Starp zinātni un mākslu velkamas neskaitāmas paralēles, bet raugoties uz zinātni un zinātniekiem caur vēstures perspektīvi, šī robeža dažbrīd izzūd pavisam. Piemēram, profesora Jāņa Lūša mantojumā, Latvijas Universitātes (LU) Zooloģijas kolekcijās, ir atrodams ne viens vien rūpīgi zīmēts mārīšu dzimtas (latīņu: Coccinellidae) vaboles attēls. Patiesībā, to ir simtiem, taču pats profesors visu mūžu esot cīnījies ar zīmēšanas talanta trūkumu. Tādēļ viņam talkā nākuši ne tikai citi zīmētpratēji, bet arī dažādas papildierīces – mārītes formas zīmogs, kartona trafareti un visticamāk arī turpmāk aprakstītie aparāti.

Kādu dienu, uzskaitot un signējot Jāņa Arnolda Lūša atstāto mantojumu, profesora rakstāmgalda atvilknē atradās trīs mazas lādītes. Tām bija filigrānas metāla aizdares, kuras pabīdot, kastītes vāks atvērās, skatam atklājot zīdā un samtā oderētu kastītes interjeru, bet speciālās iegules vietās jau otro gadsimtu dusēja kāds ziņkāri rosinošs aparāts ar smalki izstrādātām metāla detaļām, miniatūrām stikla prizmām, stiprinājumiem kā arī tam piestiprinātu locāmu spoguli. Zinātājs varbūt uzreiz saprastu, ka viņa acu priekšā ir nokļuvis antīks zīmēšanas aparāta paveids, bet nezinātājs, redzot šo rūpīgi izstrādāto objektu, justos pietiekami iedvesmots, lai papētītu tālāk, un atklātu, kāds stāsts aiz tā slēpjas. Vispirms ielūkosimies vēsturē, lai saprastu, kas vispār ir zīmēšanas aparāts jeb Camera Lucida (no latīņu val.”gaismas kamera”).

Dažus gadu desmitus pirms vēl tika izgudrota fotogrāfija, angļu ķīmiķis Sers Viljams Haids Volstons (Sir William Hyde Wollaston) zīmētgribētājiem un citiem apkārtredzamā atainotājiem lietošanā piedāvāja aparātu, kuru 1806. gadā patentēja kā “zīmēšanai perspektīvē vai attēla, zīmējuma kopēšanai pamazinātā formā”. Pats izgudrotājs 1807. gadā to pārsauca par Camera Lucida (pretēji Camera Obscura). Mazā, viegli pārnēsājamā un arī pieejamā optiskā ierīce tolaik sastāvēja no metāla kājas, kuru varēja piestiprināt pie zīmēšanas galda, un tai varēja mainīt augstumu, bet pie kājas bija piestiprināta stikla prizma un lēca skatīšanai.

Princips bija vienkāršs – prizmai bija 4 šķautnes, viena no tām bija 90 grādu lenķī, divas 67.5 grādu lenķī, bet ceturtā 135 grādu lenķī. Prizmas forma ar nolūku tika veidota tā, lai gaismas stari tajā atstarotos divreiz, bet lejā, uz horizontālās plaknes (jeb zīmēšanas papīra), reflektētais attēls nebūtu ar kājām gaisā (kā tas bija, piemēram, Camera Obscura gadījumā). Viena prizmas daļa nosedza acs zīlīti tā, lai zīmētāja acu priekšā parādītos ilūzija – uz zīmēšanas papīra bija redzams gan caur prizmu projecētais zīmējamais objekts, gan pati lapa un mākslinieka roka ar zīmuli. Tādējādi šis mazais aparāts palīdzēja zinātniekiem, māksliniekiem un citiem zīmētgribētājiem pārnest dabā redzamo uz plaknes, zīmējot perspektīvē un uzskicējot pat vissmalkākās dabā redzamā objekta detaļas, vienkārši pārzīmejot to kontūras.

