Foto: Toms Grīnbergs

Zinātnes kafejnīcā, kas ar provokatīvu nosaukumu „Dzīvo tīri un zaļi vai mirsti! Nemirsti – dzīvo gudri!/ Be green, clean or die! Don't die, be Smart!" 17. maijā norisinājās Latvijas Universitātes (LU) un Microsoft Inovāciju centrā, tikās vietējie un ārzemju eksperti un pētnieki, lai kopīgi diskutētu par par ilgtspējīgu un efektīvu dabas resursu izmantošanu, vides resursu pār-patēriņu un jaunuzņēmumu (StartUpu) lomu, lai mazinātu sabiedrības negatīvo ietekmi uz klimata izmaiņām.

“Pētnieki ir pamatojuši, ka pašreizējām vides problēmām – globālā sasilšana, resursu pārtēriņš, atkritumu apjoma pieaugums, piesārņojums – ir nepieciešams tūlītējs risinājums. Tā ir ikviena indivīda atbildība – kādu pasauli mēs atstāsim saviem bērniem. Tāpēc ikvienam no mums ir jārīkojas – jābūt ”zaļākam””, kā vienu no trim argumentiem, lai pamatotu apgalvojumu – “Dzīvo tīri un zaļi vai mirsti!”, min Matīss Neimanis (LU), turpinot: “Ja uzņēmums tiek raksturots kā jaunuzņēmums, tad tiek uzskatīts, ka tas nāks klajā ar inovāciju. Un, ja piekrīt apgalvojumam, ka “inovācija ir labuma radīšana plašākai sabiedrībai atbildīgā veidā un peļņa ir kā sekas šādai pareizai darbībai, tad rodas jautājums – vai jaunuzņēmums var būt inovatīvs, darboties atbildīgi, bet vienlaikus ignorēt vides problēmu jautājumus? – Diezin vai. Tātad nav izvēles – ir jābūt ”zaļam” tiešā vai netiešā veidā.” Un kā trešo argumentu M. Neimanis akcentēja finansiālo aspektu: “Eiropas mērogā, ir ļoti daudz atbalsta programmu, inkubatoru un konkursu tieši jaunuzņēmumiem, kuri piedāvā risināt vides problēmu jautājumus. Pārsvarā šajos konkursos un atbalsta programmās var saņemt vairāku tūkstošu, pat desmitos tūkstošu mērāmu finansiālu atbalstu. Bet, ja jaunuzņēmums neatbilst “zaļa” uzņēmuma kritērijiem, tas nevar pat pretendēt uz atbalstu. Īpaši agrīnā attīstības stadijā tas jaunuzņēmumam ir jautājums – būt ”zaļam” vai nebūt vispār!”

“Latvijā mēs daudz runājam par ilgtspējīgu attīstību un ir radīta virkne dokumentu. Pārsvarā šo politikas dokumentu pamatā ir Eiropas Savienības izstrādātās vadlīnijas. Bet, kā nereti gadās, ļoti labi domātas iniciatīvas tulkojumā ir pārvērtušās par visai “sausu” tekstu dokumentos, kas tā arī netiek praktiski īstenoti,” Zinātnes kafejnīcā uzsvēra sociologs Miķelis Grīviņš, secinot, ka postpadomju telpā sabiedrība nedomā, ka katra indivīda rīcība var ietekmēt ar vidi saistītos problēmjautājumus, bet pārsvarā uzskata, ka jārīkojas ir valstij un uzņēmumiem. Savukārt pašreizējo pieeju ar vidi saistīto problēmu risināšanā M. Grīviņš raksturoja “kā ielāpu likšanu uz viena liela audekla - it kā audekls noklāj virsmu, bet tā stiprība ir ļoti zema. Tiklīdz ir kāda mazākā “turbulence”, tā ielāpi plīst un irst.” Sociologs norādīja, ka ir ļoti būtiski nevis reaģēt uz problēmām un likt “ielāpus”, bet “proaktīvi un tālredzīgi rīkoties, lai “audekls” būtu viengabalains, nevis daudzu savstarpēji savienotu ”ielāpu” veidojums.”

Solvita Kostjukova – jaunuzņēmuma “Alina” līdzīpašniece un vadītāja –, stāstot par uzņēmuma izveidošanu, attīstību un investīciju piesaisti, sniedza svarīgu atziņu: “Neviens investors nav labdaris un neinvestē “zaļā” uzņēmumā tikai tādēļ, lai tiktu risinātas ar vidi saistītās problēmas. Investori investē, lai pelnītu. Jautājums tikai – cik komplekss ir investora biznesa modelis, un kādā laika periodā investors saskata peļņas iespējas.”

