1897. gada 20. jūlijā dzimusi Irina Robežniece, latviešu ķīmiķe. Mācījusies Pēterburgas konservatorijā (1909-1916), kuru beigusi kā eksterne 1920. gadā. 1917. gadā iestājās Pēterpils Universitātes fiziko-matemātikas fakultātē, bet 1918. gadā pārtrauca studijas tēva nāves dēļ. 1918.-1920. gadā strādāja kā skolotāja Pliskavas guberņā un Valkas apriņķī.

1920. gada rudenī iestājas Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes Farmācijas nodaļā, kuru absolvēja 1926. gadā ar farmācijas kandidātes grādu, izstrādājot diplomdarbu „Amilāzes depolarizācija”. Studiju sākumā, lai iegūtu līdzekļus iztikai, strādājusi Rīgas kinoteātros par pianisti. No 1923. līdz 1926. gadam strādāja kā subasistente profesora Eduarda Zariņa, bet no 1926. gada kā asistente Uztura vielu ķīmijas katedrā.

1931. gada vasarā papildināja zināšanas organiskajā kvantitatīvajā mikroķīmijā pie profesora A. Frīdriha Vīnē organiskajā kvantitatīvajā analīzē. 1937. gadā strādājusi Zviedrijā pie bioķīmiķa Nobela prēmijas laureāta prof. H.K. fon Eilera-Helpina, pētot kozimāsi un tās bilanci žurku organismā, bet 1938. gadā Ungārijā Segedas Universitātē pie Nobela prēmijas laureāta A. Sent-Gerga pētījusi flafonu (P un C vitamīnus) un dioksimaleīnskābi. Pētījumus par flafonu I. Robeţniece apkopojusi doktora disertācijā, ko nepaspēja aizstāvēt.

1940. gadā I. Robežnieci iecēla profesora E. Zariņa vietā par Uzturvielu un baudvielu laboratorijas vadītāju. Tajā laikā viņa strādāja arī prof. A. Kirhenšteina organizētajā Vitamīnu institūtā par direktora vietnieci.

Vācu okupācijas laikā I. Robežnieci par sadarbību ar A. Kirhenšteinu uz 11 mēnešiem apcietināja un ievietoja Rīgas termiņcietumā (1941-1942). Pēc 2. pasaules kara I. Robežniece vadīja LVU Ķīmijas fakultātes uzturvielu un ķīmijas katedru (1944–1948). Bija LU Ķīmijas fakultātes dekāne (1945-1947). PSRS Augstākā atestācijas komisija 1945. gadā piešķīra viņai bioloģijas zinātņu kandidātes grādu un docentes nosaukumu.

Sistemātiski pētījusi vitamīnus, fermentus un to pārmaiņas organismā. Vairākas viņas izstrādātās metodes ieviestas pārtikas produktu kontrolē. Pētījumu rezultāti publicēti daudzos ārzemju žurnālos, bet izstrādātā laktozes noteikšanas metode ievietota V. Vinklera „Handbuch der Milchwirtschaft”. I. Robežniece mirusi 1972. gada 3. novembrī Rīgā.

Grosvalds, I., Griņevičs, I. (2011). Latvijas sievietes ķīmijā. Humanitārās un sociālās zinātnes, Nr.18.

Grosvalds, I., & Griņevičs, I. (2019). Latvijas sievietes ceļā uz augstāko izglītību un zinātni, LZA Vēstis.

Ķīmijas skolotājs - Pārtikas ķīmija

Jānis Stradiņš - Totalitārie okupācijas režīmi pret Latvijas zinātni un akadēmiskajām aprindām (1940 - 1945)