Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Vēsture
Pēdējās izmaiņas veiktas:
04.10.2011
"Universitātes sports" logo
Budapeštā 1935. gadā
Studentu olimpiāde Budapeštā. Anglija-Latvija 5-3. 1935. gads
"Universitātes sports" eglītes vakars 1936. gadā
Ceļā uz studentu olimpiādi 1937. gadā
Ceļā uz parīzi 1937. gadā
Latvijas kausa pirmā fināla spēle 1937. gada 26. septembrī. 1.v. RFK, 2.v. US
Latvijas studentu sastādītā komanda 1937. gadā
US futbola komandas kapteiņa Gulēna kāzas Vestienā 1937. gada 23. jūnijā
US futbola komandas kapteiņa Gulēna kāzas Vestienā 1937. gada 23. jūnijā
US futbola komanda studentu olimpiādē Parīzē 1937. gadā
LU-Daugava. Skonto stadionā 2000. gadā. Foto: "Sporta Avīze" un "f64" fotogrāfs Romāns Kokšarovs
LU-Daugava. Skonto stadionā 2000. gadā. Foto: "Sporta Avīze" un "f64" fotogrāfs Romāns Kokšarovs
LU-Daugava. Skonto stadionā 2000. gadā. Foto: "Sporta Avīze" un "f64" fotogrāfs Romāns Kokšarovs
LU-Daugava. Skonto stadionā 2000. gadā. Foto: "Sporta Avīze" un "f64" fotogrāfs Romāns Kokšarovs
US21
US11
Latvijas čempionāta tabula (virslīga). 1935. gads
Latvijas čempionāta tabula (virslīga). 1936. gads
Latvijas čempionāta tabula. 1938. gads
Latvijas čempionāta tabula. 1939. gads
Latvijas čempionāta tabula. 1940. gads
Latvijas futbola čempionāts. 1998. gads
Latvijas pirmās līgas čempionāts. 1999. gads
Latvijas futbola čempionāts. 2000. gads
 

Izmantoti Raimonda Kažes raksta "Universitātes Sports" polilogi.lv materiāli.

Jau no pirmās sezonas, ko FS "Metta" uzsāka 1. līgā, tā ar godu nesusi "Latvijas Universitātes" vārdu. Komandas princips ir līdzīgs tam, kāds Latvijas pirmās neatkarības laikā valdīja toreizējās "Latvijas Universitātes" futbola komandā. Pārsvarā komandā spēlēja studenti un tās nosaukums bija "Universitātes Sports" jeb vienkārši "US", tagad FS "Metta/Latvijas Universitāte".

Organizētam sportam "Latvijas Universitātē" pamati likti 1922.gadā, kad tika nodibināta "Latvijas Universitātes Akadēmiskā sporta biedrība" (ASB). Divus gadus (1923. un 1924.gadā) ASB futbola komanda piedalījās Rīgas čempionāta 1-B grupas turnīrā (pēc spēka 2. spēcīgākais). Tad "ASB" futbola sekcija iznīka. Tālāk par nopietnu futbola spēlēšanu "Latvijas Universitātē" nevarēja runāt līdz pat divdesmito gadu beigām.

