi nepiekrīt šim sprieduma, 31% - nepiekrīt. Savukārt vairākums studentu piekrīt (58%) un pilnīgi piekrīt (29%), ka ir svarīgi būt godīgam neatkarīgi no citiem.

Arī izteikumam “Ja visapkārt novērojama negodīga rīcība, man nav jābūt godīgam” pilnīgi un daļēji piekrīt vairākums pasniedzēju.  51% studentu šim spriedumam nepiekrīt, 21% pilnīgi nepiekrīt.

“Būt godīgam ir labi, taču reizēm no tā nākas atkāpties” – 65% studentu tam piekrīt un 15% pilnīgi piekrīt. 40% aptaujāto pasniedzēju piekrīt šim spriedumam, 34% - nepiekrīt.

Godīgums pētniecības procesā, mācību darbā un attiecībās

Mācībspēku godprātība pētniecībā un rezultātu publicēšanā tiek uzskatīta par ļoti svarīgu (53%) un svarīgu (42%). Tas pats attiecas arī uz studentu godīgumu pētniecībā - kā svarīgs un ļoti svarīgs faktors tas tiek atzīmēts kopā 92%pasniedzēju atbilžu.

Arī mācībspēku rīcība mācīšanas procesā (studentu darbu pārbaudīšana, attieksme, kavējumi) pasniedzēju anketās vērtēti kā ļoti svarīgi un svarīgi faktori, tas pats attiecas arī uz studentu godīguma nozīmīgumu mācību procesā. Kā ļoti svarīgu respondenti atzīmējuši mācībspēku godīgumu attiecībās ar kolēģiem, vadību un padotajiem.

Konkrētas negodīguma izpausmes mācību procesā

Pasniedzēju viedokļi

Ar špikeru lietošanu eksāmenu laikā reizēm katrā akadēmiskajā gadā saskārušies 40% mācībspēku, mazliet biežāk (53%) novērota grāmatu, mācību pierakstu, sakaru tehnoloģiju un interneta neatļauta izmantošana. Nekad vai reti pasniedzēji saskārušies ar eksāmena jautājumu iegūšanu pirms tie kļuvuši pieejami visiem vai arī ar atzīmes ieraksta mainīšanu vai paraksta viltošanu. Pie cita docētāja rakstītu un vērtētu darbu iesniegšana pēc pasniedzēju domām notiek biežāk (“reizēm katrā akadēmiskajā gadā”  uzskata 32% pasniedzēju).

Darbu iesniegšana, kuros izmantots citu autoru teiktais bez atsaucēm un vai pēdiņām pēc 42% pasniedzēju vērtējuma notiek reizēm katrā akadēmiskajā gadā, kā biežāk izmantota studentu prakse ir atzīmēta darbu iesniegšana, kuros izmantota informācija no interneta, uz to precīzi neatsaucoties, retāk atzīmēta akadēmisko darbu pirkšana portālā atlants.lv, mazliet biežāk -  citu studentu darbu uzdošana par savu un iesniegšana, arī “referāta vietā iesniedz pat paša nelasītus mašīntulkojumus”. Citu studentu darbu uzdošana par savu un iesniegšana pēc pasniedzēju domām ir reti sastopama prakse, gandrīz nekad nav bijuši studentu doti kukuļi cerībā saņemt labāku vērtējumu.

Samērā reti pasniedzēji konstatējuši faktus, kad studenti parakstījušies par citiem apmeklējumu lapā vai izgudrojuši vai viltojuši datus, atsaukušies uz neeksistējošiem autoriem. Reti (47%) vai reizēm akadēmiskā gada laikā (34%) pasniedzēji atzīst, ka ir maldināti, attaisnojot kavēšanu vai termiņu neievērošanu ar neesošu slimību vai darbu pazušanu datorā. Gandrīz nekad nav pamanīts, ka studenti kārtotu rakstisku vai mutisku eksāmenu cita studenta vietā. Biežāk konstatēts, ka studenti neiegulda vienlīdz lielas pūles grupu darbā (reizēm katrā akadēmiskajā gadā – 47%).

