1906. gada 18. februārī Kazdangas pagastā dzimis Valters Pērkons (1906-1994). V. Pērkons jau 1925. g. iestājās LU Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē un pievērsās ģeoloģijai. 1936. g. V. Pērkona vadībā tika veikti inženierģeoloģiskie urbumi būvējamā Gaujas tilta vietā Siguldā, kad atklājās, ka pamatieži atrodas vairākus desmitus metru dziļumā zem Gaujas gultnes. V. Pērkons strādājis arī Zemes bagātību pētīšanas institūtā (vēlākajā Ģeoloģijas institūtā), kā arī LPSR Ģeoloģijas Pārvaldē un Rūpniecības uzņēmumu projektēšanas institūtā "Rūpnīcprojekts" (LATGIPROPROM). Latvijas kvartārģeoloģijas pētījumus Daugavas krastu atsegumos veicis arī pēc aiziešanas pensijā, privāti.

Pētījumos V. Pērkonam gadījušies arī vairāki neparasti atradumi, piem., 1958. g. kvartāra nogulumos Gaujas krastā pie Lejasciema - mamuta zobs, bet 1961.g. kopā ar V. Juškeviču pie Ventas atrasts 5 m garš un 58 cm diametrā juras perioda (150 milj. g.) koka baļķis.

V. Pērkons visu mūžu bijis arī atturības piekritējs, 1927. gadā piedalījies atturībnieku konkordijas „Veronia" dibināšanā, bijis Latvijas Pretalkohola biedrības aktīvs biedrs.

LU Muzejā glabājas V. Pērkona ievāktās kolekcijas un citi materiāli.

Bibliogrāfija:

V. Pērkons. Gaujas senlejas ģeoloģiskie šķērsgriezumi pie Siguldas, Valmieras un Murjāņiem. Ģeoloģijas un ģeogrāfijas institūta raksti 1947, l, 275 lpp. 

V. Pērkons. Ģeogrāfiskais un ģeoloģiskais elements ekskursijās pa Latvijas Nacionālo parku. Praktika skolā un dzīvē. Daba un Zinātne 1937, Nr.4 151-156, Nr.5 182-186 lpp.

V. Pērkons. Gaujas ielejas ģeoloģija un ģenēze. Diplomdarbs. LVU Ģeoloģijas-augsnas fakultēte, 1946. g.

A. Dreimanis. Valters Pērkons — Ģeologs, kas negribēja zaudēt sava zinātniskā darba neatkarību padomju režīmā. Akadēmiskā Dzīve 1999, Nr.39, 80-83 lpp.