"Latvijas formula 2050" forums Nacionālajā bibliotēkā. Foto: Toms Grīnbergs

Vieds ir cilvēks, kurš spēj radīt jaudīgas tehnoloģijas, nevis tehnika, šāda atziņa nevienu reizi vien izskanēja Latvijas Universitātes forumā “Latvijas formula 2050. Latvija ceļā uz viedvalsti”, kas noslēdza IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresu.

20. jūnijā Nacionālajā bibliotēkā bija sapulcējušies pasaules un Latvijas zinātnieki, dažādu jomu eksperti un lēmumu pieņēmēji, lai LU foruma cikla "Latvijas formula 2050. Attīstības scenāriji.” Iekšējie faktori. Ārējie faktori. Sintēze" noslēdzošajā forumā spriestu par Latviju kā viedu un tehnoloģiski attīstītu valsti.

Pastāvēs, kas pārvērtīsies

Augstās tehnoloģijas, attīstīta zināšanu kultūra un pasaules līmeņa zinātnieku sasniegumi – tādu Latviju 2050. gadā redz Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Salīdzinot ar Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem, Latvija pašlaik komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūrā apsteidz citas valstis. 86% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka dzīvo digitāli attīstītā vidē, tomēr tehnoloģiju priekšrocības netiek izmantotas ražošanas un pakalpojumu sniegšanas nozarēs, tāpēc neizmantotais darba potenciāls ir 24%, savā prezentācijā atklāja “Latvijas Mobilais telefons” prezidents Juris Binde. Kā vienu no iemesliem viņš norādīja multidisciplināru speciālistu trūkumu un uzņēmumu vadītāju noraidošo attieksmi pret informācijas un komunikācijas tehnoloģijām.

“Pašreizējā biznesa un ekonomikas attīstības tendence ir, ka izdzīvos nevis stiprākais vai inteliģentākais, bet tas, kurš labāk pievērsīsies pārmaiņām. Tas gan nenozīmē, ka nav jābūt inteliģentam, lai pielāgotos pārmaiņām,” norādīja J. Binde.

Lai Latvija kļūtu par viedvalsti, tai nepieciešams lemt kopsakarībās, un vieda valsts būs tikai tad, ja būs arī viedas pašvaldības, savu redzējumu ieskicēja LU profesore Žaneta Ozoliņa.

“Viedvalstij ir liels potenciāls, taču tās lomu noteiks sabiedrības vēlme un prasmes to izmantot,” uzsvēra profesore.

Savukārt Latvijas ģeogrāfiskais novietojums ar kaimiņiem igauņiem un ziemeļos esošo Skandināviju ir brīnišķīgs, lai mēs kļūtu par viedu valsti, atzina Latvijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Andris Razāns.

“Jādomā par mūsu izglītību. Nepiekrītu viedoklim, ka viss uzsvars jāliek uz eksaktajām zinātnēm, izglītībai jābūt līdzsvarotai – jābūt tiem, kas spēj tehnoloģijas radīt, un jābūt tiem, kas spēj komunicēt ar pārējo pasauli,” sacīja A. Razāns.

Kā vienu no viedas valsts vērtībām, foruma eksperti izcēla datus – datos balstītu ekonomiku un racionālos datos balstītus lēmumus.

“Mūsu bagātība ir dati, kas ir mums visapkārt, ko gribot, negribot radām,” akcentēja LU profesore Signe Bāliņa. Piemēram, nesen atklātajā LU un Microsoft un inovāciju centrā (LUMIC) regulāri notiek semināri, kuros notiek dažādu datu apkopošana un analizēšana.

 

Vai roboti mums atņems darbu? Noteikti jā!

Tehnoloģijas attīstās daudz ātrāk, nekā mēs spējam tās pielietot, un bieži vien cilvēki nemaz nevēlas pieņemt jaunas lietas, forumā atzina eksperti.

“Mums visiem riebjas mācīties, mēs laužam sevi, lai mācītos,” forumā atzina “SAF Tehnika” valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs. Piemēram, vēl nesen cilvēki karstā saulē stāvēja garos sastrēgumos, lai samaksātu par iebraukšanu Jūrmalā, taču garo rindu vietā daudz ērtāk norēķināties par iebraukšanu pilsētā būtu ar tam atbilstošu mobilo lietotni, kas Latvijā nebūt nav jaunums.

Nākotnē roboti cilvēkiem atņems darbu, un rindā uz darba atņemšanu stāv autonomie auto, specializētais transports, autonomi piegādes roboti, noliktavu un loģistikas automatizācija, staigājoši roboti, cilvēkveidīgi roboti ar mīmiku un I Robot putekļsūcēji, skaidroja N. Bergs.

Piemēram, SEB bankā 50 darba procesi tiek veikti ar robota palīdzību. 20 roboti pieslēdzas sistēmām un veic procesus, kas ir vienveidīgi, apnicīgi un prasa lielu precizitāti.

“Zinātnieki ir teikuši, ka robots var aizstāt astoņus cilvēkus, mēs šodien esam sasnieguši, ka robots spēj aizstāt gandrīz trīs cilvēkus. Varbūt šodien, runājot no Latvijas skatupunkta, mēs teiktu, ka tas mums samazina darba vietas, es teiktu, ka nē, tas tikai paver iespēju cilvēka kapitālam augt, darīt to, ko tiešām gribas darīt attīstītā sabiedrībā un ko mēs, kas aug straujāk, nevaram pieņemt un atrast vairāk darbinieku, mēs aizstājam ar robotiem,” skaidroja SEB bankas vadītāja Ieva Tetere.

Mākslīgā intelekta radītāji nebūs roboti, bet gan cilvēki, uzskata “Tilde” valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs.

“Svarīgi, lai mākslīgais intelekts būtu latvisks, spētu sazināties ar mums latviešu valodā, saprastu mūsu vērtību kodu, kalpotu mūsu labā, nevis mēs kalpotu mākslīgajam intelektam,” norādīja A. Vasiļjevs.

2019 – zinātnes un augstākās izglītības gads

Turpinot diskusiju par nākotnes profesijām, arī LU rektors I. Muižnieks uzvēra, ka 73% mūsdienu profesiju vairs nepastāvēs, tāpat augstākās izglītības profesijas ir apdraudētas. Viņš forumā stāstīja par precīzijas izglītību, kurā genomika, neirobioloģija, etoloģija, psiholoģija apvienojas, lai padziļināti izprastu mācīšanos un noteiktu, kā mācību resursus un materiālus students var vislabāk izmantot atbilstoši savām individuālajām īpašībām.

Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Dace Jansone akcentēja, ka augstākā izglītība nevar pastāvēt bez sadarbības ar zinātni un industriju. Tāpat augstskolām jāpaliek dinamiskām, elastīgām, jāmainās līdzi laikam, un augstskolai jābūt spējīgai adaptēties industrijai, piebilda Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors Tālis Juhna.  

Diskusiju noslēgumā uzņēmējs Ģirts Rungainis norādīja, ka kopumā pēdējie 30 gadi Latvijai bijuši veiksmīgi – Latvija dzīves līmenī no 35% tikusi līdz 65% no Eiropas vidējā dzīves līmeņa (iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju).

Latviešu zinātnieku kongresa izskaņā zinātnieki pieņēma manifestu, kurā aicina Latvijā 2019. gadu noteikt par nacionālo zinātnes un augstākās izglītības gadu.

Dalīties