1929.gadā Universitātes sporta organizācijā notika būtiskas pārmaiņas. Tika likvidēts "ASB" un tās vietā tika izveidots "Universitātes Sports" (US). US kļuva par organizāciju, ar kuras vārdu vēlāk saistījās augstākie Latvijas studentu panākumi sportā. Universitātes futbola komandā, tās pastāvēšanas pirmajos gados, spēlēja daudz ievērojamu futbolistu ar pieredzi Latvijas izlasē. Tādi kā Pauls Sokolovs, Arvīds Bārda, Kārlis Bone un citi, taču šie futbolisti vienlaikus pārstāvēja arī citas sporta biedrības. Par īstu "Universitātes Sporta" sastāvu var runāt sākot ar 1929.gadu, kad "US" debitēja Rīgas čempionāta B klasē. Ar pirmo piegājienu tajā uzvarēt neizdevās, taču jau 1930.gadā studentu komanda kļuva par spēcīgāko šajā turnīrā. Tobrīd čempionāta nosaukums bija pārsaukts par 2. līgu. Par tiesībām nākamajā gadā startēt 1. līgas turnīrā "US" cīnījās ar tās vājāko komandu - poļu sporta klubu "Reduta". Rezultāts 1-1 bija par labu augstākās līgas pārstāvei. Tas nozīmēja, ka atbilstoši reglamentam "US" vismaz vēl vienu gadu būtu jāpaliek 2. līgā. Taču pirms 1931.gada sezonas savlaicīgi dalībmaksu spēlēšanai 1.līgā neiemaksāja Bogatirs un Āgenskalna vingrošanas biedrība. Tā rezultātā vieta 1.līgā tika piešķirta "US" futbola komandai.

Lai arī 1931. gadā "US" Latvijas futbola čempionāta 1. līgā nokļuva pateicoties veiksmei, mērķi bija augsti. Lielāko čempionāta daļu "Latvijas Universitātes" komanda ieņēma pirmo vietu. Tikai turnīra pēdējā kārtā piedzīvotais zaudējums pret Strazdumuižas komandu neļāva studentiem kļūt par pirmās līgas meistariem.

Par čempioniem 1931. gadā kronēja "JKS" futbolistus. Kā ievērojams notikums šajā sezonā noteikti jāpiemin "US" futbolista Andreja Krisona debija Latvijas izlasē. Vēl nozīmīgāku šo panākumu padara fakts, ka šādu atzinību viņš izpelnījās spēlējot 1. līgā.

Nākamajā gadā "Universitātes Sportu" uzskatīja jau par galveno 1.līgas favorītu, taču vietu Virslīgā komandai izkarot neizdevās. Kad galvenais studentu konkurents - ebreju klubs "Hakoah" tuvu sezonas noslēgumam piedzīvoja sāpīgu zaudējumu saviem principiālākajiem pretiniekiem "Makkabi", šķita, ka "US" vairs neatkāpsies un spēs izcīnīt pirmās līgas meistara titulu. Taču "US" to nespēja, un rezultātā abas komandas sezonu beidza ar vienādu izcīnītu punktu skaitu un titula ieguvēju vajadzēja noteikt pārspēlei.

Abu komandu cīņa par uzvaru 1. līgā izvērtās par vienu no skandalozākajiem notikumiem Latvijas futbola vēsturē. Vispirms ar 1:0 pārāki izrādījās "US" futbolisti, taču "Hakoah" iesniedza protestu un Latvijas futbola vadība šo rezultātu anulēja. Oficiālā versija – it kā tiesneši neprecīzi fiksējuši spēles laiku. Tika nozīmēta otra pārspēle, taču tā beidzās neizšķirti 1:1. Tādējādi tika nozīmēta vēl viena. Arī trešajā abu komandu tikšanās reizē uzvarētājs netika noskaidrots. Atkal spēle noslēdzās ar rezultātu 1:1. Pēc otrās neizšķirtās spēles notika abu komandu līdzjutēju izplūkšanās.

