BEGIN:VCALENDAR VERSION:2.0 PRODID:-//TYPO3/NONSGML Calendarize//EN BEGIN:VEVENT UID:calendarize-renate-berga-aizstav-promocijas-darbu DTSTAMP:20251128T104029Z DTSTART:20251202T143000Z DTEND:20251202T163000Z SUMMARY:Renāte Berga aizstāv promocijas darbu DESCRIPTION:Temats: „Rīgas Akadēmiskās ģimnāzijas (1631-1710) disertācijas: latīņu teksts un parateksts”\nRecenzenti:\nProfesore\, Dr.philol. Ilze Rūmniece\, Latvijas UniversitāteProfesore\, Dr.philol. Māra Grudule\, LU Literatūras\, folkloras un mākslas institūtsProfesore\, Dr.philol. Maija Burima\, Daugavpils Universitāte\nAr promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā Raiņa bulvārī (Raiņa bulvāris 19\, 203. telpa\, Rīga) un LU Humanitāro zinātņu fakultātes 304. telpā.\nAnotācija\nPromocijas darba objekts ir Rīgas Akadēmiskās ģimnāzijas audzēkņu disertācijas\, kas iekļaujas Eiropas agrīno jauno laiku akadēmisko disertāciju tradīcijā. Līdz mūsdienām ir saglabājušies 130 Rīgas Akadēmiskās ģimnāzijas disertāciju izdevumi\, kas līdz šim nav bijuši izpētīti kā korpuss. Laikmetam atbilstoši šie teksti rakstīti latīņu vai precīzāk – jaunlatīņu valodā\, tie ir balstīti atsaucēs un saiknē ar antīko kultūru\, no kuras smelti renesanses un humānisma laika ideāli\, kā arī kristietībā\, kas bija formējusi sabiedrības un akadēmiskās kultūras aprises agrīnajos jaunajos laikos Eiropā. \nLai izprastu minētās tradīcijas saknes\, ir sniegts ieskats disputa un disertācijas vēsturē un attīstībā. Tāpat promocijas darbā ir pievērsta uzmanība izglītības un sociokultūras videi Rīgā\, kurā radās nepieciešamība pēc akadēmiskas ģimnāzijas\, kā arī pastāvēja priekšnosacījumi tās dibināšanai.\nPētījums atklāj Rīgas Akadēmiskās ģimnāzijas disertāciju iekļaušanos līdzīgu Eiropas valstīs radīto tekstu kontekstā\, kā arī definē un skaidro disertāciju pazīmes. Analizējot disertāciju pamatteksta saturu\, ir fiksēts\, kā šajos tekstos atspoguļojas gan humānismam\, gan barokam raksturīgās vērtības un idejas\, kā arī zinātniskās domas elementi\, ko tolaik Rīgā aprobēja iepriekš Eiropas universitātēs studējušie Akadēmiskās ģimnāzijas mācībspēki.\nFranču literatūrzinātnieka Žerāra Ženeta (Genette\, Gérard\, 1930–2018) izveidotā terminoloģija ir veiksmīgi izmantota\, lai klasificētu\, iedalītu un analizētu Rīgas Akadēmiskās ģimnāzijas disertācijās fiksētos parateksta veidus\, skaidrojot parateksta elementu mērķi\, funkcijas un literārās kvalitātes. Aplūkots ir arī antīkajai dzejai raksturīgo pantmēru un retorisko paņēmienu lietojums. Ir secināts\, ka Rīgas Akadēmisko ģimnāziju apmeklēja ne tikai rīdzinieki vai Livonijas iedzīvotāji\, bet arī jaunekļi no plašāka ģeogrāfiskā areāla – gan no mūsdienu Vācijas un Polijas\, gan arī no toreizējās Prūsijas\, Silēzijas\, Transilvānijas. Savukārt padziļināti izpētītās Rīgas Akadēmiskās ģimnāzijas profesoru un audzēkņu biogrāfijas liecina par šo personu dinamisku saikni ar Eiropas intelektuālajiem centriem\, novērojot to\, ka ģimnāzijā sagatavotie audzēkņi\, ieguvuši izglītību Eiropas universitātēs\, it sevišķi\, ja viņi bijuši Rīgas rātes stipendiāti\, atgriezās Livonijā un kļuva par rātskungiem\, juristiem\, mācītājiem\, ārstiem\, literātiem\, zinātniekiem. X-ALT-DESC;FMTTYPE=text/html:

Temats: „Rīgas Akadēmiskās ģimnāzijas (1631-1710) disertācijas: latīņu teksts un parateksts”

\n

Recenzenti:

\n\n

Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā Raiņa bulvārī (Raiņa bulvāris 19\, 203. telpa\, Rīga) un LU Humanitāro zinātņu fakultātes 304. telpā.