Pasniedzēji atzīst, ka reti (37%) vai reizēm (29%) pasniedzēji izsaka subjektīvu vai studentu solidaritātes ietekmētu vērtējumu par studentu darbu, ļoti reti pamanīts, ka studenti vilto eksperimenta vai pētījuma rezultātus, lai apstiprinātu hipotēzi vai atsaucas uz izdomātiem darbiem un pētījumiem.

Tomēr pasniedzēji pieļauj, ka par dažiem jautājumiem  varētu būt apstiprinoša atbilde, bet nav drošu pierādījumu kā noteikt mānīšanos.

Pasniedzēju attieksme pret plaģiātu

68% mācībspēku citu sarakstīta darba vai tā fragmenta uzdošanu par savu uzskata par pilnīgi nepieņemamu vai nepieņemamu (26%), par nepieņemamu (71%) tiek uzskatīta arī pēdiņu un atsauču nelietošana, izmantojot kāda autora izteikumus, tikpat nepieņemama pasniedzējiem lielas arī atsauču nelietošana tekstā, ja tiek atstāstīta kādas citas personas ideja, taču šie spriedumi nav ļoti kategoriski (retāk minēts “pilnīgi  nepieņemami”), nedaudz mazāk kategoriski ir spriedumi pret interneta avotu pieminēšanu, noslēpjot autoru vai izmantotā darba vai fragmenta apjomu un robežas (66% - nepieņemami).

Pielaidīgāka ir attieksme pret pašplaģiātu – 42% pasniedzēju “drīzāk pieņemami” ir iekļaut savu iepriekš rakstīto darbu fragmentu citā savā darbā bez atsaucēm, nepieņemami tas liekas 29% respondentu.

Vērtējot kolēģu rīcību, pasniedzēji domā, ka ideju zagšana, izmantojot citus pētījumus savā un neatsaucoties uz pirmavotu ir samērā bieži izplatīta (42%) vai reizēm sastopama prakse (24%). Kā diezgan bieži pielietota kolēģu prakse pasniedzējiem šķiet izdomātu vai viltotu pētījuma rezultātu izmantošana  (ļoti bieži – 66%). Ļoti bieži vai samērā bieži pēc pasniedzēju domām tiek izplatīta neslava par citu veikto pētījumu konkurences dēļ, kā samērā bieža prakse tika vērtēta līdz galam nepārbaudītu datu publicēšana. Pasniedzēji atzīst, ka reizēm (45%) vai samērā bieži (24%) kolēģi izmanto savu akadēmisko statusu, lai panāktu sev labvēlīgu iznākumu, sava darba nepatīkamāko daļu uzdodot veikt studentiem vai zemāk stāvošiem kolēģiem, reizēm (tā domā 58% aptaujāto) notiekot atsaukšanās uz novecojušiem datiem. Respondenti uzskata, ka  samērā bieži (34%), reizēm (24%) vai ļoti bieži (21%) studenti tiek iesaistīti pētījumu veikšanā, bet netiek minēti kā pētījumu līdzautori, arī publicējot studentu pētījumus, kā samērā bieži izmantota prakse tiek atzīta pasniedzēju autorības nosaukšana, bet studenti tiek minēti kā asistenti vai līdzautori. Vairāk nekā 70% aptaujāto uzskata, ka pasniedzēji pauž neuzticēšanos par citu pasniedzēju sniegto zināšanu kvalitāti un apjomu. 34% aptaujāto uzskata, ka samērā bieži citi mācībspēki sniedz subjektīvu informāciju par kolēģu profesionālajām zināšanām vai personīgajām īpašībām, kā samērā bieži izplatīta prakse tiek atzīta pasniedzēju viedokļu uzspiešana par diskutējamo jautājumu, nedodot iespēju izteikties studentiem. Ļoti bieži (50% atbilžu) tiekot izlikts gala vērtējums par kursa noklausīšanos, pamatojoties vienīgi uz lekciju apmeklējumu, samērā bieži (45%) studentiem tiek izvirzītas neadekvātas prasības, jālasa grūti pieejams mācību materiāls, bet eksāmenā veicamo darbu apjoms neatbilst kredītpunktu skaitam. Retāk tiek uzskatīts, ka pasniedzēji neizpilda visu kursa ietvaros paredzēto. Kā bieži (42%) vai samērā bieži (32%) minēta prakse izmantot studentu referātus, grāmatu konspektus kā lekciju materiālu, neatsaucoties uz autoru – studentu, samērā bieži kolēģi piesavinoties studentu idejas, pētījumu rezultātus. Retāk minēta lekciju, konsultāciju pēkšņa atcelšana, lekcijas sākuma nokavēšana vai beigšana ātrāk (39% - samērā bieži, 26% reizēm un reti). Gandrīz 40% respondentu uzskata, ka samērā bieži vai reizēm pasniedzēji lekcijās neatsaucas uz avotiem (pētījumiem, autoriem) un nevēršas pret negodprātīgu studentu rīcību, pieļaujot špikošanu un termiņu neievērošanu. Retāk atzīta studentu darbu pavirša labošana vai nelasīšana. Liela daļa mācībspēku domā, ka kolēģi ņem dāvanas pirms atzīmes vai ieskaites izlikšanas (71%), kā arī izdara gala vērtējumu subjektīvas, emocionālas attieksmes iespaidā.

