2010.gada 4.novembrī Latvijas Universitātes galvenajā ēkā, kafejnīcā „Amica”, notika kārtējais Zinātnes kafejnīcas pasākums, kura tēma bija ūdens – par tā rašanos un vecumu, ūdens ķīmisko uzbūvi un unikālajām īpašībām, par ūdens resursiem Latvijā un ūdens attīrīšanas procesu un piegādi patērētājiem.

Zinātnes kafejnīcas dalībnieki bija LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pārstāvji – Lietišķās ģeoloģijas katedras vadītājs profesors Valdis Segliņš, Vides zinātnes nodaļas vadītājs profesors Māris Kļaviņš un vadošā pētniece Aija Dēliņa, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens pētījumu laboratorijas vadītājs profesors Tālis Juhna.

Pasākuma vadītājs bija zinātnieks, LU absolvents Juris Šteinbergs.

Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Lietišķās ģeoloģijas katedras vadītājs profesors Valdis Segliņš uzstājās ar prezentāciju par tēmu – ūdens vecums un no kurienes tas radies.

Lai arī ūdens ir visapkārt un bez tā nav iedomājama cilvēka ikdiena, nemaz nerunājot par to, ka pats cilvēks ir veidots no aptuveni 70 % ūdens, šī viela glabā daudzus noslēpumus pat mūsdienās, kad šķiet, ka viss jau ir izpētīts un zinātne ir savā uzplaukuma posmā. Profesors V.Segliņš savā runā norādīja, mūsdienu zinātnē par ūdeni ir zināms tikai mazliet vairāk nekā 20.gadsimta sākumā.

Jautājumam par ūdeni ir dažādas atbildes gan kultūras un vēstures ietvaros, piemēram, „Bībelē” Mozus grāmatā vai senajās civilizācijās, arī latviešu folklorā, gan zinātnes ietvaros, kur ūdens tiek izzināts ar visām iespējamām metodēm.

Tieši zinātne izvirza jautājumu par to, cik vecs ir ūdens. Tiek uzskatīts, ka sākotnēji ūdens veidojās, atdziestot zemei, no tvaikiem, un pirmatnējais ūdens ir veidojies pirms 4,5 miljardiem gadu. Vēlākajos posmos ūdens sastāvs ir daudzkārt mainījies atbilstoši dažādiem apstākļiem, un kopš Juras perioda ūdens sastāvs ir tāds, kādu mēs pazīstam. Runājot par vecumu, ir veikti dažādi pētījumi pasaules okeānā, bet mūsdienās šos pētījumus un rezultātus pārskata un precizē atbilstoši jaunākajām tehnoloģiskajām iespējām, piemēram, par Atlantijas okeānu ir dati, ka augšējo slāņu vecums ir ap 1200 gadu, bet dziļākie slāņi ir vēl vecāki.  

Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Vides zinātnes nodaļas vadītājs profesors Māris Kļaviņš klātesošos iepazīstināja ar prezentāciju par ūdens ķīmiskajām īpašībām. Profesors norādīja, ka ūdens molekula ir vienkārša – sastāv no trīs atomiem – tomēr, atomiem izvietojoties leņķos un pastāvot divām saitēm, tiek nodrošinātas polimēras struktūras, kuras savā starpā mijiedarbojas, rezultātā var veidoties dažādas variācijas, piemēram, tritijs, deitērijs utt. Šeit izpaužas anomālās ūdens īpašības, kas nodrošina, ka ūdens nereaģē kā citas vielas, un mums ir pieejama šī neaizstājamā viela visdažādākajām mūsu vajadzībām. Kā piemēri šīm anomālajām ūdens īpašībām ir blīvums, kušanas un iztvaikošanas temperatūra, augsts virsmas spraigums, kā dēļ, piemēram, ūdens kukaiņi var pārvietoties pa ūdens virsmu.

Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes vadošā pētniece Aija Dēliņa pastāstīja interesantus faktus par Latvijas pazemes ūdeņu dažādību, veidošanos un izplatību. A.Dēliņa savā prezentācijā atgādināja par ūdens nemitīgo riņķojumu dabā. Runājot par pazemes ūdeņiem, vienmēr šķiet, ka pazemē ir plūstoši ūdens strauti vai upes un ezeri, tomēr pētniece norādīja, ka galvenokārt ūdens pazemē ir kā piesātināti slāņi , kur ūdens atrodas mikroskopiskās porās un plaisās. Interesanti – jo dziļāk ūdens horizonti atrodas pazemē, jo ilgāka notiek ūdens aprite un ūdens ir vecāks, tāpat kā – jo ilgāka ir ūdens filtrācija, jo vairāk mainās ūdens sastāvs. Izrādās, ka Latvijā ir dažādi ūdens slāņi, turklāt izdala vairākas zonas, kurās ir dažāda ūdens aprite un ūdens sastāvs, piemēram, dziļākajos slāņos ir sāļāks ūdens, savukārt slāņos tuvāk zemes virskārtai ir saldūdens, tāpat pastāv zonas, kur ūdenī dominē karbonātjoni vai sulfāti, vai hlorīdi.

Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens pētījumu laboratorijas vadītājs profesors Tālis Juhna stāstīja par ūdens attīrīšanas procesu un piegādi pilsētu iedzīvotājiem. Pastāv dažādas virszemes ūdens attīrīšanas metodes, lai patērētājiem piegādātu tīru un veselībai nekaitīgu ūdeni, jo visā Eiropas Savienībā ir izstrādāti normatīvi par ūdens kvalitāti, kuri paredz, ka nedrīkst nodarīt kaitējumu ne īslaicīgā, ne ilglaicīgā posmā cilvēka veselībai. Arī Rīgas iedzīvotājiem tiek piegādāts kvalitatīvs dzeramais ūdens. Protams, ir jāatceras, ka ūdens piesārņojums var rasties, ūdenim „esot ceļā” pie patērētājiem, jo piesārņojums var rasties, „mijiedarbojoties ūdenim ar caurulēm”. Jāatceras arī, ka ūdens nav sterils, jo tajā ir dzīvi mikroorganismi (līdz pat 1 miljonam 1 litrā), kas uz caurulēm veido bioplēves. Profesors T.Juhna prezentācijā norādīja: lai novērstu šos trūkumus, nemitīgi tiek pārbaudīta ūdens kvalitāte, tiek veikta sistēmas skalošana, izmantota dezinfekcija ar hloru vai ozonu, kā arī aizvien tiek pētītas un meklētas jaunas tehnoloģijas.

Kā jau allaž, pēc prezentācijām raisījās diskusijas un tika uzdoti jautājumi referentiem. Jautājumi gan vairāk bija par praktiskām lietām, piemēram, par minerālūdeņiem, par ūdens pozitīvu uzlādēšanu u.tml. Eksperti uzsvēra, ka jebkurā sfērā ir mārketings un jebkura lieta ir jāpārdod, cits jautājums, vai tas cilvēkam palīdz, piemēram, ūdens ar pozitīvi uzlādētu struktūru, jo mūsdienu zinātnē tam nav pierādījumu un ļoti daudzas lietas par ūdeni ir vēl nezināmas. Jautājumā par labu un sliktu ūdeni T.Juhna norādīja, ka tas ir ļoti individuāli, jo katram ir sava garšas izjūta, un ļoti svarīgs aspekts ir cilvēka paradumiem, jo dažos eksperimentos cilvēki par kvalitatīvu atzinuši tieši to dzeramo ūdeni, pie kura viņi ir pieraduši. Pētniece A.Dēliņa papildināja, ka Latvijā ūdensapgādē tiek izmantots ūdens no dažādiem horizontiem, izvēloties kvalitatīvāko noteiktā teritorijā.

Nākamais Zinātnes kafejnīcas pasākums notiks 15.novembrī, un eksperti būs matemātikas speciālisti par tēmu „Vai visu var izskaitīt?”.

Dalīties