Visaugstāko vilni kaislības gan uzsita "US" un "Hakoah" ceturtajā spēlē, kas notika 1932. gada 11. septembrī. Aptuveni 2500 skatītāju klātbūtnē, pirmā puslaika sākumā, vadībā izvirzījās ebreju komanda. Puslaika beigās "US" uzbrucējs Raudziņš rezultātu izlīdzināja, un pirmais puslaiks beidzās ar jau ierasto rezultātu - 1:1. Spēles otrajā puslaikā notikumi saasinājās. Vispirms vadībā izvirzījās "Hakoah". Pēc laika "Universitātes Sporta" kreisais uzbrucējs Bruniņš rezultātu izlīdzināja, taču aizmugures dēļ vārtu guvums netika ieskaitīts. Neieskaitīto vārtu dēļ skatītāji izskrēja uz laukuma un sākās nekārtības. Policija laukumu atbrīvoja un spēli atsāka. Emocijas gan vēl joprojām plūda pāri malām un skatītāji laukumā izskrēja vēlreiz. Tikai pēc otrās policijas iejaukšanās izdevās spēli pabeigt. Nekārtības gan turpinājās arī pēc spēles, kad notika atkārtota abu komandu līdzjutēju izkaušanās. Interesanti, ka šie notikumi risinājās pie tagadējā LU stadiona uz Kr. Barona ielas. Arī pēc šīs spēles tika iesniegts protests. Šoreiz to darīja US, par spēles pārtraukšanu. Vēl viena pārspēle netika nozīmēta un par 1.līgas meistarvienību atzina "Hakoah". Nākamajā gadā "Hakoah" spēlēja Virslīgā, bet "US" vajadzēja atkārtoti cīnīties par savu vietu 1. līgā.

Pēc 1932. gada skandalozajām spēlēm un neiekļūšanas Virslīgā, "US" nemeta plinti krūmos, bet turpināja cīnīties par iekļūšanu Latvijas spēcīgāko futbola komandu sabiedrībā.

Pirmajā līgā 1933.gadā "US" startēja ļoti pārliecinoši. Tika iegūti 22 un zaudēti tikai 2 punkti, bez sevišķas konkurences izcīnot 1.līgas meistara nosaukumu. Taču tajā laikā turnīra nolikums bija savādāks nekā šobrīd. Lai iekļūtu Virslīgā vēl gaidīja pārspēle ar Virslīgas čempionāta vājāko klubu. Par to 1932. gada sezonā bija kļuvis Liepājas "ASK". Diemžēl papildus spēlē ar 3-1 pārāki izrādījās Liepājas armijnieki. Studentiem kārtējo reizi nācās savus plānus spēlēt Virslīgā atlikt uz gadu. US labā vienīgos vārtu šajā mačā guva Jesens, kas uz "US" pirms šīs sezonas bija pārnācis no "LSB".

Beidzot mērķi tikt līdz Virslīgai "US" komanda īstenoja 1934.gadā. Šoreiz gan komanda ne tik pārliecinoši spēlēja 1.līgas turnīrā, kur tai nopietnu konkurenci sastādīja "Amatieris", "Jūrmalas sports" un "Latvijas Sporta biedrība". Taču sezonas beigās visvairāk punktu bija "US" komandai, un tas arī bija galvenais komandas mērķis.

Izšķirošajā spēlē "US" pretī gluži kā gadu iepriekš stājās Liepājas komanda - tikai šoreiz "Drāšu fabrika". Spēle izvērtās spraiga, un par pirmajiem "US" gūtajiem vārtiem izcēlās nopietnas debates. Tika spriests vai pēc Jesena raidījuma Liepājas komandas vārtsargs Lullo ar bumbu rokās bija vai nebija šķērsojis vārtu līniju. Galu galā, gūtie vārti tika atzīti, kas Latvijas Universitātes futbolistiem deva psiholoģisku pārsvaru. Diezgan drīz Augusts Ozols guva arī otros vārtus. Tikai spēles beigās "Drāšu fabrika" vienus vārtus atguva. Līdz ar to "Universitātes Sports" varēja līksmot un 1935. gadu sagaidīt kā Virslīgas dalībnieks.

Iekļuvusi Virslīgā "Universitātes Sports" komanda pastiprināja sastāvu ar vārtsargu Vanagu no "JKS". Vanags tika paņemts, mēģinot nosegt komandā visvājāko pozīciju. Iepriekšējo gadu "US" vārtsargi Zarumba un J. Rupners Virslīgas līmenim, pilnīgi noteikti, neatbilda. No zemāko līgu komandām uz "US" pārnāca Edgars Klāvs ("Latvju jaunatne") un Bluķis ("LVKA"), bet komandas kodols palika tas pats, kas vairākus gadus bija spēlējis 1.līgā.

