1884. gada 28. jūnijā dzimis Kārlis Neimanis, latviešu ķīmiķis. No 1903. līdz 1909. gadam studējis ķīmiju Rīgas Politehniskajā institūtā un ieguvis inženiera tehnologa grādu. No 1909. līdz 1912. gadam strādājis par skolotāju Samaras ģimnāzijā un reālskolā, pēc tam no 1912. līdz 1917. gada - par inženieri ķīmiķi Sergijevas eksplozīvo vielu fabrikā Samarā, kur iekārtojis jaunu tetrila nodaļu. 1918. gadā ieņēmis fabrikas inspektora vietu Altajā, 1919. gadā bijis Vladivostokas pulvera fabrikas mehānisko darbnīcu priekšnieks, 1920. gadā iecelts par docentu eksplozīvo vielu ķīmijā Urālu Kalnu institūtā. Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē ievēlēts par asistentu Vispārējās ķīmijas katedrā medicīnas un veterinārmedicīnas studentiem no 1921. gada 1. janvāra, par vecāko asistentu turpat no 1924. gada 10. februāra. Piedalījies 2 slāpekļskābes, 1 trotila un 1 tetrila fabrikas projektēšanā un celšanā.