Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Mazā aula
Pēdējās izmaiņas veiktas:
17.10.2013

Viens no greznākajiem interjeriem kopumā askētiski veidotajā ēkā ir svinību zāle – Mazā aula. Šī ir nozīmīga vieta Universitātes vēsturē, jo tieši Mazajā aulā 1919. gada 28. sepembrī notika svinīgais Universitātes atklāšanas akts. Mazā aula tapusi jau pirmā ēkas korpusa celtniecības laikā un tās interjera autors ir arhitekts G. Hilbigs. Apgaismojumu zālē nodrošina grezna lustra un trīs lieli logi – tie oriģinālā bija rotāti ar vitrāžām, kuras līdz mūsdienām gan nav saglabājušās. Renesanses stilā veidotās telpas interjera izveidē liela nozīme ir figurālo ciļņu izmantošanai. Dubultos pusloka un smailloka arku ietvaros  izvietoti divdesmit astoņi dekoratīvi ciļņi, kas simboliskā veidā atklāj senās pilsētas Romas mītiskos tēlus un ar tiem saistīto leģendu par dvīņu brāļiem Romulu un Remu.  Koncentrēti simboliskā un mākslinieciskā veidā ir attēlots stāsts par Romas izveidošanu un tās attīstību, norādot uz tolaik saskatītām paralēlēm ar Rīgu, kura XIX gadsimtā piedzīvoja uzplaukumu. Ciļņos redzamās cilvēku, putnu un dzīvnieku figūras bieži tēlotas to ķermeņiem veidojoties no stilizēta lapu un ziedu vijuma. Sienas dzegas apakšējā mala visā garumā ir dekorēta ar stilizētu akanta lapu rotājumu.

1928. gadā arhitekts Eižens Laube (1880-1967) papildināja Mazās aulas interjeru ar divpakāpju tribīni. Būtiski, ka E. Laube priekšmetu dizainu parasti veidoja tā, lai tie atbilstu ēkas kopējam raksturam un būtu unikāli, bez tiražēšanas iespējām. Pēc tribīnes izveides esot pastāvējis nerakstīts likums – svinīgo pasākumu laikā no tribīnes augšējās daļas klausītājus drīkstēja uzrunāt tikai valsts prezidents un Latvijas Universitātes rektors, no zemākās daļas varēja runāt ikviens. Virs tribīnes atradās Latvijas Republikas ģerbonis, kurš padomju gados tika nozāģēts un iznīcināts. Par godu Latvijas Universitātes 75 gadu jubilejai ģerbonis tika izgatavots no jauna.

Mazajā aulā ir 120 vietas.