LSA sabiedrisko attiecību vadītāja Sintija Segleniece skaidro, ka katras augstskolas pašpārvaldes kompetencē ir studentu informēšana par LSA un tās aktualitātēm. Pati apvienība par savām darbībām informē medijus, attiecīgi caur tiem arī studentus.
Aptaujātie LSA esošie un bijušie biedri skaidro, ka studentu neinformētība ir apzināta problēma, bet tās risināšanai organizācijai nepietiek kapacitātes. LSA biedrs Rihards Blese atzīst, ka šobrīd studentu apvienības valde ir vairāk tendēta uz augstākās izglītības politiku un mazāk domā par atpazīstamības veicināšanu.
Rihards stāsta, ka LSA ir viena no aktīvākajām nevalstiskajām organizācijām savu interešu aizstāvībai lielajā politikā. Viņš norāda - Sabiedrības par atklātību „Delna” pētījumā par 10. Saeimas komisijās visvairāk pārstāvētajām organizācijām, LSA iekļuvusi pirmajā pieciniekā un pirmajā vietā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Gan Rihards, gan pašreizējais apvienības akadēmiskā virziena vadītājs Mikus Dubickis norāda, ka organizācijas tēls un viedoklis lielā mērā veidojas no mediju interpretācijas. Viņi uzskata, ka liela daļa studentu, iespējams, zina nosaukumu, bet saista to ar politiskiem, nevis ikdienas jautājumiem, turklāt ne pozitīvākajā gaismā.
Pērnajā gadā plaši apspriestā Izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa augstākās izglītības reformu plāna un tā kritikas no LSA puses kulminācija bija divu augstskolu pašpārvalžu izstāšanās no LSA. Rīgas Juridiskās augstskolas un Rīgas Ekonomikas augstskolas studentu asociācijas savu rīcību pamatoja ar nevēlēšanos iesaistīties politiskās intrigās. Savā paziņojumā viņi (REA) norāda, ka LSA nostāja neatbilst visu studentu viedoklim, bet pozicionē dažu personu viedokli par augstākās izglītības attīstību.
Savukārt Rihards skaidro, ka LSA darbību šis notikums principā neietekmē, jo minēto augstskolu pārstāvji reti apmeklējuši domes sēdes. Turklāt uzsver, ka medijos divu atsevišķu augstskolu viedoklis tika nostatīts pret prezidenta viedokli.
Bijusī LSA sabiedrisko attiecību pārstāve Jurita Krūma stāsta, ka viedokļi par turpmāku apvienības darbību šķīrušies arī pirms Ķīļa stāšanās amatā. Viņa piekrīt izskanējušai kritikai par LSA politiskajām interesēm un no apvienības izstājās, jo nevarēja pieņemt tās prezidenta Edvarda Ratnieka kandidēšanu 11. Saeimas vēlēšanās un vairs nevarēja sastrādāties ar kolēģiem. Jurita uzskata, ka LSA studentu intereses pārstāv tehniski, bet ne idejiski.
Viens no pirmajiem LSA prezidentiem Jurģis Poriņš stāsta, ka galvenā ideja, apvienības dibināšanai bija kopīgas un vienotas Latvijas studentu interešu pārstāvošas institūcijas trūkums. Nozīmīgs apvienības dibināšanas mērķis bija sadarbība ar Izglītības ministriju, lai palielinātu studentu ietekmi augstākās izglītības politikā.
LSA pārstāve Sintija Segleniece atzīst, ka izveidojies konflikts ar Izglītības ministriju norāda, ka diskusija, lai nonāktu pie kopsaucēja, ir LSA iekšējā darba princips pretrunu gadījumos. Savukārt Rihards skaidro, ka konflikts ar ministriju izveidojies, jo LSA vadības komunikācija bijusi pārāk kategoriska, lai veidotos sadarbība, kā rezultātā šobrīd LSA viedoklis netiek uzklausīts vispār.
Aptaujātie LSA esošie un bijušie biedri skaidro, ka studentu neinformētība ir apzināta problēma, bet tās risināšanai organizācijai nepietiek kapacitātes. LSA biedrs Rihards Blese atzīst, ka šobrīd studentu apvienības valde ir vairāk tendēta uz augstākās izglītības politiku un mazāk domā par atpazīstamības veicināšanu.
Rihards stāsta, ka LSA ir viena no aktīvākajām nevalstiskajām organizācijām savu interešu aizstāvībai lielajā politikā. Viņš norāda - Sabiedrības par atklātību „Delna” pētījumā par 10. Saeimas komisijās visvairāk pārstāvētajām organizācijām, LSA iekļuvusi pirmajā pieciniekā un pirmajā vietā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Gan Rihards, gan pašreizējais apvienības akadēmiskā virziena vadītājs Mikus Dubickis norāda, ka organizācijas tēls un viedoklis lielā mērā veidojas no mediju interpretācijas. Viņi uzskata, ka liela daļa studentu, iespējams, zina nosaukumu, bet saista to ar politiskiem, nevis ikdienas jautājumiem, turklāt ne pozitīvākajā gaismā.
Pērnajā gadā plaši apspriestā Izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa augstākās izglītības reformu plāna un tā kritikas no LSA puses kulminācija bija divu augstskolu pašpārvalžu izstāšanās no LSA. Rīgas Juridiskās augstskolas un Rīgas Ekonomikas augstskolas studentu asociācijas savu rīcību pamatoja ar nevēlēšanos iesaistīties politiskās intrigās. Savā paziņojumā viņi (REA) norāda, ka LSA nostāja neatbilst visu studentu viedoklim, bet pozicionē dažu personu viedokli par augstākās izglītības attīstību.
Savukārt Rihards skaidro, ka LSA darbību šis notikums principā neietekmē, jo minēto augstskolu pārstāvji reti apmeklējuši domes sēdes. Turklāt uzsver, ka medijos divu atsevišķu augstskolu viedoklis tika nostatīts pret prezidenta viedokli.
Bijusī LSA sabiedrisko attiecību pārstāve Jurita Krūma stāsta, ka viedokļi par turpmāku apvienības darbību šķīrušies arī pirms Ķīļa stāšanās amatā. Viņa piekrīt izskanējušai kritikai par LSA politiskajām interesēm un no apvienības izstājās, jo nevarēja pieņemt tās prezidenta Edvarda Ratnieka kandidēšanu 11. Saeimas vēlēšanās un vairs nevarēja sastrādāties ar kolēģiem. Jurita uzskata, ka LSA studentu intereses pārstāv tehniski, bet ne idejiski.
Viens no pirmajiem LSA prezidentiem Jurģis Poriņš stāsta, ka galvenā ideja, apvienības dibināšanai bija kopīgas un vienotas Latvijas studentu interešu pārstāvošas institūcijas trūkums. Nozīmīgs apvienības dibināšanas mērķis bija sadarbība ar Izglītības ministriju, lai palielinātu studentu ietekmi augstākās izglītības politikā.
LSA pārstāve Sintija Segleniece atzīst, ka izveidojies konflikts ar Izglītības ministriju norāda, ka diskusija, lai nonāktu pie kopsaucēja, ir LSA iekšējā darba princips pretrunu gadījumos. Savukārt Rihards skaidro, ka konflikts ar ministriju izveidojies, jo LSA vadības komunikācija bijusi pārāk kategoriska, lai veidotos sadarbība, kā rezultātā šobrīd LSA viedoklis netiek uzklausīts vispār.
 ir vienīgā organizācija Latvijā, kas pārstāv visu studējošo viedokli nacionālā un starptautiskā mērogā, bet liela daļa studentu nemaz nav informēti par tās darbību.){kind=link}