Savas personīgās rīcības vērtējumi akadēmiskajā darbībā - mācību procesā un pētniecībā

Liela daļa pasniedzēju atzīst, ka mēdz uzspiest savu viedokli par diskutējamo jautājumu (50% - ļoti bieži, 34% - samērā bieži), kā arī ļoti bieži izvirza studentiem neadekvātas prasības, bet samērā bieži  (52%) neizpilda visu kursa ietvaros paredzēto. Tiek atzīts, ka ļoti bieži studenti netiek minēti kā autori, izmantojot viņu sagatavotos materiālus vai samērā bieži (63%) lekcijās neatsaucas uz avotiem. Gandrīz 70% paškritiski atzīst, ka samērā bieži atceļ lekcijas un konsultācijas vai kavē lekciju sākumu. Bieži un samērā bieži  tiek pavirši laboti studentu darbi. Retāk tiek atzīts, ka aptaujātie pasniedzēji nevēršas pret negodprātīgu studentu rīcību (špikošanu), bet ļoti bieži  (60%) studentu darba vērtējumā balstās uz subjektīvu, emocionālu attieksmi pret studentu un ņem dažādas dāvanas.

Ļoti paškritiski aptaujātie pasniedzēji vērtē savu godprātību pētniecības un publicēšanas procesā:  ļoti bieži sniedz subjektīvu informāciju par citu pasniedzēju profesionālajām zināšanām un personiskajām īpašībām, ļoti bieži nelieto atsauces/pēdiņas, citējot vai atsaucoties uz citu autoru izteikumiem, bieži un samērā bieži iekļauj savu iepriekš rakstīto darbu fragmentu citā savā darbā bez atsaucēm vai publicē līdz galam nepārbaudītus datus. Ļoti bieži aptaujātie atzīst, ka savs akadēmiskais statuss tiek izmantots, lai panāktu sev labvēlīgu iznākumu un uzkrautu darbu zemākstāvošiem, ļoti bieži (atzīst 82% aptaujāto) pētījumu veikšanā tiek iesaistīti studenti, neminot viņus kā līdzautorus.

Iemesli, kāpēc respondenti atkāpjas no godīguma principiem

Pasniedzēji

Vairā nekā puse mācībspēku kā galveno iemeslu minējuši pārlieku lielu akadēmisko slodzi un lielo studentu skaitu, 34% minējuši grūtības savienot mācību procesa nodrošināšanu ar pētniecisko darbu, puse aptaujāto principus pārkāpj tad, ja darāmais šķiet pārlieku apjomīgs vai formāls.

