BEGIN:VCALENDAR
VERSION:2.0
PRODID:-//TYPO3/NONSGML Calendarize//EN
BEGIN:VEVENT
UID:calendarize-dzimis-uldis-germanis-20251004
DTSTAMP:20251210T110448Z
DTSTART;VALUE=DATE:20251004
DTEND;VALUE=DATE:20251005
SUMMARY:Dzimis Uldis Ģērmanis
DESCRIPTION:1915. gada 4. oktobrī dzimis trimdas latviešu vēsturnieks\, Otrā pasaules kara veterāns\, Universitātes Sports (US) volejbolists\, latviešu studentu korporācijas Fraternitas Livonica biedrs\, rakstnieks un publicists Uldis Ģērmanis. Dzimis\, audzis Pirmā pasaules karā (1914-1918) bēgļu gaitās Novajaladogā\, Petrogradas guberņā\, Krievijas impērijā (1721-1917)\, kad Latvijas teritorijā notika karadarbība starp Vācu un Krievijas impēriju armijām. Pēc Pirmā pasaules kara un Latvijas Neatkarības karā (1918-1920) 1919. gadā Ģērmaņu ģimene atgriezās Latvijā\, kur "juku laikā" un pēc Latvijas valsts neatkarības izcīnīšanas Uldis absolvēja Rīgas pilsētas 23. pamatskolu\, iegūstot pamatizglītību. Vidējo izglītību ieguva 1933. gadā\, absolvējot Rīgas pilsētas 2. ģimnāziju. Pēc tam iestājās LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes Vēstures nodaļā\, paralēli studijām iestājās latviešu studentu korporācijā Fraternitas Livonica 1935. gadā.\nStudiju laikā izrādījās arī labs sportists\, jo darbojās Latvijas sporta biedrības volejbola komandā (1936-1939) un US volejbola komandā\, būdams komandas kapteinis un treneris. Liels sasniegums viņa sportista karjeras laikā bija 1. vietas izcīnīšana VIII Studentu olimpiskajās spēlēs Monāko 1939. gada 26. augustā\, kad pasaule bija pāris soļu attālumā no Otrā pasaules kara (1939-1945). Jaunais sportists-topošais vēsturnieks studijas LU absolvēja 1941. gadā 1. PSRS okupācijas laikā (1940-1941)\, iegūstot Candid. hist. grādu. Savukārt Mag.hist. grādu 1943. gadā nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas laikā (1941-1945).\nPēc studiju absolvēšanas totalitāro režīmu apstākļos jaunais vēsturnieks strādāja par latīņu valodas skolotāju Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijā (1941-1943)\, ko savulaik absolvēja. Paralēli strādāja arī par Vēstures krātuves (Latvijas Vēstures institūta) asistentu no 1942. līdz 1944. gadam. 1944. gadā mobilizēts Latviešu Waffen SS leģionā\, kur ieskaitīts kara ziņotāju rotā. Pēc Otrā pasaules kara beigām Eiropā (08.05.1945) U. Ģērmanis aizbēga no Liepājas\, PSRS otrreiz okupētās Latvijas (1945-1991) uz Kalmāru\, Zviedriju. Pirmos pēckara gados strādāja gadījuma darbus - viesmīlis Stokholmā\, zemnieks un mežstrādnieks Vermlandē. Atbilstoši tā laika Zviedrijas Karalistes likumiem\, U. Ģērmanis turpināja studēt vēstures maģistrantūrā Stokholmas Universitātē\, būdams LU absolvents. 1953. gadā ieguvis Mag. hist.\, sc. pol. et geogr.\, bet Dr.hist. grādu turpat 1974. gadā\, aizstāvot doktora disertāciju par Pulkvedi Jukumu Vācieti un latviešu strēlniekiem Pirmajā pasaules karā un Krievijas pilsoņu karā (1918-1921). 1966. gadā\, būdams Zviedrijas militārās vēstures fonda stipendiāts\, strādāja Misiņa bibliotēkā Rīgā\, vācot materiālus turpmākiem pētījumiem\, kamēr Latvija bija PSRS okupēta. \nZviedrijā U. Ģērmanis strādāja Stokholmas Universitātes Ģeogrāfijas institūtā par asistentu (1951-1953) un vēstures un ģeogrāfijas skolotāju Sigtūnas humanitāro zinātņu ģimnāzijā (1954-1956)\, kā arī Solnas ģimnāzijā (1957-1980).