Pirms "US" starta Virslīgā bija nopietnas bažas, ka komandu piemeklēs līdzīgs liktenis kā vairumu šī turnīra debitantu - pārliecinoša pēdējā vieta un atgriešanās 1.līgā. Taču komanda spēja sarūpēt ne vienu vien sensāciju savā pirmajā gadā augstākajā sabiedrībā. Pirmajā sezonā labāko starpā "US" spēja 14 spēlēs izcīnīt 16 punktus un iegūt trešo vietu, apsteidzot tādus favorītus kā "ASK" un "Vanderers".

Ap desmit vārtiem guva divi "US" futbolisti - Raudziņš un Jesens. Savukārt komandas aizsargs Edgars Rūja tika izsaukts uz Latvijas izlasi. Vienīgais vājais punkts komandā kārtējo reizi bija vārtsargs.  Pirms sezonas iegūtais Vanags daudz labprātāk pats devās uzbrukumā nevis sargāja vārtus. Diemžēl viņa aizvietotājs Zarumba, kā jau minēts izcēlās ar ļoti nestabilu spēli.

Papildinājusies ar rezultatīvo uzbrucēju Jānis Škincu un "ASK" futbolistu Melderi,1936.gadā "Universitātes Sporta" komanda tika jau uzskatīta par vienu no turnīra favorītēm, ne vairs tumšo zirdziņu kā gadu iepriekš. Taču rezultāti šoreiz izpalika. Virslīgā "US" izcīnīja sesto vietu, turklāt nevienu no pirmā piecinieka komandām ne reizi nespējot uzvarēt. Joprojām komanda nevarēja lepoties ar labu aizsardzību (33 zaudēti vārti 14 spēlēs), bet arī uzbrukumā līderu neatradās. Rezultatīvākais "US" futbolists šajā gadā bija Bluķis ar pieciem vārtiem, 4 vārtus guva Škincs un Barotājs, bet 3 - Rozenbergs.

Sesto vietu Virslīgā "US" ieguva arī 1937./38. gada sezonā, kuras sāpīgākais moments studentiem bija ar 0:12 piedzīvotais "pēriens" otrā apļa spēlē pret "Vanderers". Arvien vājāk "US" vedās uzbrukumā - Škincs bija atgriezies "RFK" un sezonas gaitā komanda spēja gūt tikai 17 vārtus (par 2 vairāk kā turnīra pastarīši Jelgavas futbolisti). Piecus no tiem guva Bluķis, pa četriem - Klāvs un Barotājs, trīs - Raudziņš. Par spīti sliktajiem rezultātiem Virslīgā, 1937.gadā "US" futbolistiem bija arī priecīgi brīži. Latvijas kausā "US" aizcīnījās līdz pat fināla spēlei. Diemžēl tajā ar 0:2 nācās atzīt "RFK" pārākumu.

Ja 37./38. gada sezona "US" futbolistiem nebija diez ko veiksmīga, tad gadu vēlāk studentiem gāja vēl švakāk. Sezonas beigās ar "Hakoah" un Jelgavas "16. "APSK" tika dalīta 6.- 8.vieta Virslīgā. Tas nozīmēja spēles pārejas turnīrā astotās vietas noteikšanai. Pārspēlēs abas Rīgas komandas pārspēja Jelgavas futbolistus. Tādējādi "Hakoah"- "Universitātes Sports" spēli pat nebija nepieciešamības rīkot. Virslīgas spēlēs labākais vārtu guvējs "US" rindās šajā gadā bija Bluķis ar 7 vārtiem, sešus vārtus guva Klāvs, četrus - Ābols.