Pie citiem iemesliem minēts laika trūkums un veselības traucējumi, “normu trūkums, lai sodītu par plaģiātu, nevēlēšanās piedzīvot sūdzības”.

“Atkāpes no godīguma principiem nav mērķtiecīgi plānotas, bet gadās atsevišķās situācijās, piem., seminārs var beigties 5-10 minūtes ātrāk, citā reizē tas var ievilkties 10-15 minūtes, tas ir normāli”, “dažkārt atviegloju atzīmes iegūšanu, ja studentam rodas būtiskas grūtības : veselības problēmas, materiāli apstākļi, jaunas māmiņas”.

Studenti:

“Aizmirstu pati pret sevi būt godīga”

“Uzskatu, ka ir lietas, kas nav jāzina no galvas, jo ir zināmi resursi, kur vienmēr atrast nepieciešamo”.

“Uzdoto šķiet nereāli izpildīt, vai tas ir lieka laika tērēšana”

“Tiek prasīts zināt daudz ļoti līdzīgu lietu, ko var sajaukt, un to iemācīšanās nav balstīta uz izpratni, bet gan uz iekalšanu no galvas”.

“Slinkums”

“Pasniedzējs prasa grāmatas atreferējumu!”

“Godīgu rīcību nemaz tik augstu nenovērtē, bet negodīgu ierauga uzreiz un vēlāk "bāž acīs", tādēļ var būt negodīgi arī par spīti”.

“Dažos kursos neizrauj mācību saturs un špikeri palīdz ātrāk tikt vaļā no kursa”.

“Dažreiz noteikti zinu, ka špikotās zināšanas man dzīvē nevajadzēs”.

“Pasniedzējs nepalīdz, nekonsultē, neatbild uz jautājumiem”

“Grūti savienot mācības ar bērna audzināšanu!”

“Kad nav ieinteresētības darbā / uzdevumā”

“Kādreiz prasības ir bezjēdzīgas, vai tiek prasīts iemācīties kaut ko tādu, kam neredzu apsolūti nekādu nozīmi”

“Neadekvāta izglītības sistēma prasa adekvātas metodes”.

“Neatkāpjos, esmu godīga vienmēr, ar ļoti retiem izņēmumiem”.

Neredzu veicamajam darbam jēgu

“Nesaprotu kā lai pati uzrakstu šādu darbu. Nesaprotu to tematu, par ko jāraksta”

“Nevaru būt soģis citiem, jo vērtību sistēmas atšķiras”

“Pārāk sarežģīti, tāpēc nav jēga piepūlēties”

Kas jādara, lai veicinātu akadēmisko godīgumu studijās un pētniecībā

Pasniedzēji:

Visbiežāk minēts, ka “jāiepazīstina ar godīguma principiem pirmajā kursā un jāatgādina studiju laikā’ (63%), “akadēmiskā godīguma principi jāpraktizē jau skolā”

uzskata puse aptaujāto, gandrīz tikpat daudz respondentu uzskata, ka “jāstimulē studentu radošums un jāapbalvo labākie pētnieciskie darbi” (47%)

“Jāstimulē mācībspēku  pētnieku radošums un jāapbalvo labākie pētnieciskie darbi,  publikācijas” un “Jāpiedāvā pasniedzējiem kvalifikācijas celšanas iespējas” 45%

Jāsamazina slodze pasniedzējiem 42%

Vairāk jāņem vērā studentu novērtējums par kursu un ieteikumi mācību darba uzlabošanā 34%

Jāpastiprina sankcijas par akadēmiskā godīguma neievērošanu’, kā arī Jāpilnveido kontroles formas   pret špikošanu, plaģiātu  26 un 29 %

Pasniedzēju izteiktie priekšlikumi:

“Akadēmiskais godīgums ir daļa no personas vispārīgā godīguma, tā praktizēšana sākas jau ģimenē, cilvēks nevar būt akadēmiski godīgs, bet citādi negodīgs, būtu nepieciešams mainīt visas sabiedrības attieksmi pret godīgumu kā tādu”

