LU basketbola komanda gatavošanos jaunajai sezonai uzsāka jau 3.augustā un šonedēļ aizvada tradicionālo pirmssezonas treniņnometni Mālpilī. Kopā ar komandu ir arī Artūrs Grīnbergs, kur iepriekš pārstāvējis BK ''Ventspils'' sistēmas komandu Ventspils Augstskola, tiesa, īstās studiju gaitas uzsākot vien šogad.
19 gadus vecais aizsargs ir ventspilnieks, tādēļ līdzšinējās basketbolista gaitas galvenokārt aizvadītas tieši šajā Kurzemes pilsētā. Aizvadīto 3 sezonu laikā Artūrs startēja LBL 2.divīzijas čempionātā, pārstāvot ''Ventspils Augstskolu'', kļūstot par vienu no komandas līderiem. Spilgtākā sezona bija aizvadītā, kad spēlētājs izcēlās ar ievērojamu spēles laiku (vidēji 30 minūtes spēlē) un likumsakarīgi arī labiem statistikas rādītājiem - vidēji 14 punkti, 6,8 atlēkošās bumbas un 4,9 rezultatīvas piespēles.
Faktu, ka Artūrs Grīnbergs ir viens no perspektīvākajiem sava vecuma basketbolistiem valstī pastiprina arī viņa iekļaušana Latvijas U16 un U18 izlases sastāvos startam Eiropas čempionātos, tiesa, šogad saistībā ar traumu basketbola sezonas izskaņā par vietu U20 izlasē pacīkstēties neizdevās.
Grīnbergs iesniedzis dokumentus un jau pēc pāris nedēļām studijas uzsāks Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Kā zināms, tieši pavasarī JF absolvēja līdzšinējais komandas kapteinis Harijs Rubenis, līdz ar to komandai nepaliekot bez ''juristu'' pārstāvja.
Plašāk par motivāciju pievienoties LU komandai, kā arī pirmajiem iespaidiem jaunajā organizācijā pastāstīja pats spēlētājs.
Artūr, pastāsti, kā nonāci līdz lēmumam pievienoties LU sistēmai? Kas tam bija galvenā motivācija?
- Jau labu laiku atpakaļ biju nolēmis, ka bez izglītības nevaru, un bez basketbola arī neiztikšu, tāpēc zināju, ka gribu abus apvienot. Uzdevums grūts, bet nav nesavienojams. Skats bija uz otrpus okeānu. Bija dažādas iespējas un piedāvājumi. Nāca piedāvājums arī no LU komandas galvenā trenera, ka labprāt redzētu mani nākamgad sastāvā. Tā nu ar ģimeni kopīgi izlēmu, ka labāk būs, ja palikšu tepat Latvijā un būšu tuvāk mājām. Cik zināms, studijas uzsāksi Juridiskajā fakultātē.
- Jā, mācīšos ''juristos''. Tā nolēmu, jo tāda veida studiju virziens bija vienīgais, kas likās interesants priekš manis. Protams, vēl bija domas par trenera gaitām, taču, runājot par diploma "svaru", daudz lielākas iespējas ir manis izvēlētajai profesijai. Viegli ar basketbolu apvienot nebūs, bet, lai jebkur ko sasniegtu, daudz jāiegulda. Pirmie treniņi un daļa treniņnometnes kopā ar jauno komandu jau aizvadīta. Kādi ir pirmie iespaidi?
- Ļoti draudzīgi un pozitīvi džeki. Par treneru kolektīvu arī varu teikt visu to labāko. Galvenais, lai visi ir strādāt griboši, tad tik varēsim cīnīties par kādiem sasniegumiem un sezonas izvirzītajiem mērķiem. Treneris ļoti uzsver, ka esam komanda -, tikai strādājot un cīnoties, varam ko sasniegt. Skaidrs, ka komandai tiek izvirzīti kopīgi mērķi, taču ko pats personīgi sagaida no gaidāmās sezonas?
- Nobriedušāku un stabilāku spēli no sevis. Šī vairs nav jaunatnes līga vai LBL-2, kur ar vienu driblu vari izkārtot sev metienu. Līmenis ir daudz augstāks un tas man patīk. Atceros pirms 2 gadiem aizvadīto sezonu LBL 1.divīzijā LMT basketbola akadēmijas sastāvā. Sākumā daudz kas neizdevās kā gribētos, taču ar laiku apradu pie spēlēs un izcīnīju sev stabilu vietu sākumsastāvā. Tā bija lieliska pieredze, kas palīdzēs turpmākajām gaitām. Nobeigumā jautājums par veselību. Zināms, ka tieši savainojums liedza šogad konkurēt par vietu Latvijas U20 izlases sastāvā, turklāt arī treniņu procesā pa 100% vēl mesties nevari. Kas par lietu un kad redzēsim tevi ar 100% atdevi katrā treniņu vingrinājumā?
