1949. gada 9. februārī dzimis Juris Žagars - latviešu astronoms, Dr. phys. (1979), Dr. h. phys. (1999). LU Astronomiskās observatorijas līdzstrādnieks (1973 - 1996), tās direktors (1986 - 1994), Astronomijas institūta (1997 - 2000) vadošais pētnieks, direktors (2004 – 2010). F. Candera memoriālā muzeja direktors (1996 - 2000). Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) vadošais pētnieks (1998), direktors (2004 – 2010), Ventspils Augstskolas (VeA) prorektors (2000 – 2002), LU senators (1998 – 2001). Starptautiskās Astronomijas savienības biedrs (no 1988), Latvijas Zinātņu Akadēmijas korespondētājloceklis (no 2004), Latvijas Astronomijas biedrības biedrs (1967). Saņēmis Frīdriha Candera balvu astronomijā (2002), Latvijas Zinātņu Akadēmijas balvu par sasniegumiem kosmisko tehnoloģiju jomā (2005), 4. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2009).

Juris Žagars dzimis Rīgā, mācījās L. Paegles Rīgas 1. vidusskolā. Ar zvaigžņu novērošanu, kā citi astronomi, nekad nav aizrāvies, interesēja fizika, īpaši kosmisko lidojumu mehānika. Mācības turpināja LVU Fizikas un matemātikas fakultātē (1966 – 1969), studēja debess mehāniku Maskavas Valsts universitātē (1969 – 1973). Sāka strādāt LVU Astronomiskajā observatorijā kā jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks. Viņš uzsāka ZMP fotogrāfiskos un lāzera novērojumus, kurus līdz disertācijas aizstāvēšanai veica Rīgā, Južnosahaļinskā, Mongolijā, Mali, Mozanbikā un Francijai piederošajā Jaunamsterdamas salā. Kā labs matemātiķis, viņš aktīvi iesaistījās ZMP kustības prognozēšanas, novērošanas automatizēšanas un novērojumu astrometrisko apstrādes metožu veidošanā. 1979. gadā J. Žagars Maskavas Valsts universitātē aizstāvēja disertāciju „ZMP kustības prognozēšana” un ieguva fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta grādu.

Juris Žagars uzstājies daudzās konferencēs, viņam ir aptuveni 80 zinātniskās publikācijas un vairākas monogrāfijas - darbi pavadoņu kustības prognozēšanā, pavadoņu novērojumu apstrādes automatizēšanā, astrometrisko instrumentu izstrādē un gravimetrijā. 20. gs. 70. gados lasījis populārzinātniskas lekcijas Rīgas planetārijā. Pēc tam vadījis daudzus lekciju kursus LU, VeA un Nansī Lorēnas universitātē Francijā (astronomija, fizika, matemātika, ģeofizika, elektronika, haosa teorija, satelītnavigācija, tālizpēte, u.c.), bijis LU un VeA asociētais profesors, darbojies Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisijās.

Juris Žagars. Ventspils Augstskola

Kāpēc latviešiem vajadzīgs kosmoss

Būs jāmācās dzīvot uz Mēness