\nDzīvojot trimdā\, vēsturnieks iesaistījās trimdas latviešu sociālpolitiskajā darbībā Andreja Eglīša Nacionālajā fondā\, Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas Ārzemju komitejā kā nepartejiskais (1966-1967). Ievēlēts arī par Latviešu Rakstnieku apvienības biedru 1960. gados. 1970. gadā priekšsēdētāja vietnieks Stokholmā dibinātajam Baltijas institūtam\, kur bijis arī valdes loceklis un vēstures nodaļas vadītājs (1970-1976). 1981. gadā izstājās no institūta\, jo protestēja pret PSRS simpatizējošu pārstāvju darbību institūta vadībā. Tomēr Zviedrijā un trimdas latviešu sabiedrībā ir atzīta autoritāte vēstures un politikas jautājumos par Baltijas valstīm\, Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm\, kā arī PSRS. Aktīvi runāja par PSRS koloniālo politiku presē un publicistikā\, lai pievērstu uzmanību padomju asimilācijas politikas draudiem PSRS dzīvojošajām nekrievu tautām. Viens no viņa lielajiem panākumiem bija Eduarda Berklava un citu latviešu nacionālkomunistu sagatavotās\, parakstītās 17 latviešu komunistu vēstules pārtulkošana zviedru valodā\, lai to izplatītu Zviedrijas sabiedrībai un politiķiem ar mērķi pievērst uzmanību PSRS meliem par "sociālistisko tautu draudzību." Viņš tika aicināts arī par konsultantu PSRS ārpolitikas un taktikas jautājumos Zviedrijas spēka struktūrās un militārajās akadēmijās\, sākot ar 1978. gadu. Uzstājies starptautiskās konferencēs Zviedrijā\, Lielbritānijā\, Rietumvācijā (1949-1990)\, ASV\, Kanādā un Austrālijā\, un bijis vieslektors Rietummičiganas Universitātē\, ASV (1982). Komunisma norieta periodā (1980-1991) U. Ģērmanis kļuva vēl pārliecinātāks par Latvijas valsts neatkarības atgūšanu\, kad piedalījās Baltiešu tribunālā un Baltijas brīvības un miera kuģa braucienā pa Baltijas jūru 1985. gadā. 1988. gadā apbalvots ar Pasaules Brīvo Latviešu apvienības Krišjāņa Barona prēmiju\, jo tika atzīta viņa sovjetoloģiskā pieeja PSRS okupētās Latvijas publikāciju izvērtēšanā. \nPēc PSRS sabrukuma un Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas U. Ģērmanis 1992. gadā ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekli\, un 1995. gadā piešķirts Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiras ordenis\, kļūstot par ordeņa virsnieku. Miris 1997. gada 19. decembrī Stokholmā Zviedrijā\, kur apglabāts Stokholmas Meža kapos.\n\nZEM LUPAS. Latviešu studentu korporācijas Fraternitas Livonica krāsu deķelis \nLatvijas Nacionālā enciklopēdija \nUldis Ģērmanis: "Mēs uzvarējām ar savu garu un prātu" \nOrdeņa virsnieks Uldis Ģērmanis\nLatviešu folkloras krātuves digitālais arhīvs \nZviedrijas latviešu kultūra cauri laikiem\nVēsturnieks Uldis Ģērmanis - esam liela vai maza tauta? intervijas fragments\, 1997\, Stokholma \nVēsturnieks Uldis Ģērmanis - par nacionālajām interesēm. Intervijas fragments. 1997. Stokholma \nVēsturnieks Uldis Ģērmanis - par Krieviju. Intervijas fragments\, 1997.\, Stokholma \nVēsturnieks Uldis Ģērmanis - par čekas maisiem. Intervijas fragments\, 1997.\, Stokholma \nVēsturnieks Uldis Ģērmanis par pārmaiņām. Intervijas fragments\, 1997\, Stokholma