Tā kā līdz 1839. gadam fotogrāfija oficiāli vēl nebija izgudrota, Camera Lucida bija kļuvusi par populāru ierīci redzamā fiksēšanai un attēlošanai. Tā nav sakritība, ka tieši Camera Lucida nepilnības rosināja Viljamu Henriju Foksu Talbotu (William Henry Fox Talbot) vēlāk izgudrot daudz precīzāku bildi – fotogrāfiju uz papīra, ko fotogrāfijas vēsturē zinām kā kalotipu (“calotype”) vai talbotipu (“talbotype”). Pēc sabiedrības iepazīstināšanas ar Luija Dagēra (Louis-Jacques-Mandé Daguerre) fotogrāfēšanas procesu un dagerotipu (“daguerreotype”), fotogrāfijas popularitāte sabiedrībā auga ļoti strauji un arvien tika pilnveidota, bet zīmēšanas aparāti sāka kļūt arvien mazāk pieprasīti. Tomēr 19. gs. beigās zīmēšanas aparātus sāka plašāk izmantot zinātnes jomā, piemēram lietošanai kopā ar mikroskopu, kur tie savu aktualitāti nezaudēja līdz pat 20.gs. beigām, un dažviet zīmēšanas aparāti to advancētākās formās tiek lietoti vēljoprojām. Arī LU Muzeja krājumā reģistrētie antīkie aparāti nav vienkārši zīmēšanas aparāti. Tās ir speciāli izgatavotas mikroskopu papildierīces.

Zīmēšanas aparāta pamatprincips, lietošanai kopā ar mikroskopu, ir līdzīgs kā “parastajam” zīmēšanas aparātam, tikai uz zīmēšanas plaknes (ar prizmas un spoguļa palīdzību) tiek projicēts zem mikroskopa lupas redzamais objekts, tādējādi ļaujot mikroskopa lietotājam uz zīmēšanas papīra palielinātā formā attēlot mikroskopā redzamo.

Viens no zīmēšanas aparātiem, kas atrodams LU Muzeja krājumā un ir paredzēts lietošanai kopā ar mikroskopu, ir Carl Zeiss: Jena, ap 1910. gadu ražotais Abbe zīmēšanas aparāts. Gan uz aparāta, gan uz kastītes, kurā tas likts, redzams “Carl Zeiss” firmas pirmais logo, bet tā iekšpusē klāts zils samts ar speciāli izveidotām iegules vietām visām zīmēšanas aparāta detaļām tā, lai tas būtu arī ērti pārvietojams. No 1901. - 1913. gadam šī veida zīmēšanas aparāta modelis tika plaši piedāvāts “Carl Zeiss: Jena” produktu katalogos. 1911. gadā atrodamajā lietošanas instrukcijā ir sīki un smalki aprakstīta šī “zīmēšanas aparāta” uzbūve un lietošana, kas mūsdienu patērētāja izpratnē, nav no tām vienkāršākajām - zīmēšanas aparāts lietojams kopā tikai ar konkrēta veida mikroskopu, aparāta prizmas, spoguļa, paša mikroskopa un pat zīmēšanas virsmas lenķis jāpielāgo manuāli, katrs atsevišķi, paturot prātā, ka tie visi tomēr ir saistīti “kvalitatīva attēla iegūšanai”. Dažreiz pat nepieciešams papildus inventārs - kā viens no produktiem zīmēšanas procesa pilnveidošanai tiek piedāvāts pat speciāls, regulējams zīmēšanas galds, pie kura piestiprināms mikroskops ar zīmēšanas aparātu un zīmēšanai paredzētais papīrs.

Firmu “Carl Zeiss: Jena” 1846. gadā dibināja Karls Ceiss (Carl Zeiss), kurš Jēnā atvēra mērierīču un optisko mehānismu darbnīcu, aizvien vairāk pievēršoties tieši mikroskopu ražošanai. Drīz vien viņš spēja apgādāt ne tikai reģionālo tirgu, bet savu produkciju spēja piedāvāt arī starptautiskā mērogā. 1866. gadā Karls Ceiss nolīga darbā Ernstu Abi (Ernst Abbe), lai uzlabotu mikroskopus, bet speciālista apņemšanās pozitīvi ietekmēja arī citas firmas jomas un 1877. gadā Ernsts Abe kļuva par firmas līdzīpašnieku. Pēc Karla Ceisa nāves 1889. gadā, Ernsts Abe izveidoja Karla Ceisa fondu, kas tolaik kļuva par galveno firmas īpašnieku. Uzņēmums strauji auga – 1893. gadā Londonā tika atvērta pirmā firmas pārstāvniecība ārpus Vācijas, bet 1906. gadā Vīnē tika atvērta pirmā ražotne ārpus Vācijas. Starptautiskajā tirgū tika piedāvātas aizvien jaunas “Carl Zeiss” optiskās ierīces un instrumenti, bet firma “Carl Zeiss” salīdzinoši īsā laikā kļuva par ietekmīgu ražotāju starptautiskajā tirgū ar galveno ražotni Jēnā, Vācijā. Arī mūsdienās firma turpina savu darbību kā kontrolakciju sabiedrība “Zeiss” ar vairākiem meitas uzņēmumiem t.sk. ražotnēm ārpus Vācijas.