“Būtu vairāk jārunā par to no vadības puses un reāli jāsoda, ja šāda rīcība ir zināma, nevis jāaizver acis”

“Jāsniedz pozitīva atgriezeniskā saite pasniedzējam par viņu darbu pozitīvu vērtējumu no studentu puses, kas izriet no studentu aptauju rezultātiem”

“Jāveicina mācībspēku oriģinālas mācību literatūras mācībgrāmatu rakstīšana”

“Visu nelaimju cēlonis ir tas, ka par tādu algu strādā tie, kurus šīs problēmas skar vistiešāk.  Godīgus, kvalificētus speciālistus nodrošinātu normāla alga”.

“Akadēmisko godīgumu var veidot godīgi un izcili akadēmiķi/zinātnieki bet man aizvien vairāk liekas, ka tādi SZF tiek bremzēti” un pretējs viedoklis: “manuprāt stāvoklis SZF neprasa kaut kādu radikālu rīcību vai pasākumu kompleksu”

“Daudzi iepriekš minētie ieteikumi veicinātu studiju kvalitāti, ne akadēmisko godīgumu, aizpildot anketu kļuva skaidrs, ka visai maz zinu par to, kā strādā kolēģi, tas nozīmē, ka akadēmiskais godīgums nav caurspīdīgs, varbūt jāveido vide diskusijai par akadēmisko godīgumu, īpaši mācību procesā”

“Informēt studentus par principiem un pilnveidot kontroles formas, kā arī pašiem būt godīgiem”

“Principiālas godīguma prasības uzturēšana, stingra vienprātība LU un fakultātes attieksmē pret krāpšanos, paša pašcieņa, citu cieņas vērtība”

“Programmas nodrošinājums referātu salīdzināšanai ar internetu un citu studentu datubāzi”

“Vecos izmainīt neizdosies, jāaudzina jaunos, lai radītu vidi, kurā godīgums ir pati par sevi saprotama norma, tad arī vecajiem nāksies pieskaņoties, veiksmīgas realizēšanas gadījumā godīguma uzlabošanas pasākums ilgs vienu paaudzi”

“Vēsturiskas loģikas izpratne, pētījumu finansētāju interešu izpratne, apņēmība pakļauties visaugstākajiem kritērijiem - nekaitēt savai tautai nākotnē”.

Studentu izteiktie priekšlikumi

Pretenzijas pret pasniedzējiem un mācību procesu kopumā:

“Jānovērš muļķīgi/nejēdzīgi uzdevumi”

“Jāpasniedz interesantas lekcijas, lai būtu interesanti mācīties. Galvenais - jāliek studentam saprast, cik ļoti tas viss var nākotnē noderēt”

“Jāpraktizē automātiskā eksāmena atzīme, ja students semestra laikā izdarījis visu uzdoto!!!”

“Jāsabalansē mācību slodze tā, lai nevarētu būt 2 kontroldarbi vienā dienā u. tml.”

“Jāspēj izvērtēt katra indivīda darbu, kad darbs ir grupā”

“Lielāka radošā brīvība, izvēloties, ko pētīt, noprezentēt utt., nevis atkārtot jau to, kas ir izpētīts krustu šķērsu”

“Ņemt vērā finansiālos apstākļus studentiem un laiku, lai spētu mācīties, varbūt pagarinot kopējo mācību laiku, samazinot slodzi katrai dienai, lai varētu visu apvienot”.

“Pamainīt mācību saturu uz tādu, kas studentiem būtu interesants un mūsdienām atbilstošs”

“Pasniedzējiem jābūt godīgiem pret studentiem, un tad studentiem jāļauj pašiem brīvā vaļā izpausties”.