X-ALT-DESC;FMTTYPE=text/html:1915. gada 4. oktobrī dzimis trimdas latviešu vēsturnieks\, Otrā pasaules kara veterāns\, Universitātes Sports (US) volejbolists\, latviešu studentu korporācijas Fraternitas Livonica biedrs\, rakstnieks un publicists Uldis Ģērmanis. Dzimis\, audzis Pirmā pasaules karā (1914-1918) bēgļu gaitās Novajaladogā\, Petrogradas guberņā\, Krievijas impērijā (1721-1917)\, kad Latvijas teritorijā notika karadarbība starp Vācu un Krievijas impēriju armijām. Pēc Pirmā pasaules kara un Latvijas Neatkarības karā (1918-1920) 1919. gadā Ģērmaņu ģimene atgriezās Latvijā\, kur "juku laikā" un pēc Latvijas valsts neatkarības izcīnīšanas Uldis absolvēja Rīgas pilsētas 23. pamatskolu\, iegūstot pamatizglītību. Vidējo izglītību ieguva 1933. gadā\, absolvējot Rīgas pilsētas 2. ģimnāziju. Pēc tam iestājās LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes Vēstures nodaļā\, paralēli studijām iestājās latviešu studentu korporācijā Fraternitas Livonica 1935. gadā.
\nStudiju laikā izrādījās arī labs sportists\, jo darbojās Latvijas sporta biedrības volejbola komandā (1936-1939) un US volejbola komandā\, būdams komandas kapteinis un treneris. Liels sasniegums viņa sportista karjeras laikā bija 1. vietas izcīnīšana VIII Studentu olimpiskajās spēlēs Monāko 1939. gada 26. augustā\, kad pasaule bija pāris soļu attālumā no Otrā pasaules kara (1939-1945). Jaunais sportists-topošais vēsturnieks studijas LU absolvēja 1941. gadā 1. PSRS okupācijas laikā (1940-1941)\, iegūstot Candid. hist. grādu. Savukārt Mag.hist. grādu 1943. gadā nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas laikā (1941-1945).
\nPēc studiju absolvēšanas totalitāro režīmu apstākļos jaunais vēsturnieks strādāja par latīņu valodas skolotāju Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijā (1941-1943)\, ko savulaik absolvēja. Paralēli strādāja arī par Vēstures krātuves (Latvijas Vēstures institūta) asistentu no 1942. līdz 1944. gadam. 1944. gadā mobilizēts Latviešu Waffen SS leģionā\, kur ieskaitīts kara ziņotāju rotā. Pēc Otrā pasaules kara beigām Eiropā (08.05.1945) U. Ģērmanis aizbēga no Liepājas\, PSRS otrreiz okupētās Latvijas (1945-1991) uz Kalmāru\, Zviedriju. Pirmos pēckara gados strādāja gadījuma darbus - viesmīlis Stokholmā\, zemnieks un mežstrādnieks Vermlandē. Atbilstoši tā laika Zviedrijas Karalistes likumiem\, U. Ģērmanis turpināja studēt vēstures maģistrantūrā Stokholmas Universitātē\, būdams LU absolvents. 1953. gadā ieguvis Mag. hist.\, sc. pol. et geogr.\, bet Dr.hist. grādu turpat 1974. gadā\, aizstāvot doktora disertāciju par Pulkvedi Jukumu Vācieti un latviešu strēlniekiem Pirmajā pasaules karā un Krievijas pilsoņu karā (1918-1921). 1966. gadā\, būdams Zviedrijas militārās vēstures fonda stipendiāts\, strādāja Misiņa bibliotēkā Rīgā\, vācot materiālus turpmākiem pētījumiem\, kamēr Latvija bija PSRS okupēta. \;
\nZviedrijā U. Ģērmanis strādāja Stokholmas Universitātes Ģeogrāfijas institūtā par asistentu (1951-1953) un vēstures un ģeogrāfijas skolotāju Sigtūnas humanitāro zinātņu ģimnāzijā (1954-1956)\, kā arī Solnas ģimnāzijā (1957-1980).
