11.marta vakarā Latvijas Universitātē kārtējo reizi notika tikšanās Zinātnes kafejnīcā. Tur pulcējās ne tikai zinātkārie, bet arī arheoloģijas un ģeoloģijas nozaru eksperti, lai diskutētu par vakara tēmu „Vajag tikai rakt! Un kāpēc ne Ēģiptē?”.

 

Kā allaž vakara vadītājs Dr. Juris Šteinbergs parūpējās par to, lai Zinātnes kafejnīcas viesi justos omulīgi. Neskatoties uz niķīgo projektoru, kas sākumā atteicās darboties, LU kafejnīca bija piepildīta ar tiem indivīdiem, kas nākuši izzināt mistikas apdvesto tēmu – vēstures rentgenu - arheoloģiju. Šo tēmu savukārt attīstīja eksperti, kas ar savām arheologu otām ir strādājuši ne vien tepat Ogresgalā, bet arī tālajā Ēģiptē, izsekojot laika garu un meklējot atbildes uz saviem jautājumiem.

Džosera piramīdas mīklas

Savulaik LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāti absolvējušais kinorežisors un operators Romualds Pipars, kura kameras acs devās līdzi Latvijas ekspedīcijai uz Ēģipti, atzina, ka jau kopš bērnības ir izjutis bailes no kapiem. Taču dodoties uz Ēģipti, lai filmētu faraonu dinastiju mūža mājas no iekšpuses, bija jāiemācās pārkāpt bailēm un uzvesties labi, lai faraonos neizraisītu dusmu zibeņus.

R. Pipars skaidroja, ka Džosera pakāpju piramīda, kuras noslēpumus centās izzināt latviešu ekspedīcija, ir viena no senākajām būvēm pasaulē. Tā ir vecākā akmens piramīda pasaulē, kur zinātniskā ekspedīcija apsekoja tās pazemes struktūras. Izpētes gaitā atklājās jauna, agrāk nezināma informācija par piramīdas apakšzemes konstrukcijām, to izkātojumu un nostiprinājuma stāvokli. Klātesošiem bija fantastiska iespēja ielūkoties topošās R. Pipara filmas kadros.

„Var teikt, ka Ēģiptē ir izpētīti vien aptuveni 25%, bet visu pārējo klāj smiltis,” atzina zinātņu vēsturnieks un LZA goda doktors Jānis Klētnieks, kurš pats sevi nodēvējis par pensionētu docentu. „Latviešu zinātniskās ekspedīcijas iegūtie rezultāti ir tādi, ka pagaidām paši līdz galam pat nezinām, ko īsti esam atklājuši. Tika veikts ļoti sarežģīts arheoloģisks darbs, kas prasa ne tikai lielu turpmāko izpēti, bet arī lielu finansējumu, kas Latvijai diez vai ir pa spēkam.”

J. Klētnieka radošajā krājumā ir uzrakstīta grāmata „Mūžības valdnieki” par Ēģiptes kultūru. Pētnieks stāsta, ka Ēģipte ir tā vieta, kur meklējami aizsākumi daudzām nozarēm. Ēģiptē bijusi pirmā augsti organizētā sabiedrība, par kuras likumdošanu un reliģisko fonu zināms visai maz. Lai gan sabiedrība parasti nav īpaši ieinteresēta pētījumos, J. Klētnieks uzsver, ka jaunajai paaudzei ir milzums iespēju izzināt tās mūžības mīklas, kas paslēptas Ēģiptes vēsturē.

„Ēģiptes vēsture tikai tagad sāk rasties,” uzsver J. Klētnieks, kas kopš 2002.gada ir vadījis Karnakas tempļa fotogrammetrisko uzmērīšanu un iepazinis Džosera piramīdu Sahārā.

Ar latviešu zinātniskās ekspedīcijas darba procesu Ēģiptē, Sahārā klātesošos iepazīstināja arī LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes profesors Valdis Segliņš, kas domā, ka no visa potenciāla, kas slēpjas zem smiltīm, arheologi ir atklājuši vien nieka trīs procentus, par spīti vakara vadītāja Jura Šteinberga apjausmai, ka Ēģiptē izurķēti ir gandrīz vai visi kvadrātmilimetri.

„Mēs gaidām zināšanas no jaunajiem censoņiem, jo materiāli, ko pētīt ir ļoti daudz,” uzsver V. Segliņš, aicinot ikvienu interesentu no dažādām nozarēm, piedalīties Ēģiptes mīklu risināšanā.

Zinātniskie pārsteigumi Čabās

Stāstījumu sēriju noslēdza Roberts Spirģis, kas ir LU Vēstures institūta pētnieks, kura doktora darbs tika atzīts par labāko 2007.gadā. Pētnieks dalījās iespaidos un arheoloģisko izrakumu rezultātos par to, kas līdz šim nezināms atklāts ne jau faraonu „dzimtenē” Ēģiptē, bet gan tepat netālu no Rīgas – Ogresgala Čabās.

„2007. un 2008. gadā ar Ogres un Ikšķiles skolēnu un LU Vēstures un filozofijas fakultātes prakses studentu palīdzību Ogresgala Čabās notika arheoloģiskie izrakumi, kas bija turpinājums jau iepriekš veiktiem vēsturiskiem pētījumiem,” stāsta R. Spirģis, kuru īpaši saista seno lībiešu vēsture Latvijas teritorijā.

Ogresgalā atsegtas 11. – 13. gadsimta lībiešu kapulauka robežas. Trīsdesmit pieci jaunatklātie apbedījumi šajā lībiešu nekropolē vēsturniekiem atklāj līdz šim neapzinātas un savdabīgas liecības par senajiem rituāliem, par ko līdz šim nav bijis informācijas. Tāpat J. Spirģim patīkams pārsteigums bija tas, ka izdevies atklāt senlietu ziedojumu grupas un savdabīgu to izvietojumu kapulaukā, piemēram, to, kāpēc vīrieša kapavietā atrastas sieviešu rotas.

Arheologu prātus nodarbināja ne tikai tas, kāpēc pie divpadsmit gadus veca puisēna apbedījuma izdevies atrast visdažādāko darba rīku elementus (viena no iespējamajām interpretācijām – puisēns aizgājis aizsaulē pāragri, līdz ar to vēl nebija apguvis amatu, tad šim līdzi dots dažādu amatu darba rīki), bet arī tas, kāpēc kādā no apaļajiem apbedījumiem ir atrasts īpatnēji apglabāts zirgs.

Zinātnes kafejnīcas noslēgumā ikviens varēja iztaujāt vēstures „ķirurgus” gan par viņu gaitām, gan par atklājumu interpretācijām pavisam brīvā gaisotnē, nebaidoties, ka jautājums var būt nepareizs. Ikviens ir kādas noteiktas nozares pārstāvis. Jāatzīst, ka tieši tas, iespējams, pietrūkst pilnvērtīgākai zinātnes attīstībai – starpnozaru pieeja jeb starpdisciplinaritāte, par ko ir īpaši jādomā turpmāk.

Fotogrāfijas

Dalīties