“Jāaizliedz ar normatīvu tiesību aktu pasniedzējam vairākus gadus no vietas pārbaudījumos dot vienus un tos pašus jautājumus un kāzusus. Arī grupām, kas raksta pārbaudes darbus atšķirīgās dienās, nedrīkst būt tie paši jautājumi un kāzusi. Ja pasniedzējs tā rīkojas, jāpiemēro disciplinārsods”

“Pasniedzējiem jāiemācās atpazīt studentu aktieru iemaņas, kas tiek izmantotas, lai panāktu savu”

“Noteikti jāmaina pasniedzēju vienaldzība”

“Studentiem ir jābūt pārlieku patstāvīgiem. Pasniedzējs reizēm vienkārši varētu zem divām acīm paskaidrot studentam, ka no izglītības ir atkarīga viņa nākotne, kā arī dot padomus turpmākai un labākai mācīšanai”

“Pasniedzējam ir jāievēro godīguma principi, jāvērtē pēc darba, nevis uzvārda, tad arī studenti kļūs godīgāki un draudzīgāki, nevis cīnīsies, lai iegūtu kāda pasniedzēja simpātijas”

“Pasniedzējiem būt cilvēciskiem un respektēt studentu brīvā laika iespējas. Nevar visu izdarīt brīvdienās, kad citi atpūšas”.

“Pasniedzējiem jāatceļ tādus paradumus semināros, nelikt atzīmi, ja nebiji tieši 3 reizes semināros”.

“Vairāk praktisku nodarbu, pārbaudes tendētas vairāk uz praksi”

“Vispirms vajadzētu paskatīties uz skolotāju un studentu slodzi, kādēļ skolotājs izvēlas strādāt vairākas slodzes?! Vispirms jāmaina skolotāju atalgojums, lai skolotājs varētu strādāt kvalitatīvi nevis kvantitatīvi! Arī studentiem jāmazina slodze, lai var strādāt kvalitatīvus darbus, nevis laika trūkuma dēļ izmantot plaģiātus!”

“Jāsamazina mācību slodze, dodot kontroldarbos uzdevumus, kuru risināšanai var izmantot palīgmateriālus (grāmatas, likumus, pierakstus u. tml.). Kontroldarbiem jāsastāv no problēmjautājumu risināšanas, nevis "iezubrītā" atreferēšanas. Piemēram, JF bieži vien likums ir jāiemācās no galvas, kam profesionālajā dzīvē nav jēgas, ja nu vienīgi trenē atmiņu”.

“Vairāk studentiem izmaksāt stipendijas, lai studenti nav spiesti mācības apvienot ar darbu”.

“Jāpalielina studentiem stipendijas apjoms, lai studentiem, kuri mācās budžetā, nevajadzētu vēl strādāt, lai varētu visu laiku un spēkus veltīt mācībām... Jo 70Ls, piedodiet, ir par maz...”

“Mazākas studentu grupas! 30 ir par daudz! Ir arī tādas lekcijas, kurās grupa sastāv no 60-120 cilvēkiem!!!”

“Jāuzlabo studiju apstākļi, proti, telpa, (krēsli, utt.); kopēšana par brīvu”.

Attiecības un attieksme

“Veicināt domāšanu, attīstīt savstarpējo diskusiju. Komunikācijas uzlabošana studentu un pasniedzēju starpā”.

jāatcerās, kas ir cilvēcība

“Veidot "draudzīgu vidi" starp pasniedzējiem un studentiem, lai man nebūtu jābaidās uzdot lekciju laikā jautājumus, tad arī mazināsies špikošanas, norakstīšanas gadījumi, jo viss nesaprastais būtu skaidrs”.

jāmaina domāšana&attieksme pret mācībām

Jāmēģina uzsvērt un audzināt godīgumu, pat ar sankcijām, jo tas tiešām ir pārkāpums. Var būt izņēmumi. Jāmēģina noskaidrot, vai kāds ko ir negodīgi darījis patiešām nepieciešamības spiests, kaut nekādi apstākļi neattaisno negodīgu rīcību.