\n

Anotācija

\n

Promocijas darba objekts ir Rīgas Akadēmiskās ģimnāzijas audzēkņu disertācijas\, kas iekļaujas Eiropas agrīno jauno laiku akadēmisko disertāciju tradīcijā. \;Līdz mūsdienām ir saglabājušies 130 Rīgas Akadēmiskās ģimnāzijas disertāciju \;izdevumi\, kas līdz šim nav bijuši izpētīti kā korpuss. Laikmetam atbilstoši šie \;teksti rakstīti latīņu vai precīzāk \;– jaunlatīņu valodā\, tie ir balstīti atsaucēs un \;saiknē ar antīko kultūru\, no kuras smelti renesanses un humānisma laika ideāli\, \;kā arī kristietībā\, kas bija formējusi sabiedrības un akadēmiskās kultūras aprises \;agrīnajos jaunajos laikos Eiropā. \;

\n

Lai izprastu minētās tradīcijas saknes\, ir sniegts ieskats disputa un disertācijas vēsturē un attīstībā. Tāpat promocijas darbā ir pievērsta uzmanība izglītības \;un sociokultūras videi Rīgā\, kurā radās nepieciešamība pēc akadēmiskas ģimnāzijas\, kā arī pastāvēja priekšnosacījumi tās dibināšanai.

\n

Pētījums atklāj Rīgas Akadēmiskās ģimnāzijas disertāciju iekļaušanos līdzīgu Eiropas valstīs radīto tekstu kontekstā\, kā arī definē un skaidro disertāciju \;pazīmes. Analizējot disertāciju pamatteksta saturu\, ir fiksēts\, kā šajos tekstos \;atspoguļojas gan humānismam\, gan barokam raksturīgās vērtības un idejas\, kā \;arī zinātniskās domas elementi\, ko tolaik Rīgā aprobēja iepriekš Eiropas universitātēs studējušie Akadēmiskās ģimnāzijas mācībspēki.

\n

Franču literatūrzinātnieka Žerāra Ženeta (Genette\, Gérard\, 1930–2018) izveidotā terminoloģija ir veiksmīgi izmantota\, lai klasificētu\, iedalītu un analizētu \;Rīgas Akadēmiskās ģimnāzijas disertācijās fiksētos parateksta veidus\, skaidrojot parateksta elementu mērķi\, funkcijas un literārās kvalitātes. Aplūkots ir arī \;antīkajai dzejai raksturīgo pantmēru un retorisko paņēmienu lietojums. \;Ir secināts\, ka Rīgas Akadēmisko ģimnāziju apmeklēja ne tikai rīdzinieki vai \;Livonijas iedzīvotāji\, bet arī jaunekļi no plašāka ģeogrāfiskā areāla \;– gan no mūsdienu Vācijas un Polijas\, gan arī no toreizējās Prūsijas\, Silēzijas\, Transilvānijas. \;Savukārt padziļināti izpētītās Rīgas Akadēmiskās ģimnāzijas profesoru un audzēkņu biogrāfijas liecina par šo personu dinamisku saikni ar Eiropas intelektuālajiem centriem\, novērojot to\, ka ģimnāzijā sagatavotie audzēkņi\, ieguvuši \;izglītību Eiropas universitātēs\, it sevišķi\, ja viņi bijuši Rīgas rātes stipendiāti\, \;atgriezās Livonijā un kļuva par rātskungiem\, juristiem\, mācītājiem\, ārstiem\, \;literātiem\, zinātniekiem.

LOCATION:LU HZF\, Visvalža iela 4a\, 402. auditorija END:VEVENT END:VCALENDAR