- Jā, pagājušo sezonu neizdevās noslēgt kā plānots, jo pēc labi aizvadītas pirmās LBL-2 ''play-off'' spēles, otrajā spēlē guvu traumu, no kuras vēl cenšos atgūties. Vienkāršiem vārdiem sakot menisks, traumu gūstot neveiksmīgi piezemējoties, līdz ar to pēc operācijas bija ilgs laiks rehabilitācijai. Prognozes bija, ka laukumā varēšu doties pēc 6 mēnešiem, no kuriem pagājuši ir gandrīz pieci. Vēl līdz galam atguvies neesmu, bet esmu tuvu tam. Uz sezonas sākumu būšu gatavs! Trauma mazliet pajauca vasaras plānus, jo bija ļoti liela vēlme sevi pierādīt un izcīnīt vietu U-20 izlases sastāvā, taču ir lietas, kuras paredzēt nevar un tā reizēm dzīvē notiek.
Ļoti ceru uz izdevušos sezonu un paliekošām atmiņām!
- Jau labu laiku atpakaļ biju nolēmis, ka bez izglītības nevaru, un bez basketbola arī neiztikšu, tāpēc zināju, ka gribu abus apvienot. Uzdevums grūts, bet nav nesavienojams. Skats bija uz otrpus okeānu. Bija dažādas iespējas un piedāvājumi. Nāca piedāvājums arī no LU komandas galvenā trenera, ka labprāt redzētu mani nākamgad sastāvā. Tā nu ar ģimeni kopīgi izlēmu, ka labāk būs, ja palikšu tepat Latvijā un būšu tuvāk mājām. Cik zināms, studijas uzsāksi Juridiskajā fakultātē.
- Jā, mācīšos ''juristos''. Tā nolēmu, jo tāda veida studiju virziens bija vienīgais, kas likās interesants priekš manis. Protams, vēl bija domas par trenera gaitām, taču, runājot par diploma "svaru", daudz lielākas iespējas ir manis izvēlētajai profesijai. Viegli ar basketbolu apvienot nebūs, bet, lai jebkur ko sasniegtu, daudz jāiegulda. Pirmie treniņi un daļa treniņnometnes kopā ar jauno komandu jau aizvadīta. Kādi ir pirmie iespaidi?
- Ļoti draudzīgi un pozitīvi džeki. Par treneru kolektīvu arī varu teikt visu to labāko. Galvenais, lai visi ir strādāt griboši, tad tik varēsim cīnīties par kādiem sasniegumiem un sezonas izvirzītajiem mērķiem. Treneris ļoti uzsver, ka esam komanda -, tikai strādājot un cīnoties, varam ko sasniegt. Skaidrs, ka komandai tiek izvirzīti kopīgi mērķi, taču ko pats personīgi sagaida no gaidāmās sezonas?
- Nobriedušāku un stabilāku spēli no sevis. Šī vairs nav jaunatnes līga vai LBL-2, kur ar vienu driblu vari izkārtot sev metienu. Līmenis ir daudz augstāks un tas man patīk. Atceros pirms 2 gadiem aizvadīto sezonu LBL 1.divīzijā LMT basketbola akadēmijas sastāvā. Sākumā daudz kas neizdevās kā gribētos, taču ar laiku apradu pie spēlēs un izcīnīju sev stabilu vietu sākumsastāvā. Tā bija lieliska pieredze, kas palīdzēs turpmākajām gaitām. Nobeigumā jautājums par veselību. Zināms, ka tieši savainojums liedza šogad konkurēt par vietu Latvijas U20 izlases sastāvā, turklāt arī treniņu procesā pa 100% vēl mesties nevari. Kas par lietu un kad redzēsim tevi ar 100% atdevi katrā treniņu vingrinājumā?
- Jā, pagājušo sezonu neizdevās noslēgt kā plānots, jo pēc labi aizvadītas pirmās LBL-2 ''play-off'' spēles, otrajā spēlē guvu traumu, no kuras vēl cenšos atgūties. Vienkāršiem vārdiem sakot menisks, traumu gūstot neveiksmīgi piezemējoties, līdz ar to pēc operācijas bija ilgs laiks rehabilitācijai. Prognozes bija, ka laukumā varēšu doties pēc 6 mēnešiem, no kuriem pagājuši ir gandrīz pieci. Vēl līdz galam atguvies neesmu, bet esmu tuvu tam. Uz sezonas sākumu būšu gatavs! Trauma mazliet pajauca vasaras plānus, jo bija ļoti liela vēlme sevi pierādīt un izcīnīt vietu U-20 izlases sastāvā, taču ir lietas, kuras paredzēt nevar un tā reizēm dzīvē notiek.
Ļoti ceru uz izdevušos sezonu un paliekošām atmiņām!
Mums tic un atbalsta
