Ceturtdien, 24. martā, plkst. 18.00 Latvijas Universitātes kafejnīcā (Raiņa bulv. 19) notiks „Zinātnes kafejnīcas” pasākums, un šoreiz tas būs veltīts vēstures jautājumiem par tēmu „Vikingi”. Pasākums tiešraidē būs skatāms LU portālā.

Vārda „vikingi” izcelsme nav īsti skaidra — vēstures literatūrā jēdziena „vikings” visai loģiskā etimoloģija visbiežāk tiek atvasināta no darbības vārda vīkj — „pagriezties, izvairīties” Tā tika nosaukti ziemeļnieki (normaņi) vai skandināvi.

Vikingi bija Skandināvijas ģermāņu iedzīvotāji, kuri no 8. — 11. gs. kā jūraslaupītāji, tirgotāji, zemju iekarotāji un jaunu valstu dibinātāji savu dziesminieku skaldu apdziedāta goda un slavas dēļ ar saviem kuģiem devās tuvos un tālos ceļojumos — viņi sasniedza Ziemeļameriku (pirms tam atklājot Islandi, Grenlandi un citas salas), valdīja Britānijas anglosakšu zemēs, apguva Vidusjūru un pa upju ceļu brauca cauri Ukrainai un Krievzemei līdz Melnajai jūrai un Kaspijas jūrai. Rietumeiropā viņus dēvēja par normaņiem, Krievzemē — varjagiem, bet Bizantijā — par varingiem. Skandināvu vikingu braucieni paplašināja Eiropas tirdzniecības telpu, turklāt viņi nodibināja vairākas jaunas politiskās struktūras (Normandijas hercogiste, Krievzemes valsts, Sicīlijas karaliste), savukārt Skandināvijā izveidojās karalistes un tika pieņemta kristietība. Austrumbaltija, kurā jau 7. gs. noformējas skandināvu kolonijas (Grobiņā), pastāvīga skandināvu kundzība neizveidojās, un šis reģions drīzāk tika izmantots kā tranzīta telpa „ceļā no varjagiem uz grieķiem” jeb no Baltijas jūras caur Krievzemi uz Melnās jūras reģionu.

Vikingi vairāk darbojušies Latvijā nekā Lietuvā un Igaunijā Ir arī vairāki neskaidri vēstures jautājumi, par kuriem „Zinātnes kafejnīcas” laikā varēs izjautāt pētniekus. Ekspertu krēslos sēdēs: LU Vēstures un filozofijas fakultātes Viduslaiku vēstures katedras docents Andris Šnē un stāstīs par vikingu laikmeta vispārīgu raksturojumu un pievērsīsies kuršu (un citu Baltijas tautību) vikingu jautājumam. LU Latvijas vēstures institūta direktors, Biznesa augstskolas „Turība” Juridiskās fakultātes prof. Guntis Zemītis stāstīs par to kādi bijuši zemgaļu un skandināvu sakari vikingu laikmetā. Savukārt Latvijas Arheologu biedrības sekretāre Ingrīda Virse skaidros vai Grobiņa bija vikingu centrs vai kaut kas cits un citus interesantus jautājumus. Visbeidzot v/a Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas departamenta fondu glabātājs un LU doktorants Artūrs Tomsons izstāstīs, ko viņš noskaidrojis par vikingu ieročiem Latvijā un citur pasaulē.

Pasākumu, kā vienmēr, vadīs Dr. Juris Šteinbergs — zinātnieks un populāra TV raidījuma seja.

„Zinātnes kafejnīcas” mērķis ir raisīt brīvu diskusiju neformālā vidē par sabiedrību interesējošiem zinātnes jautājumiem. Tā ir iespēja tikties ar attiecīgās jomas ekspertiem un uzdot viņiem jebkuru interesējošu jautājumu un noskaidrot līdz šim neizprasto par kādu konkrētu zinātnes jomu, šoreiz par tēmu – vikingi.

Kafejnīca sākas uzreiz pēc 18.00. Pirmajiem 50 dalībniekiem sulas glāze par brīvu.

„Zinātnes kafejnīcu” atbalsta SIA Latvija Statoil.

Pasākums tiešraidē būs skatāms LU portālā.

 

Dalīties