Pirmdien, 8.februārī, plkst. 12.00 notiks LU Humanitāro zinātņu fakultātes (Visvalža ielā 4a) atklāšanas pasākums.

Programmā

12.00 Fakultātes 2.stāva vestibilā

LU rektora Mārča Auziņa un dekāna pienākumu izpildītājas Ausmas Cimdiņas uzrunas, izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes, dzejnieka Knuta Skujenieka u.c. apsveikumi. HZF Studentu pašpārvaldes dramatiska performance  Alise Jāņu nakts krāsā jeb Lielā  HZF MVF FF (r)evolūcija. LT studijas videofilma  Imanta Ziedoņa dienas LU – 2008

13.30 LU Bibliotēkas Humanitāro zinātņu bibliotēkā (1. stāvs)

"LU Humanitāro zinātņu fakultātes mācībspēku publikācijas 2009" izstādes atklāšana

14.00 103. telpā (1. stāvs)

ESF projekta „SAVS KAKTIŅŠ, SAVS STŪRĪTIS ZEMES: Latvijas lauku attīstības stratēģijas un kultūrvides pārmaiņas” prezentācija. Zinātniskā vadītāja Rasma Kārkliņa

LU Humanitāro zinātņu fakultāte ir izveidojusies, apvienojoties Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultātei (FMZF) un Moderno valodu fakultātei (MVF). Pēc LU Senāta lēmuma, kas apstiprināts ar rektora rīkojumu, MVF un FMZF bija reorganizācijas procesā no 2009. gada 1. septembra. Ziemas sesiju vēl nokārtojuši kā FMZF un MVF imatrikulēti studenti, uzsākot 2009./2010. gada pavasara semestri, studējošie ir reģistrējušies HZF un kļuvuši par pilntiesīgiem HZF akadēmiskā personāla locekļiem..

HZF ir šobrīd jaunākā LU fakultāte, bet tās sākotne meklējama jau 1919. gadā, kad līdzās no Rīgas politehniskā institūta mantotajām dabas un tehnisko zinātņu fakultātēm tiek veidota Valodnieciski filozofiskā fakultāte, kuras humanitāro zinātņu spēki koncentrējas galvenokārt uz baltu valodām, vēsturi un kultūru.

LU bija vienīgā no nozīmīgākajām Baltijas jūras reģiona universitātēm, kur līdz šim bija saglabājusies no padomju perioda mantotā dažādu valodu un kultūru studiju nošķirtība. Jautājums par LU humanitāro zinātņu, t.sk. valodniecības, literatūrzinātnes un kultūras studiju struktūrvienību integrāciju tika ierosināts jau 1995.g. un 2003.g., un no jauna aktualizēts, gatavojot LU stratēģiskās attīstības vadlīnijas (2008 ) un LU pašnovērtējuma ziņojumu (2009).

Pēc studentu ( vairāk kā 2000 ) un nodarbināto docētāju un zinātniski pētniecisko darbinieku ( ap 150) skaita tā ir viena no lielākajām LU fakultātēm, strukturēta septiņās nodaļās: Anglistikas nodaļa, Āzijas studiju nodaļa, Ģermānistikas un romānistikas nodaļa, Klasiskās filoloģijas un antropoloģijas studiju nodaļa, Latvistikas un baltistikas nodaļa, Rusistikas un slāvistikas nodaļa, Sastatāmās valodniecības un tulkošanas nodaļa. Saskaņā ar fakultātes nolikumu HZF pastāvēšanas mērķis ir LU studiju, zinātniskās un inovatīvās darbības organizēšana un veikšana valodniecībā, literatūrzinātnē, folkloristikā, mākslas zinātnē un antropoloģijā, kā arī reģionālajās studijās un starpnozarē.

Dalīties