Arī pēdējā neatkarīgās Latvijas Virslīgas sezonā "Universitātes Sporta" futbolisti cīnījās par tiesībām saglabāt savu vietu labāko Latvijas futbola komandu sabiedrībā. Ja ne "Hakoah" komandai piespriestais zaudējums pēc uzvarētas spēles pret "US", iespējams, ka studenti turnīru pabeigtu pēdējā vietā. Taču divi faktiski uzdāvinātie punkti atļāva "US" apsteigt krievu komandu "RKSB" (bijušais "Kružoks"). No 20 "US" vārtiem šajā gadā 10 guva Klāvs, bet piecus Dārtavs.

Kopējā "Universitātes Sporta" bilance Virslīgā bija sekojoša. Piecās sezonās vienu reizi tā ieguva trešo vietu, divreiz bija sestā, divreiz - septītā. Nospēlētās 68 spēlēs tā izcīnīja 19 uzvaras, 12 reizes spēlēja neizšķirti un 37 reizes piedzīvoja zaudējumu. Kopā tika gūti 107 vārti, bet zaudēti 183. Labākie komandas vārtu guvēji šajos gados bija Klāvs ar 24 vārtiem, Bluķis ar 23, Raudziņš - 13, Barotājs - 11, Jesens-10.

Otrā Pasaules kara gados Universitātes futbola komanda izglābās no pilnīgas likvidēšanas, taču nosaukumu tā gan mainīja vairākkārt. 1941.gada pavasarī tā tika pārdēvēta par "UFK" (Universitātes fizkultūras kolektīvs), bet vācu okupācijas pirmajā gadā - vienkārši par "Studentiem", bet no 1942.gada - savā pierastajā nosaukumā kā "Universitātes Sports". LPSR 1941.gada čempionātā "UFK" bija neapšaubāmi vājākā komanda un nospēlētajās piecās spēlēs spēja izcīnīt tikai vienu neizšķirtu, gūstot septiņus un zaudējot 23 vārtus. Jāatzīst gan, ka komandas sastāvā bija atlicis maz zināmu seju.

Tajā pusgadā, ko komanda dēvējās par studentiem, tās rindās iekļāvās vairāki bijušie Latvijas izlases futbolisti, tai skaitā arī tās ilggadīgais līderis Ēriks Pētersons, tāpat komandā spēlēja Rūdolfs Slavišens un Aleskejs Auziņš, taču kad 1942.gadā tika atjaunotas gandrīz visas neatkarīgās Latvijas futbola komandas, "US" rindās slavenu uzvārdu atkal tik daudz vairs nebija.

1942.gada Rīgas meistarībā tika izspēlētas četras vietas Latvijas Virslīgā un "US" gluži pamatoti cerēja kļūt par vienu no šīm četrām veiksmīgajām komandām. Tomēr sezonas noslēgumā komanda bija tikai sestajā vietā, komandas labākie vārtu guvēji bija Čaupe un Makulevičs. Tā Virslīgā "US" neiekļuva, un arī nākamos divus gadus komanda piedalījās tikai Rīgas čempionātā. "US" sastāvs 1944.gadā bija ļoti spēcīgs, tai bija pievienojusies vesela virkne "Rīgas vilku" futbolistu, ieskaitot Jāni Bebri, Vladimiru Šeino, Hugo Vītolu un pat vecmeistaru Albertu Šeibeli (kuri visi diez vai bija uzskatāmi par studentiem). Tāpat jau kopš 1943.gada "US" krāsas aizstāvēja viens no visu laiku izcilākajiem Latvijas hokejistiem - Harijs Mellups. Ar šādu sastāvu uzdevums atgriezties Virslīgā "US" komandai nevarētu būt par grūtu, bet - atkal Latvija nokļuva frontes joslā, un ar to arī "Universitātes Sporta" vēsture beidzās. Taču ne uz visiem laikiem.

