Zinātnes kafejnīcā ar priekšnesmu uzstājās LU sieviešu kora “Latve” un Banku augstskolas kora „Monēta” dalībnieki diriģentes Ilzes Feldmanes vadībā.

Dziesmu un deju svētku lieluzvedumi ar savu masveidību, grandiozitāti un krāšņumu liek Dziesmu svētkus salīdzināt ar mūsdienu olimpiādēm, taču Latvija palikusi dziedošas tautas pašizpratnē, kas vēl nezina, kā šos svētkus pārnest uz ikdienu un valsts attīstību, secināja eksperti Zinātnes kafejnīcā “Dziesmu un deju svētki – maize latvieša dvēselei?”

“Viņa dziesmā gadusimts, kā mūžiņis krāsojās...” tā ievadot šo Zinātnes kafejnīcu dziedāja apvienotā LU sieviešu kora “Latve” un  Banku augstskolas kora „Monēta” dalībnieki  diriģentes Ilzes Feldmanes vadībā.

Zinātnes kafejnīcas tēma it ļoti savdabīga, jo stāsts ir par notikumu, kas piemeklē mūsu zemi reizi piecos gados un visi ar šo notikumu ļoti lepojas, atklājot diskusiju, sacīja moderators  Dr.biol. Juris Šteinbergs.

Dziesmotā zemnieku tauta

“Dziesmu svētki ir viens no aspektiem, caur kuru mēs saskaņojamies, kā sevi saprotam. Tas ir vienlaikus kā mūsu pašu - dalībnieku - integrācija savā kultūrā un piederībā savai valstij,” Zinātnes kafejnīcā uzsvēra LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Dr.sc.soc. Dagmāra Beitnere - Le Galla.

Viņa savā runā atgriezās 19. gadsimtā, kas bija moderno nāciju veidošanās laikmets, kad daudzviet Eiropā kopības sajūtas veidošanai izmantoja muzicēšanu, arī koru kustību. Latvieši joprojām nepārtraukti sevi referē un saprot kā zemnieku tautu, piebilda pētniece.

Viņasprāt, Latvijas iedzīvotājiem jābūt kritiskākiem, meklējot atbildi uz jautājumu - vai esam tikai dziedātāju tauta? “Apskatot deju kolektīvu karti - visa Latvija ir nosēta ar deju kolektīviem un to nav tikai tur, kur ir purvi,” ironizēja D. Beitnere - Le Galla.

Tomēr latviešu lielākajiem svētkiem kā jebkuram sociālam procesam ir arī savas ēnas puses, minēja pētniece. Viņasprāt, latvieši ļoti labi prot gatavoties šiem svētkiem, bet tā arī paliek tikai dziedošas tautas pašizpratnē.

“Aicinu domāt, kā šo koru, deju kolektīvu pozitīvo, emocionālo sinerģiju un sadarbību varētu pārcelt uz racionālu pašizpratni un ievirzīt mērķracionālai darbībai savas valsts labākai attīstībai ar plašāku, lielāku redzējumu,” norādīja D. Beitnere - Le Galla.

Latviešu olimpiskās spēles?

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks, mūzikas sociologs Dr. sc. soc. Jānis Daugavietis Zinātnes kafejnīcā Dziesmu un deju svētkus salīdzināja ar olimpiskajām spēlēm, jo tas ir masveidīgs, grandiozs un krāšņs notikums.

Dziesmu svētki ir ne tikai parāde, atklāšanas un noslēguma ceremonijas, bet arī sacensības. Tās ir sacensības “Koru karos”, sava novada salīdzināšana ar citiem novadiem un dziesmotās Latvijas izrādīšana pasaulei.

“Tā ir arī cīkstēšanās trīs Baltijas valstu starpā. Latvijas mūziķi mīl apgalvot, ka mūsu Dziesmu un deju svētki kvalitātes ziņā ir galvas tiesu pārāki par Igaunijas, un kur nu vēl Lietuvas svētkiem. Ja tā ir vienīgā lieta, kurā esam priekšā Igaunijai, tas nav maz. Tomēr, atceroties nedemokrātisko valstu cīņas par olimpisko medaļu skaitu, un līdzekļus, ko tās izmantoja sava profesionālā sporta attīstīšanai (vienlaikus apgalvojot, ka tas ir amatiersports), mēs atkal varam jautāt, cik lielā mērā šāda koncentrēšanās uz rezultātu un kvalitāti ir savietojama ar Dziesmu svētku ideju, kuras centrā drīzāk ir tautas vienošana, nevis profesionālās mākslas kopšana?” jautāja mūzikas sociologs.

Savukārt LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks Dr. art. Arnolds Laimonis Klotiņš aicināja nedzīvot tikai racionāli.

Tikai ar racionālo neviens neizdzīvo un nekas liels nenotiek. Tikai ar racionālo vien diez vai bērni radīsies, diez vai karus uzvarēs. Kas ir noteicis cilvēces attīstību - prāts vai emocijas? Ja jaunlatvieši būtu sākuši domāt, ka jāpagaida, tad paietu vēl 200 - 300 gadu un mēs šeit nesēdētu un nerunātu par Dziesmu svētkiem. Vajag vest uz racionālo un praktisko, bet tikai ar racionālo neiesaku nevienam dzīvot.”

"Zinātnes kafejnīcas" mērķis ir raisīt brīvu diskusiju neformālā vidē par sabiedrību interesējošiem zinātnes jautājumiem. Tā ir iespēja tikties ar attiecīgās jomas ekspertiem un uzdot viņiem jebkuru interesējošu jautājumu un noskaidrot līdz šim neizprasto par kādu konkrētu zinātnes jomu. Pasākumu rīko LU Komunikācijas un inovāciju departaments un Zinātnes departaments.

 

Dalīties