Aigars Kokins pie mākslinieces Elīnas Alkas gleznas "Kūpošās zemes". Foto: Toms Grīnbergs.

LU Akadēmiskā centra Dabas mājā atklāta izstāde, kurā var iepazīties ar dažādiem informatīvajiem materiāliem par Latvijas zemes dzīļu resursu izmantošanu jaunās tehnoloģijās, piemēram, mālu izmantošanu notekūdeņu attīrīšanā un augsnes uzlabošanā, kā arī aplūkot unikālu mākslinieces Elīnas Alkas gleznu, kura uzgleznota, izmantojot okera krāsu pigmentu maisījumu prototipus, kas iegūti no Latvijas krāsu zemēm.

LU Dabas mājā līdz pat 20.jūlijam varēs aplūkot izstādi, kas vēsta par Valsts pētījumu programmas “Meža un zemes dzīļu resursu izpēte, ilgtspējīga izmantošana - jauni produkti un tehnoloģijas” (ProdRes) ietvaros realizētā projekta “Zemes dzīļu resursu izpēte dabisko izejvielu dažādošanai un jaunu tehnoloģiju izstrādei (Zeme)” rezultātiem.

“Visi gaidīti apskatīties izstādi, pārliecināties, kas ir iespējams šeit Latvijā, kur mēs ļoti bieži gribam būt pelēkās pelītes, ka mums nekā nav, mēs neko neprotam. Tā piezemētība mūs pašus nograuž, šeit izstāde rāda pretējo, ka no vienkāršām lietām, māla, dolomīta, mūsu kūdras, mēs varam iegūt ārkārtīgi augstvērtīgus produktus, ja liekam lietā zināšanas, kuras iegūstam augstskolā,” uz izstādi aicina LU prorektors eksakto, dzīvības un medicīnas zinātņu jomā Valdis Segliņš.

Rada jaunu krāsu pigmentu maisījumu

Viens no projekta materiāliem, kas rezultējies unikālā mākslas darbā, ir jauna krāsa.

Pētot Latvijas krāsu zemes, un pilnveidojot pigmentu iegūšanas tehnoloģijas, LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes laborants, Mākslas akadēmijas absolvents Aigars Kokins radīja jaunu krāsu pigmentu maisījumu.

Krāsas radīšana ir sarežģīts process, stāsta A. Kokins. Materiālu pētnieks ieguvis no Dāvida ūdensdzirnavu sarkanbrūnās zemes. Tālāk sekoja radoši eksperimenti laboratorijās, ar LU fonda atbalstu universitātē tika iegādātas nepieciešamās tehnoloģijas pigmenta ieguvei. Mākslinieku krāsām ir ļoti smalks pigments, tāpēc ir jāiziet vairākas stadijas krāsu ieguvē – jāeksperimentē ar proporcijām, kā to precīzāk samalt, cik daudz žāvēt. Kad radīts pigments, tiek būvētas krāsu receptes. Kā vienu no pirmajām pētnieks radījis umbras brūno krāsu. Lai projekts nepaliktu tikai uz papīra zinātniskā rakstā, A. Kokins uzaicināja mākslinieci uzgleznot mākslas darbu ar viņa iegūto umbru. Māksliniece Elīna Alka radīja gleznu “Kūpošās zemes”, 2018 (audekls, eļļa), kur uz sarkanbrūna kūpoša kalna stāv balta mājiņa.

“Kad es gleznu ieraudzīju, man bija ļoti liels gandarījums un prieks, tāpēc ka mākslinieks spēj uzķert nianses. Sarkanbrūnie toņi ir ne tikai produkts kā materiāls, tiem ir ļoti liela simboliskā vērtība. Māksliniece to ir uzķērusi ļoti askētiskā veidā – simboliski sarkano, uz kuras stāv mājiņa. Mājiņa kā dvēseles simbols un sarkanais kā sakrālais simbols. Visas paralēlās, simboliskās vērtības uzslāņojas virsū uz produkta, materiāla, krāsas,” skaidro A. Kokins.

Pagaidām A. Kokins ir eksperimentējis ar brūno toni, radīdams umbras un okera krāsas. Ubra izpaudusies eļļas krāsās un ūdenskrāsās, kā arī okers radīts ūdenskrāsās. Vēl pētnieks ieplānojis radīt arī mākslinieku krītiņus.

“Interesanti, kā paris gadu laikā vienkāršs izbrauciens uz lauka, kur paņem maisu zemes līdz, ir izaudzis līdz gleznām,” gandarīts par darbu ir A. Kokins.

Māls kā augsnes uzlabotājs un notekūdeņu attīrītājs

Dažādi māla materiāli spēj uzlabot augsni un veicināt notekūdeņu attīrīšanu, pētījuma laikā secinājuši projektā iesaistītie zinātnieki. Viņi eksperimentos testēja māla izstrādājumus (pašu mālu, apdedzināto mālu, keramikas granulas) baktēriju imobilizēšanai. “Labos mikroorganismus, ko izmanto augu augšanas veicināšanā lauksaimniecībā un laukkopībā, mēģinājām uzsēdināt jeb imobilizēt uz dažādiem materiāliem. Imobilizētā veidā tie saglabā labāk dzīvotspēju, kā arī nonāk augsnē kopā ar māla daļiņām vai keramzīta daļiņām un tur var darboties un strādāt,” skaidro LU Bioloģijas fakultātes asociētā profesore Vizma Nikolajeva.

