1950. gada 29. maijā Talsu rajona Jaunpagastā dzimis Valdis Gedrovics – latviešu astronoms, Dr. phys. (1993). Mācījies Ugāles vidusskolā, iestājies LVU Fizikas un matemātikas fakakultātē, pabeidzot to tikai 1974. gadā, jo pa vidu bija jāiziet obligātais dienests armijā. Jau no 1973. gada sāka strādāt Astronomiskajā observatorijā par laborantu, pēc studiju beigšanas – par vecāko inženieri. Viņš parādīja labas zināšanas elektronikā. No 1976. līdz 1980. gadam V. Gedrovics studēja aspirantūrā, taču tobrīd disertāciju neizstrādāja. No 1981. gada viņš bija jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks. Neskaitot darbus pie zenītteleskopa, viņš piedalījās novērojumos ar lāzera tālmēru, konstruēja tam jaunus elektronikas blokus. Ir publikācijas un patenti par automatizētām vadības sistēmām. 1993. gadā V. Gedrovics aizstāvēja doktora disertāciju “Zvaigžņu tranzītmomentu reģistrācija” par publicēto darbu kopu un ieguva fizikas doktora grādu. Turpmāk viņš bija Astronomiskās observatorijas un Astronomijas institūta (no 1997) vadošais pētnieks. Izstrādājis oriģinālu astrometrisku instrumentu pasaules laika un novērošanas vietas ģeogrāfiskā platuma (pola svārstību) noteikšanai, pilnveidojot M. Ābeles konstruēto fotoelektrisko zenītteleskopu. Institūtā V. Gedrovics strādāja līdz 2000. gada beigām, jo jau 1999. gada vidū pārgāja pamatdarbā uz Latvijas Nacionālo metroloģijas centru, kur vadīja testēšanas laboratoriju, pēc tam – Metroloģijas biroja Etalonu uzturēšanas un reglamentētās metroloģijas daļu. Žurnālā „Zvaigžņotā Debess” 2010. gadā rakstīts: „Izstrādājis virkni mērlīdzekļu un mērvienību etalonu kalibrēšanas metožu, piedalījies metroloģijas attīstības koncepcijas un nacionālās metroloģijas institūcijas darbības stratēģijas izstrādēs un aktualizācijā. Pēdējos gadus aktīvāk strādā reglamentētās metroloģijas sfērā – mērīšanas līdzekļu atbilstības novērtēšanā un sertifikācijā”.