Arī firma “R. Winkel Gōtingen”, kuras logo saskatāms uz otra zīmēšanas aparāta, ir saistīts ar jau pieminēto “Carl Zeiss” - 1857. gadā Rūdolfs Vinkels (Rudolph Winkel) Gotingenē atvēra savu darbnīcu, galvenokārt pievēršoties mikroskopu ražošanai. Uzņēmumam strauji augot, bija nepieciešams paplašināt ražošanu un 1911. gadā “Carl Zeiss” kļuva arī par “R. Winkel Gōtingen” galveno akciju turētāju un tiek pārdēvēta par GmbH jeb SIA. Vēlāk, 1957. gadā, “R. Winkel GmbH” pilnībā tika iekļauta “Carl Zeiss” fonda paspārnē.

Kā jau tika minēts raksta sākumā, LU Muzeja rakstāmgaldā atradās trīs antīkie zīmēšanas aparāti. Vēl kāds interesants fakts ir sakritība, ka visi trīs no šiem zīmēšanas aparātiem reģistrēti vienās no pirmajām inventārgrāmatām, kas sastādītas zooloģijas kolekcijas veidošanās pirmsākumos. Viens no atrastajiem zīmēšanas aparātiem reģistrēts Sistemātiskās zooloģijas institūta (SZI), 1923. gada inventāra grāmatā:

- “Opt. Prindull, rēķins par zīmēšanas aparātu pēc “Oberhaus (?)”, Nr.1299”

Abi pārējie zīmēšanas aparāti reģistrēti inventāra grāmatā, kas datēta ar 1934. gadu:

- “Zīmējamais aparāts; pēc Abbe; firma “C. Zeiss”; Nr. 2713; koka kastītē”;

- “Zīmēšanas aparāts; Nr. 11110; firma “R. Winkel”; koka kastītē”.

Šeit jāpiemin, ka uz “R. Winkel Gōtingen” ražotā zīmēšanas aparāta spoguļa redzams arī speciāli veltīts gravējums “Salīdz. Anat. Rīga. IV” - atsauce uz 1920. gadā izveidoto Salīdzinošās anatomijas un eksperimentālās zooloģijas institūtu (SAEZI). Vairāk par LU Muzeja Zooloģijas kolekcijas pirmsākumiem var lasīt šeit.

Par spīti zīmēšanas aparātu cienījamajam vecumam, tie joprojām ir lietošanas kārtībā un gatavi turpināt savu darbu, gan kā zīmēšanas aparāti – mikroskopu papildierīces, gan kā vēstures liecība - apbrīnas vērta, filigrāni izstrādāta optiska ierīce, kas uzskatāmi parāda, kā gadsimtu garumā, viens izgudrojums noved pie nākamā un viens zinātnieks ar savu darbu spēj iedvesmot citus.

Papildus informācija:

LU Zooloģijas muzeja vēsture

Sistemātiskās zooloģijas institūta (1923 – 1944) inventārgrāmata

Izmantotie materiāli:

The George Eastman House Collection, A History of Photography, Tachen, 2010

Directions for using the Abbe Drawing Apparatus, 4th edition, Carl Zeiss : Jena, 1911

Sarakste ar Zeiss Museum of Optics (Marte Schwabe, Coorporate Archives)

Sarakste ar PhD Allan Wissner, antīko mikroskopu un to piederumu eksperts un kolekcionārs

American Physical Society

Neolucida – History of Camera Lucida

Abbe's Drawing Camera, Camera Lucida c. 1895

Antīku mikroskopu un to piederumu kolekcijas katalogs

Index of Microscopes and Accessories for the Journal of the Royal Microscopical Society 1878-1907

Antīko mikroskopu papildierīču un aksesuāru katalogs

Zeiss Museum od Optics, Zeiss History

Collection of Historical Scientific Instruments, Harvard University

Optisko instrumentu muzejs

Dalīties