“Atklājām, ka daļa mālu pēc apdedzināšanas dod bāzisku vidi. Tie ir māli, kuros kā piemaisījums ir kalcija karbonāts. Mālu apdedzinot, tas sadalās, un ūdens šķīdumā ir bāziska vide un visas baktērijas nepilnas dienas laikā bija pagalam. Bet devona māli, kas Latvijā ir vecāki, tajos baktērijas ļoti labi auga un par to tapa vairākas zinātniskas publikācijas,” papildina Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Silikātu materiālu institūta vadošā pētniece un docente Ruta Švinka.

Šo imobilizācijas procesu izmantoja arī vides attīrīšanai no piesārņotām vielām. Par izejmateriālu tika izmantotas baktērijas, kas ņemtas no naftas produktiem piesārņotas augsnes Latvijā, kuras tika iekapsulētas milimetros mērāmā bumbiņā, lai tās labāk saglabātu dzīvotspēju, kad ievadītas piesārņotā augsnē.

Tāpat augsti porainu keramikas materiālu ieguve un sorbcijas procesu analīze ļāva iegūt jaunus māla keramikas materiālus piesārņota ūdens attīrīšanai no dažādām piesārņojošām vielām.

“Uzsākot projektu, bija sajūta, ko tā mēs pētīsim, kas sen jau ir izpētīts? Mēs paši nonācām pie atziņas, ka, konsultējoties ar kolēģiem, var būt pavisam citi interesanti pielietojumi un iznāk, ka mūsu māli keramikā nav nekas īpašs – viņi nav ne balti, ne ugunsizturīgi, bet viņi ir pārāki citās pozīcijās,” atzīst RTU asociētais profesors Visvaldis Švunka.

Noslēgusies kārtējā Valsts pētījumu programma meža un zemes dzīļu resursu izpētes jomā

Projektu veidoja seši savstarpēji saistīti un papildinoši, ar augstu sinerģiju piesātināti apakšprojekti, kurus īstenoja gan Latvijas Universitātes, gan Rīgas Tehniskās Universitātes zinātniskās pētniecības grupas. Katrs no apakšprojektiem sniedza augstvērtīgus zinātniskus rezultātus, jaunas tehnoloģijas un vismaz ieskicēja produktus, kas ir iegūstami no Latvijas zemes dzīlēm. Tā ģeoloģiskos pētījumos attīstītas ģeofizikālo un ģeoloģisko pētījumu metodes un sagatavotas daudzas zinātniskas monogrāfijas uzņēmēju un pašvaldību vajadzībām. Sekmīga ir bijusi mālu īpašību izpēte izmantošanai saules aizsargkrēmos, biodegradablu kompozītmateriālu un jauna granulveida sorbenta iegūšanai, kas ļāva tuvināties jaunu komerciālu produktu izstrādei. Zemtemperatūras keramikas materiālu izstrāde, lietojot Latvijas minerālās izejvielas, ļāva izstrādāt vairākus jaunus perspektīvus materiālus ar augstu komercializācijas vērtību. Augsti porainu keramikas materiālu ieguve un sorbcijas procesu analīze ļāva iegūt jaunus māla keramikas materiālus piesārņota ūdens attīrīšanai no dažādā piesārņojošām vielām. Kūdras, sapropeļa, māla īpašību un modifikācijas iespēju pētījumi vainagojās ar daudzu jaunu materiālu izstrādi ar unikālām īpašībām un plašām to izmantošanas iespējām. Māla materiālu inovatīvs lietojums mikroorganismu biotehnoloģijās ļāva izveidot inovatīvus bioloģiskos preparātus ar imobilizētiem un iekapsulētiem mikroorganismu konsorcijiem.

Kopumā projekta ietvaros ir publicētas 69 zinātniskās publikācijas, izdotas 12 oriģinālas recenzētas zinātniskas monogrāfijas, aizstāvēti 10 promocijas darbi, izstrādātas 2 jaunas zinātniskās metodes un reģistrēti 2 patenti.

Valsts pētījumu programmas ir valsts pasūtījums zinātnisku pētījumu veikšanai noteiktā ekonomikas, izglītības, kultūras vai citā valstij prioritārā nozarē ar mērķi veicināt šīs nozares attīstību. Valsts pētījumu programmu 2014.-2017.gadam mērķis bija veicināt zinātnes attīstību visās zinātņu nozarēs un attīstīt zinātnes cilvēkresursus atbilstoši Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas uzstādījumiem.

Izstāde ar informatīvajiem materiāliem par Valsts pētījumu programmas projekta „Zeme” pētniecību un rezultātiem, kā arī mākslinieces Elīnas Alkas glezna „Kūpošās zemes” būs apskatāmi LU Akadēmiskā centra Dabas mājā vēl līdz 2018.gada 20.jūlijam.

Dalīties