XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku gājiens. © Foto: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Komunikācijas un inovāciju departaments.

Ar krāšņu dalībnieku gājienu atklāti XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI deju svētki, kur dalībnieku pulku plaši kuplina Latvijas Universitāte (LU) - ar kopskaitā 19 kolektīviem un 900 dalībniekiem. Gājiens svētdien, 1. jūlijā, sākās pie Brīvības pieminekļa, devās pa Brīvības ielu un noslēdzās īpašā, tikai dalībniekiem iekārtotā svētku kvartālā – Skonto stadionā. Pa ceļam dalībniekus, LU studentus un absolventus, ar gavilēm sveica gan sanākušie iedzīvotāji, gan LU rektors Indriķis Muižnieks un citi Universitātes vadības pārstāvji.

LU kolektīvi ir ļoti gaidījuši šos svētkus. Piemēram, korim "Aura" ir pat savas tradīcijas - tā kā korī dzied ļoti daudz pāru, kuri tur ir gan satikušies, gan saskatījušies, gan vēlāk arī apprecējušies, viņiem ir tradīcija gājienā ņemt līdzi arī savas atvases. Tāpat svarīga tradīcija, kas vēl gaidāma noslēguma koncertā - pirms stāšanās kolonnā visiem vēl satikties, jo koris Mežaparka estrādē neatrodas kopā - tenori dzied vienā galā, alti, soprāni un basi vēl citur.

"Dziesmu un deju svētku nozīme ir milzīga - Latviju pasaulē pazīst visvairāk Dziesmu un deju svētku dēļ. Tā ir Latvijas vizītkarte, kas ir ļoti nozīmīga gan ārpusē, gan dod mums piederības izjūtu arī pašiem iekšienē. Arī bērniem ir svarīgi iemācīt dziedāt un mācīt šo kopības izjūtu," uzsver kora diriģents un mākslinieciskais vadītājs Edgars Vītols.

Savukārt LU deju kolektīva "Dancis" vadītājs Rolands Juraševskis uzsver, ka Dziesmu un deju svētki ir Latviju kopā saturējuši visus grūtos gadus; tā ir bijusi iespēja tikties, būt vienotiem: "Tie ir nozīmīgi arī, lai Latviju parādītu pasaulē, jo tas pasaulei ir liels brīnums. Ārzemniekiem ir grūti aptvert, kā tik daudzi var kopā vienā ritmā dejot vai dziedāt. Ja nebūtu šo svētku, mēs būtu tādi paši kā visa pasaule, mēs neatšķirtos. Es domāju, ka Dziesmu un deju svētki Latvijai iezīmē ļoti spilgtu krāsu - latviešiem ir sava kultūra."

Vislielākajā cieņā no svētku repertuāra kolektīvam ir vecmeistaru dejas, kurās ir stāsts un kurām var domāt līdzi. Kolektīvam svētku laiks ir ļoti noslogots, jāpagūst iekļauties visā programmā un visur piedalīties, taču par visu svarīgāk ir svētku sajūta - kopā būšana, kurā izdejot visu, kas pašiem un skatītājiem sirdij tuvs. 

Dziesmu un deju svētkos Latvijas Universitāti pārstāv:

  • LU jauktais koris “Juventus”
  • LU Tautas deju ansamblis “Dancis”
  • LU vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dancis”
  • LU absolventu jauktais koris “Jubilate”
  • LU sieviešu koris “Minjona”
  • LU jauktais koris “Aura”
  • LU pūtēju orķestris 
  • LU vīru koris “Dziedonis”
  • LU jauniešu deju kolektīvs “Dancītis”
  • LU vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dancītis”
  • LU jauktais koris “DeCoro"”
  • LU jauktais koris “Dziesmuvara”
  • LU folkloras deju kopa “Dandari”
  • LU senās mūzikas ansamblis “Canto”
  • LU vokālais ansamblis “Dancis”
  • LU sieviešu koris “Latve„
  • LU Prezidiju konventa vīru koris
  • LU sieviešu koris “"Balta”
  • LU deju ansamblis “Pērle”

Svētki LU kolektīviem iesākās pacilājošā noskaņojumā, jo koru konkursa finālā „Dziesmu kari”, kas 30. jūnijā visu dienu norisinājās LU Lielajā aulā, LU kori uzrādīja teicamus rezultātus – vīru koris “Dziedonis” ieguva svētku Lielo balvu, sieviešu koris “Minjona” – 2. vietu, sieviešu koris “Balta” – 1. vietu, jauktais koris “Juventus” – 3. vietu, bet jauktais koris “Aura” – diplomu.

Korus atzinīgi novērtēja arī žūrijas priekšsēdētājs Mārtiņš Ozoliņš, kurš norādīja, ka konkursā dzirdētais tikai vēlreiz apliecina, ka Latvija ir koru lielvalsts, ka esam dziedoša zeme un ka mūsu tauta dzīvos, dziedās un zels: "Tās ir neaprakstāmas sajūtas, ko mēs izjutām. Es gribētu īpaši izcelt jaukto koru grupu – koru skaits un tas, ar kādu atdevi visi muzicēja, bija kaut kas vienreizējs. Prieks arī par senioru koriem - katrs bija ar savu krāsu. Sieviešu kori – tik atšķirīgi un tik niansēm bagāti. Un, protams, vīru kori, kas nav izmiruši un apliecina mums savu dzīvotspēju. Šodien es tiešām ar ļoti pozitīvu zīmi varu vērtēt visu to, kas notika." M. Ozoliņš bija pārliecināts - ja svētki ir šādi sākušies, tad turpināsies tikai uz augšu.

LU Lielajā aulā par Lielo balvu sacentās jauktie, vīru, sieviešu, kā arī senioru kori. Korus vērtēja starptautiska žūrija – diriģenti Mārtiņš Ozoliņš un Sigvards Kļava, komponisti Selga Mence un Uģis Prauliņš, kā arī komponists un diriģents Vaclovs Augstins (Lietuva), diriģents Kari Turunens (Somija).

Plašāku konkursa "Dziesmu kari" izklāstu iespējams lasīt šeit.

Atgādinām, Dziesmu svētku nedēļā no 2. jūlija līdz 8. jūlijam notiks daudz un dažādi pasākumi. Lieluzveduma “Māras zeme” ģenerālmēģinājums notiks 5. jūlijā, bet divi lieluzveduma koncerti – 6. un 7. jūlijā. Savukārt noslēguma koncerta “Zvaigžņu ceļā” ģenerālmēģinājums notiks 7. jūlijā, bet lielais noslēguma koncerts – 8. jūlijā, kas turpināsies ar sadziedāšanās nakti līdz pat rīta gaismai.

Dalīties