Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultātes (VFF) Jauno vēsturnieku skola (JVS) paredzēta 10. – 12. klašu skolēniem, lai padziļināti iepazīstinātu skolēnus ar daudzveidīgajām vēstures jomām un rosinātu viņos interesi par vēsturi un vēstures pētniecību, vienlaikus veidojot priekšzināšanas par studijām LU VFF.

 

Apmeklēt JVS nodarbības var vidusskolas skolēni. Mājas darbi nav obligāti jāpilda. Tomēr tie 12. klašu skolēni, kuri guvuši labākās sekmes JVS mājas darbu sagatavošanā, LU VFF ārpus konkursa tiek iekļauti budžeta grupā. JVS nodarbības vada gan LU VFF mācībspēki, gan doktoranti un studenti, muzeju un citi speciālisti.
Nodarbības tiek veidotas, apvienojot dažādas formas, bet parasti kādai tēmai veltītu teorētisko lekciju (60 minūtes), papildinot ar attiecīgu praktisko daļu (piemēram, diskusija, ekskursija pa Rīgu, muzeja apmeklējums).
Ieejas maksas muzejos u. c. sedz skolēni. Nodarbību tematika veltīta tam, lai klausītājus iepazīstinātu ar dažādām vēstures jomām vai pētnieciskajiem virzieniem vai arī lai aplūkotu atsevišķus interesantus vēstures jautājumus. Nodarbību mērķis nav veidot hronoloģiski secīgu vēstures pārskatu.
JVS nodarbības veido trīsgadīgu ciklu. Nodarbības notiek no septembra līdz maijam vienu reizi mēnesī – katra mēneša pēdējā sestdienā (atskaitot decembri un maiju, tādējādi kopā gada laikā notiek 7 nodarbības, bet pakāpeniski pieaug līdz 21 nodarbībai trīs gadu laikā).
Nodarbības parasti sākas plkst. 10.30 ar lekciju - līdz 11.30, pārtraukums 30 min. un no plkst. 12.00 seko praktiskā daļa.2018. gadā  nodarbības notiks 29. septembrī, 27. oktobrī, 24. novembrī, bet 2019. gadā – 26. janvārī, 23. februārī, 30. martā, 27. aprīlī galvenokārt LU VFF, Aspazijas bulvārī 5, Rīgā.

Skolēnu pieteikšanās JVS norisinās elektroniski no 1. līdz 28. septembrim, aizsūtot e-pastu JVS koordinatoram doc. Jānim Ķerusam uz e-pastu: janis.keruss@lu.lv. Informāciju par JVS un paredzētajām nodarbībām, kā arī mājas darbu nodarbību materiālus skolēni saņem elektroniski uz saviem e-pastiem.JVS darbības uzsākšanai minimums ir 15 skolēnu pieteikumi. 

JVS nodarbību tēmu virzieni 2018./2019. mācību gadam:

Vēstures zinātnes palīgdisciplīnas: heraldika un numismātika. Profesors Armands Vijups iepazīstinās skolēnus ar heraldikas un numismātikas vietu vēstures zinātnē un to, kā mūsu izpratni par vēsturi paplašina šo palīgdisciplīnu apgūšana. Pēc lekcijas paredzēti praktiskie darbi – dzimtas ģērboņa zīmēšana.

Cenzūra un literatūra LPSR (1945 - 1991). Profesors Ilgvars Butulis lekcijā iepazīstinās skolēnus ar to, kā literatūru un mākslu padomju režīma gados Latvijā ietekmēja cenzūra, kādi bija tās apiešanas paņēmieni. Pēc lekcijas paredzēta LNB apmeklēšana.

Latvijas Republikas saimniecība (1920 - 1940). Profesors Aivars Stranga lekcijā runās par  LR tautsaimniecības attīstības lielākajiem panākumi un neveiksmēm, tās galvenajiem attīstības posmiem un valsts politikas izpausmēm atšķirīgos valsts pastāvēšanas laika posmos. Pēc lekcijas paredzēta matemātiķa, grāmatas “Latvijas rūpniecība 19. – 21. gs.” autora Edmunda Krastiņa stāstījums par mūsdienu Latvijas rūpniecību.
 
Latvijas Republikas drošības politika un Ārlietu ministrijas darbība mūsdienās. LR Ārlietu ministrijas NATO un Eiropas drošības politikas nodaļas vadītājs Jānis Beķeris iepazīstinās skolēnus ar Latvijas drošības poltikas aktualitātēm mūsdienās, par savu pieredzi darbā Latvijas vēstniecībā Turcijā, Irānā un Irākā. Pēc lekcijas būs iespēja apmeklēt LR Ārlietu ministrijas ēku. 

Latvija Vācijas okupācijas varā: saimniecība, kultūra, iedzīvotāju ikdiena (1915 - 1918). Nodarbībā skolēni uzzinās par vācu okupācijas varas izveidošanos Latvijā Pirmā pasaules kara laikā un tās galvenajām izpausmēm. Pēc nodarbības būs iespēja apmeklēt Kara muzeja ekspozīciju LU lektora un muzeja speciālista Klāva Zariņa vadībā. 

"Aizmirstais karš": Pirmā pasaules kara cēloņi un sekas. Profesore Lilita Zemīte iepazīstinās ar nozīmīgākajiem pētījumiem mūsdienu pasaules literatūrā un galvenajiem pretrunīgi vērtētajiem kara vēstures aspektiem. Pēc lekcijas paredzēts darbs auditorijā ar vizuālajiem un teksta avotiem. 

Ceļmalas krogs laikmeta griežos: krogu vēsture Latvijā no 18. līdz 20. gadsimtam. Lekcijā profesors Gvido Straube iepazīstinās skolēnus ar krogu veidiem un to attīstību, atšķirīgajām funkcijām dažādos Latvijas vēstures periodos. Pēc nodarbības paredzēts Latvijas Brīvdabas muzeja apmeklējums. 

Nodarbību secība gada laikā var mainīties.

 

 

Dalīties