Informēšana

“Iespējams, ka plaģiāts parādās arī tā iemesla dēļ, ka studenti jau atrodoties 2. kursā vēl joprojām īsti nezina,  kā ir jāraksta akadēmiskie darbi. Manuprāt, būtu jāpievērš uzmanība 1. kursa mācīšanai rakstīt akadēmiskos darbus, ne tikai likt tos rakstīt, bet arī atgriezt atpakaļ ar norādi uz kļūdām”.

“Manuprāt svarīgi jau pašā studiju sākumā likt studentiem saprast akadēmiskā godīguma principus un galvenais - lai arī pasniedzēju rīcība konstanti veicinātu akadēmisko godīgumu. Arī radošāki uzdevumi daudzos gadījumos liktu studentiem darīt pašiem, jo nebūtu tik daudz iespēju vienkārši kaut ko nokopēt.”

Pašu attieksme

“Es domāju, ka neviens students nepirktu vai neuzdotu cita darbu par savu, ja saprastu un izprastu, kāpēc man būtu lietderīgi pašam šo darbu izstrādāt! Ja arī es to saprastu, tad nekad nerīkotos negodīgi!

Cilvēki krāpjas un melo, jo mūsdienās jau tā ir grūti izdzīvot, un tikt uz priekšu ir tik svarīgi, ka mērķis brīžiem attaisno jebkurus līdzekļus.”

Sankcijas

“Bailes - labākais stimuls, lai iedzītu pamatus, pēcāk godīgums jau ieiet kā norma. Galvenais 1.kursā sabaidīt ar sankcijām, izklāstīt reālus piemērus un to sekas”.

“Jāziņo par gadījumiem, kad špikotāji pieķerti, kāds bija iznākums, tāpat par sankcijām, kuras bijušas pret studentiem, kas nodod darbus bez atsaucēm vai ir piesavinājušies citu idejas.”

Studentu viedokļi par negodprātības izpausmēm no pasniedzēju puses

Disciplīna mācību procesā:

‘Ātrāk sāk lekciju un aiztur ilgāk”

“Lekciju sākšana ātrāk, nobeigšana pēc lekcijas beigām”.

“Neatbildēšana uz e-pastiem”

“Neierašanās uz konsultācijām, kuras iepriekš saskaņotas”

“Netiek savlaicīgi izlaboti kontroldarbi”

“Noteikumu mainīšana lekciju laikā (apriori)”

“Jāpraktizē automātiskā eksāmena atzīme, ja students semestra laikā izdarījis visu uzdoto!!!”

Pasniedzēju attieksme:

augstprātība, iedomība, vienaldzīga attieksme

Necieņa

Pazemo

Ieguldītā darba nenovērtēšana

Parāda sevi par pārāk gudru

“Jāatceras, kas ir cilvēcība”

“Ja students vienreiz ticis par sliktu rīcību pasniedzēja acīs, tad tas tā turpinās visa kursa garumā”

“Konsultāciju laikā apsmej, ja students atnācis labot darbu un nosauc to par ne īpaši gudru”

Kontaktēšanās ar kādu mazu studentu grupu, citiem nepievērš uzmanību

“Liekvārdība, nevajadzīga informācijas sniegšana”

nav pietiekama respekta pret studenta brīvo laiku/personiskajiem motīviem

nav skaidri vērtēšanas kritēriji

negodīga atzīmju likšana

Neiedziļinās studentu teiktajā

Neobjektīvs vērtējums (eksāmenos)

nepietiekama, neskaidra informēšana par uzdotajiem darbiem.

noteikumu mainīšana lekciju laikā (apriori)

Jāsabalansē mācību slodze, tā lai nevarētu būt 2 kontroldarbi vienā dienā u. tml.

Pārāk augsti noteikumi eksāmena nolikšanai, kaut mācību materiāls bija paskaidrots nepietiekami

Paskatīties uz cilvēku, un tad izlikt atzīmi

Savu kļūdu neatzīšana

vienīgie lekciju materiāli pasniedzējam - paša sarakstītā grāmata

Studentu zema novērtēšana, sava priekšmeta uzskatīšana par galveno

Studentu darba pazaudēšana

studentu atklāta nosodīšana (kaunināšana)