\nDzīvojot trimdā\, vēsturnieks iesaistījās trimdas latviešu sociālpolitiskajā darbībā Andreja Eglīša Nacionālajā fondā\, Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas Ārzemju komitejā kā nepartejiskais (1966-1967). Ievēlēts arī par Latviešu Rakstnieku apvienības biedru 1960. gados. 1970. gadā priekšsēdētāja vietnieks Stokholmā dibinātajam Baltijas institūtam\, kur bijis arī valdes loceklis un vēstures nodaļas vadītājs (1970-1976). 1981. gadā izstājās no institūta\, jo protestēja pret PSRS simpatizējošu pārstāvju darbību institūta vadībā. Tomēr Zviedrijā un trimdas latviešu sabiedrībā ir atzīta autoritāte vēstures un politikas jautājumos par Baltijas valstīm\, Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm\, kā arī PSRS. Aktīvi runāja par PSRS koloniālo politiku presē un publicistikā\, lai pievērstu uzmanību padomju asimilācijas politikas draudiem PSRS dzīvojošajām nekrievu tautām. Viens no viņa lielajiem panākumiem bija Eduarda Berklava un citu latviešu nacionālkomunistu sagatavotās\, parakstītās 17 latviešu komunistu vēstules pārtulkošana zviedru valodā\, lai to izplatītu Zviedrijas sabiedrībai un politiķiem ar mērķi pievērst uzmanību PSRS meliem par "sociālistisko tautu draudzību." Viņš tika aicināts arī par konsultantu PSRS ārpolitikas un taktikas jautājumos Zviedrijas spēka struktūrās un militārajās akadēmijās\, sākot ar 1978. gadu. Uzstājies starptautiskās konferencēs Zviedrijā\, Lielbritānijā\, Rietumvācijā (1949-1990)\, ASV\, Kanādā un Austrālijā\, un bijis vieslektors Rietummičiganas Universitātē\, ASV (1982). Komunisma norieta periodā (1980-1991) \;
U. Ģērmanis kļuva vēl pārliecinātāks par Latvijas valsts neatkarības atgūšanu\, kad piedalījās Baltiešu tribunālā un Baltijas brīvības un miera kuģa braucienā pa Baltijas jūru 1985. gadā. 1988. gadā apbalvots ar Pasaules Brīvo Latviešu apvienības Krišjāņa Barona prēmiju\, jo tika atzīta viņa sovjetoloģiskā pieeja PSRS okupētās Latvijas publikāciju izvērtēšanā. \;
\nPēc PSRS sabrukuma un Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas U. Ģērmanis 1992. gadā ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekli\, un 1995. gadā piešķirts Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiras ordenis\, kļūstot par ordeņa virsnieku. Miris 1997. gada 19. decembrī Stokholmā Zviedrijā\, kur apglabāts Stokholmas Meža kapos.
\n\nZEM LUPAS. Latviešu studentu korporācijas Fraternitas Livonica krāsu deķelis \;
\nLatvijas Nacionālā enciklopēdija \;
\nUldis Ģērmanis: "Mēs uzvarējām ar savu garu un prātu" \;
\nOrdeņa virsnieks Uldis Ģērmanis
\nLatviešu folkloras krātuves digitālais arhīvs \;
\nZviedrijas latviešu kultūra cauri laikiem
\nVēsturnieks Uldis Ģērmanis - esam liela vai maza tauta? intervijas fragments\, 1997\, Stokholma \;
\nVēsturnieks Uldis Ģērmanis - par nacionālajām interesēm. Intervijas fragments. 1997. Stokholma \;
\nVēsturnieks Uldis Ģērmanis - par Krieviju. Intervijas fragments\, 1997.\, Stokholma \;
\nVēsturnieks Uldis Ģērmanis - par čekas maisiem. Intervijas fragments\, 1997.\, Stokholma \;
\nVēsturnieks Uldis Ģērmanis par pārmaiņām. Intervijas fragments\, 1997\, Stokholma \;
LOCATION:
END:VEVENT
END:VCALENDAR