Kosmonauts A. Aleksandrovs skaidro F. Candera radītā dzinēja OR 1 uzbūvi LU Muzeja ekspozīcijā. Foto I.Vilks
Kosmonauts A. Aleksandrovs skaidro F. Candera radītā dzinēja OR 1 uzbūvi LU Muzeja ekspozīcijā. Foto I.Vilks

20. novembrī LU Muzeja Frīdriha Candera un Latvijas astronomijas kolekcijā viesojās Krievijas kosmonauts Aleksandrs Aleksandrovs. Viņa interese par muzeju saistīta gan ar ģimenes atmiņām, gan personisko ieinteresētību, jo A. Aleksandrovs raksta grāmatu par Frīdrihu Canderu.

Kosmonauta tēvs Pāvels Aleksandrovs (1907—1964) un māte Valentīna Aleksandrova (1912—1998) bija Maskavas Reaktīvās kustības izpētes grupas darbinieki. Šo grupu 20. gadsimta 30. gados organizēja un vadīja ievērojamais raķešu kontruktors Frīdrihs Canders. Jaunais Aleksandrs auga, klausoties vecāku stāstus par viņu darbu kopā ar Frīdrihu Canderu un nākamo galveno raķešu konstruktoru Sergeju Koroļovu. Nav brīnums, ka viņš kļuva par inženieri elektromehāniķi un devās strādāt Speciālajā konstruktoru birojā Nr. 1, kur Sergeja Koroļova vadībā tapa PSRS kosmosa kuģi. Darba procesā personīgi ticies gan ar Sergeju Koroļovu, gan ar pirmo kosmonautu Juriju Gagarinu.

Kāds brīdis viņa dzīvē bija izšķirošs. A. Aleksandrovs stāsta: „Uzrakstīju Sergejam Koroļovam: „Lūdzu mani iekļaut kosmonautu rindās. Gribu pētīt kosmosu””. S. Koroļovs pasmējies un pasvītrojis skanīgo frāzi. Pēc desmit gadiem, kad A. Aleksandrovs devās savā pirmajā kosmiskajā lidojumā, viņš šo iesniegumu paņēma līdz. A. Aleksandrovs lidojis kosmosā divas reizes, kopumā kosmosā pavadījis 309 diennaktis. Pēc tam sekoja darbs Raķešu kosmiskajā korporācijā "Energija". Pēc došanās pensijā A. Aleksandrovs raksta grāmatas, divas jau ir izdotas. Šobrīd bijušais kosmonauts strādā pie sava svarīgākā projekta - grāmatas par Frīdrihu Canderu. Pēc A. Aleksandrova vārdiem, F. Candera devums kosmonautikas attīstībā ir milzīgs, bet diemžēl – nenovērtēts.

Kosmonauts ar interesi LU Muzejā apskatīja F. Canderam veltīto ekspozīciju, komentēja tur redzamos priekšmetus un attēlus. Viņš uzdāvināja muzejam vairākas dokumentālās filmas, kas veltītas Frīdriham Canderam, Sergejam Koroļovam un citām ar kosmonautiku saistītām personībām un notikumiem, kā arī veica ierakstu kolekcijas viesu grāmatā un parakstīja fotoattēlus. LU Muzejs viņam uzdāvināja Alīdas Zigmundes un Gintera Solingera zinātnisko moogrāfiju par Frīdrihu Canderu un Latvijas aviācijas dzimšanu (From Airplanes to Rockets – Friedrich Zander and Early Aviation in Riga). Abas puses vienojās turpmāk apmainīties ar materiāliem par F. Canderu.

Dalīties

Saistītais saturs

NEAIZMIRSTAMĀS BIOGRĀFIJAS. Frīdrihs Canders Rīgā
22.08.2022.

NEAIZMIRSTAMĀS BIOGRĀFIJAS. Frīdrihs Canders Rīgā

MĒNEŠA PRIEKŠMETS. Frīdriha Candera kosmosa kuģa-aeroplāna modelis
02.08.2021.

MĒNEŠA PRIEKŠMETS. Frīdriha Candera kosmosa kuģa-aeroplāna modelis

NEAIZMIRSTAMĀS BIOGRĀFIJAS. Astronome un skolotāja Mārīte Eglīte
12.04.2021.

NEAIZMIRSTAMĀS BIOGRĀFIJAS. Astronome un skolotāja Mārīte Eglīte

Atvērto durvju diena LU Muzeja Fridriha Candera un Latvijas astronomijas vēstures kolekcijā
12.04.2019.

Atvērto durvju diena LU Muzeja Fridriha Candera un Latvijas astronomijas vēstures kolekcijā

Atvērto durvju diena Candera kolekcijā
02.04.2019.

Atvērto durvju diena Candera kolekcijā