Austris Vasiļeskis, Exigen Services Latvia pārstāvis, savā runā, meklējot atbildi uz jautājumu – kas ir pretējs nāvei, teica, ka tā ir dzimšana, un, lai kaut kas dzimtu, ir nepieciešama divu personu cieša sadarbība gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, apgalvojot, ka tieši “sex” industrija ir devusi iespēju dzimt un attīstīties daudzām tehnoloģijām, kuras vēlāk ir radušas pielietojumu citās nozarēs – web kameras, virtuālā realitāte, liela apjoma datu pārraide.

Savukārt plašu ieskatu tēmā – kā modernu tehnoloģiju izstrādātāji palīdz lauksaimniekiem ne tikai uzlabot ekonomiskos rādītājus, bet netiešā veidā arī risināt ar vidi saistītos problēmjautājumus, sniedza Macklean pārstāvis Filips Lundins /Filip Lundin/, piemēram, kā “īpaši gudras” lauksaimniecības produktu mēslošanas mašīnas spēj izvērtēt, cik lielā apjomā konkrētam augam tīrumā ir nepieciešami minerālmēsli. Tādējādi – lauksaimnieks ne tikai ietaupa uz minerālmēslu patēriņu, bet arī būtiski tiek samazināta minerālmēslu nokļūšana apkārtējā vidē. F. Lundins arī uzsvēra, ka liela apjoma datu pārraide, ieguve un analīze, ļauj daudz precīzāk plānot lauksaimnieku darbību, gudrāk izvēlēties – kad un ko sēt, kad pļaut, cik daudz mēslot. Rezultātā – lēmumi tiek pieņemti, balstoties uz datiem, nevis veicot subjektīvus novērojumus dabā.

Visbeidzot, Anti Lipo /Antti Lippo/Demos Helsinki pārstāvis - iepazīstināja klātesošos ar 2018. gada augustā gaidāmo konkursu tiem jaunuzņēmumiem, kuru rīcībā ir risinājumi, lai ēkas padarītu „gudrākas”, lai mazāk tiktu patērēti resursi, un vienlaikus netiktu zaudēta dzīves kvalitāte.

 

Zinātnes kafejnīca notika INTERREG projekta „Smartup Accelerator – inovāciju ekosistēma tīro tehnoloģiju patērētāju tirgus attīstībai Baltijas jūras reģionā” (”SmartUp Accelerator – Innovation Ecosystem to foster consumer cleantech markets in the Baltic Sea Region”) ietvaros, ko īsteno LU sadarbībā ar organizācijām no Zviedrijas, Somijas, Vācijas, Igaunijas, Krievijas un Polijas. Projekta mērķis ir apvienot inovāciju dalībniekus – uzņēmumus, starpniekus, investorus un ieinteresētās puses tīro tehnoloģiju* patērētāju jomā, veidojot stratēģiskas partnerattiecības un veicinot izpratni par ilgtspējīgu inovāciju un uzņēmējdarbības attīstību Baltijas jūras reģionā.

Projektā laikā plānots atklāt izcilas idejas un komandas, kuru uzdevums ir izveidot jaunuzņēmumus (start-up), kas samazina patēriņa ekoloģisko slogu; organizēt nacionālus un starptautiskus pasākumus - starta darbnīcas (bootcamp) un testgultnes (test-beds) par tīro tehnoloģiju patērētāju un viedo inovāciju tēmām; piedāvāt mācību programmas un konkursus jaunuzņēmumiem, kā arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. 2018. gada projekta tēma ir “gudrās mājas” (smart homes). Projekta vadošajiem partneriem - lielākajam biznesa attīstības centram Ziemeļvalstīs „Innovatum AB” (Zviedrija), kā arī biznesa konsultāciju centram „Demos Helsinki” (Somija) ir liela pieredze atbalsta sniegšanā tīro tehnoloģiju jaunuzņēmumiem, kas piedāvā gudrākus resursu izmantošanas risinājumus, piemēram, digitālos pakalpojumus (https://www.smartupaccelerator.eu/).

*Tīrās tehnoloģijas (clean-tech) – procesi, slēgtas shēmas, produkti un pakalpojumi, kas veicina ilgtspējīgu un efektīvu dabas resursu izmantošanu un ražīgumu. Tīrās tehnoloģijas palielina materiālu,  ūdens un enerģijas ražīgumu, samazinot kaitīgo vielu emisijas ūdenī, gaisā un zemē.

"Zinātnes kafejnīcas" mērķis ir raisīt brīvu diskusiju neformālā vidē par sabiedrību interesējošiem zinātnes jautājumiem. Tā ir iespēja tikties ar attiecīgās jomas ekspertiem un uzdot viņiem jebkuru interesējošu jautājumu un noskaidrot līdz šim neizprasto par kādu konkrētu zinātnes jomu.

Dalīties