Veselus piecdesmit septiņus gadus vajadzēja, lai "Latvijas Universitāte" atgrieztos kādā no Latvijas futbola čempionātu līgām. Vārds "Universitāte" gan tur parādījās nedaudz ātrāk. 1996. un 1997. gadā Virslīgā startēja komanda ar nosaukumu "Universitāte" Rīga, kas uz Latvijas Universitātes stadionu pamanījās atvest slaveno Vācijas klubu Brēmenes "Werder". Ar LU šai komandai sakara gan nebija. Šādā vārdā pēc pārcelšanās uz Rīgu tika nodēvēta Jelgavas "RAF". Nosaukums "Latvijas Universitāte" Virslīgā atdzima 1998. gadā, kad tās saīsinājums "LU" rotāja FK "Daugava" vārdu. Togad astoņu komandu konkurencē "LU/Daugava" palika 6 vietā. Neskatoties uz vietas saglabāšanu vieta labāko sabiedrībā tika atvēlēta jaunizveidotajai FK "Rīga". Savukārt "Latvijas Universitātes" vārdu nesošā komanda nākamajā sezonā startēja 1. līgā. Tur tika izcīnīta uzvara un klubs atgriezās Virslīgā. Sezonas ievadā "LU/Daugava" piedalījās Latvijas futbolam vēsturiskā notikumā - "Skonto" stadiona atklāšanā (skatīt attēlā). Taču veiksmi tas nenesa. 2000. gada sezonā 28 spēlēs tika izcīnīti tik vien kā 12 punkti, kas nozīmēja palikšanu pēdējā vietā un atvadas no Virslīgas vēl vismaz uz gadu.  Ar to "Latvijas Universitātes" sadarbība ar komandu, kas nesa likteņupes Daugavas vārdu arī izbeidzās. Šoreiz līdz nākamajai "LU" atgriešanās reizei Latvijas futbola dzīvē jāgaida tik ilgi nebija. Nu jau pirms pieciem gadiem "Latvijas Universitāte" lika savus parakstus zem projekta FS METTA/Latvijas Universitāte, kas turpina darboties vēl šobaltdien.

Latvijas Universitātes futbols starptautiskajā arēnā

Lai arī informācija par "Latvijas Universitātes" futbolistu starptautiskajiem sasniegumiem nav pilnīga, zināms, ka sākot ar 1933. gadu "Universitātes Sports" futbolisti regulāri piedalījās dažādos ārvalstu turnīros un akadēmiskajās pasaules meistarsacīkstēs. 1936. gadā Budapeštā tika spēlēts neizšķirti 2:2 ar mājiniekiem Ungāriem. Negaidīti labi panākumi tika gūti 1937. gadā Parīzē notiekošajā Studentu Olimpiādē. Toreiz studenti pastiprināti ar dažiem "Rīgas Futbola Kluba" vīriem, pārspējot Franciju un Beļģiju, izcīnīja trešo vietu. Interesanti atzīmēt, ka tajā pašā gadā futbolisti A. Ozols, A. Krisons, R. Bluķis un E. Ruja palīdzēja basketbolistiem turpat Parīzē izcīnīt 1. vietu. Vēl viens skaļš panākums tika izcīnīts pēc gada, 1938. gadā Rīgā, kad studenti ar 4:1 sasita allaž spēcīgo Čehoslovākijas izlasi.

Jaunākos laikos, 1997. un 1998. gadā Ekonomikas un vadības fakultātes studenti devās uz Franciju, kur notika plašas starptautiskas studentu „Piecu bumbu" sporta spēles. 1997. gadā mūsu futbolisti no Francijas atgriezās ar sudraba medaļām. Tomēr par augstāko "Latvijas Universitātes" studentu sasniegumu pēc neatkarības atjaunošanas jāuzskata 2008. gadā izcīnītais SELL spēļu čempiona tituls.

Toreiz LU futbola izlases sastāvā spēlēja: Dmitrijs Pinčuks, Andrejs Arājs, Mārcis Savinovs, Māris Savinovs, Iļja Ņemčikovs, Raitis Grablovskis, Antons Astrahancevs, Deniss Vitkovskis, Harijs Toms un Juris Višņakovs.